Foto – Gundega Skagale

Eksportēs uz Austrāliju kaņepju audumu
 0

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā. Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos.


Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
“Zeme tad trīcēs zem šo karu izvērsēju kājām!” Gaišreģis paredz Ukrainas kara uzvaras gadu
Lasīt citas ziņas

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri. Tas ir mazliet vairāk nekā pērn.

 

Platonē atdalīs šķiedru no kātiņiem

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu. 2011. gadā SIA “Sativa Fibris” ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā. Projekta kopējās izmaksas gan būs vairāk nekā 40 tūkst. latu, skaidro “Sativa Fibris” valdes loceklis Āris Kokts. “Angārs mums ir pašiem savs, tā kopējā platība ir 600 m2, tur paredzēts gan uzglabāt stiebriņus, gan arī ir atsevišķa telpa pirmapstrādei. Tagad tikai jāsalabo jumts, jāieliek logi, jāsakārto infrastruktūra un ļoti ceram, ka nākamgad varēsim sākt darboties,” piebilst Ā. Kokts. Viņš šobrīd negrib prognozēt ražotnes jaudu, jo vispirms jāizmēģina atdalīt šķiedru ražošanas apstākļos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr Platonē sakārto telpas pirmapstrādei, Smārdes industriālajā parkā metālapstrādes uzņēmums SIA “GL Steel” izgatavo divas pirmapstrādes mašīnas – šķiedras atdalītāju un sukātāju. Tās ir oriģinālas iekārtas, kādu pasaulē nav, teic LKAP-B vadītājs Voldemārs Cīrulis. Viņš mūsu zemniekiem izgudrojis un konstruējis ne tikai pirmapstrādes iekārtas, bet arī kaņepju pļaujmašīnu. Ekoloģiskā auduma ražošanas tehnoloģija arī esot unikāla, jo lignīnu no šķiedras paredzēts atdalīt dabiskā ceļā, nevis izmantojot ķīmiju kā citur pasaulē. “Tas ļaus mūsu ekoloģisko kaņepju audumu pārdot par augstāku cenu nekā līdz šim,” piebilst V. Cīrulis.

 

Ražos gan audumu, gan izolācijas paneļus


Kaņepju audumu ražošanā iesaistīti vairāki Latvijas uzņēmumi. Šķiedras pirmapstrādi Jelgavas novada Platones pagastā nodrošinās SIA “Sativa Fibris”. Savukārt sukāto šķiedru sagatavošanu tā, lai tā būtu derīga diegu gatavošanai un vērpšanai, veiks “Jelgavas lini”. “Mutiskā vienošanās panākta, lai gan uzņēmumam pašreiz ir finansiālās grūtības. Cerams, ka jebkurā gadījumā šo operācijas daļu saglabāsim Latvijā,” stāsta V. Cīrulis.

Kaņepju audumus gatavos SIA “Limbažu tīne” austuvē. Te taps gan 100% kaņepju audums, gan austi grīdas celiņi, kuros kaņepju diegi tiks kombinēti ar aitas vilnas diegiem. Paraugi izstrādāti gan ar dabiskām krāsām, gan ķīmiskām, kas tiks norādīts audumu apzīmējumos. Audumus pārdos ar LKAP-B zīmolu un tie paredzēti eksportam.

Smārdes industriālā parka teritorijā no spaļiem, kas paliek pāri šķiedras ražošanas procesā, gatavos būvmateriālus. Spaļus sasaistīs kopā ar koka vati dažādā blīvumā 60 x 60 cm lielu izolācijas paneļu gatavošanai. “Abu materiālu saistīšana notiek bez ķīmiskām vielām, iegūstot 100% ekoloģisku materiālu,” uzsver V. Cīrulis. Šī procedūra pārbaudīta Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijā. Te pārbaudīta arī materiāla berzes izturība. Izolācijas paneļu tehnoloģijas pamatā ir V. Cīruļa daudzu gadu pētījumi par būvmateriālos izmantotās dzelzs aizvietošanu ar kaņepju šķiedru. “Kaņepe ir lētāka, tā nerūsē un ir izturīgāka,” uzver izgudrotājs.

Reklāma
Reklāma

 

 

No viena hektāra 
20 auduma baķi

Kā liecina LKAP-B aprēķini, no viena hektāra kaņepju gadā var iegūt 20,8 baķus auduma (baķī 60 m auduma) ar nosacījumu, ka vidējā stiebru raža no viena hektāra ir sešas tonnas. Peļņa no kaņepju pārstrādes tikšot sadalīta zemniekiem – LKAP-B biedriem. “Tirgus mums ir, nav tikai pagaidām ko dot,” teic V. Cīrulis. Eksports notiks uz Austrāliju un nelielos daudzumos arī uz Kanādu.

Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā patlaban ir apvienojušies 22 kaņepju audzētāji.

 

Pirmapstrāde 
būs arī Talsos

2011. gadā Lauku atbalsta dienestā industriālo kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas un angāru būvniecībai Talsu novadā Lībagu pagastā iesniedza arī SIA “Transhemp”. Projekta kopējās izmaksas lēšamas robežās no pieciem līdz sešiem miljoniem latu, tostarp 1,054 milj. latu būs Eiropas Savienības atbalsts, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Auziņš. Patlaban būvniecības darbi vēl nav sākti, tomēr noris aktīvas pārrunas ar kredītiestādēm par finansējuma piesaisti.

Lībagu pagastā iecerēts ražot kaņepju šķiedru un spaļus, kurus SIA “Transhemp” eksportēs uz citām Eiropas valstīm. Ja Latvijā attīstīsies kaņepju šķiedras pārstrāde, tad izejvielu varētu pārdot arī tepat. Rūpnīcas jauda varētu būt līdz 10 tūkstošiem tonnu zaļās masas (stiebru) gadā, apliecināja I. Auziņš. Lai nodrošinātu regulāras stiebriņu piegādes, pārstrādātājs kaņepes iecerējis audzēt pats. Tikšot arī slēgti piegādes līgumi ar Latvijas zemniekiem.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.