Foto – Ivars Bušmanis

Eksportētāji neiztiek bez importa 1

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/Lursoft

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Atlasot 100 lielākos ražotājus eksportētājus no tiem uzņēmumiem, kuriem ir arī ievērojams importa apjoms, bija mērķis rezultātā atrast tos uzņēmumus, kas iepērk izejvielas ārzemēs, Latvijā pievieno vērtību produktam un tālāk pārdod šo produktu par jau augstāku cenu ārzemēs.

Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais saraksts liecina, ka visi lielākie ražotāji eksportētāji lielos apjomos arī importē izejvielas. Protams, nepārsteidz, ka sarakstā ir daudz tādu nozaru uzņēmumu, kuru ražotajiem produktiem izejvielas nav pieejamas Latvijā, piemēram, metālapstrādes, IT tehnoloģiju, ķīmiskās rūpniecības, farmācijas u. c. uzņēmumi. Sākotnēji liekas, ka sarakstā nebūtu jāatrodas kokapstrādes, pārtikas rūpniecības, daļēji arī būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem, kuriem izejvielas būtu jāspēj nodrošināt mūsu pašu zemei.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijā mēs brīžiem dzīvojam pilnīgā utopijā, uzskatot, ka varam visu saražot uz vietas, dodiet tik iespēju – tā mēs ietaupīsim uz transporta izdevumiem, bet pretī saņemsim atbilstošu kvalitāti. Realitātē tā nav, it sevišķi attiecībā uz lielu kompāniju pasūtījumiem. Ko tad uzņēmumi prasa? Vienādu un nemainīgi augstu kvalitāti vairāku gadu garumā, stabilu piegāžu grafiku un noteiktu apjomu, bet Latvijas uzņēmumiem tas ļoti bieži nemaz nav pa spēkam. Turklāt jāņem vērā arī cenas faktors, kas ne vienmēr korelē ar kvalitāti, bet var būt arī noteicošais. Latvijā viss ir unikāls, dārgs un roku darbs!” skaidro “Coface Latvia” pārdošanas un mārketinga direktore Sandra Smiltniece.

Arī zaļais zelts


Neviens no Latvijas lielākajiem eksportētājiem neiztiek bez kādu sastāvdaļu vai izejvielu importēšanas. Arī kokapstrādes uzņēmumi, kas pārstāv Latvijas spēcīgāko ražošanas nozari un ir vieni no vadošajiem eksporta spēkiem, ir importētāji, neskatoties uz to, ka Latvija ir mežiem bagāta zeme.

“Kokrūpniecības uzņēmumi galvenokārt importē kokmateriālus, jo Latvijā to trūkst. Arī īpašas ķimikālijas, kas nepieciešamas ražošanā, pie mums nav iegādājamas. Lai saražotu konkrētu produktu un piešķirtu tam vērtību, nepieciešamas īpašas iekārtas, un arī tās tiek importētas, jo Latvijā šāda veida ražošana vienkārši nepastāv. Laika gaitā, darbinot šīs iekārtas, nepieciešama tehniskā apkope. Lai veiktu apkopi, ir nepieciešamas dažādas smēres un eļļas, kuras Latvijā netiek ražotas, tātad jāvēršas pie specifiskiem piegādātājiem. Reizēm ir gadījumi, ka iekārtu ražotājs paģērē konkrētu iekārtas smēri, un ražotājs ir spiests to importēt. Šis ir tikai viens šaurs piemērs, bet kokapstrādes (un ne tikai) sektorā tādi ir vairāki,” situāciju ilustrē S. Smiltniece.

Tā, piemēram, AS “Latvijas finieris” attīstības projektu vadītājs Gatis Ķepītis min, ka uzņēmums importē finieri no grupas uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā. Viņš arī paskaidro, ka finieris – tā ir viena kārta, bet saplāksnis, kas ir “Latvijas finiera” galaprodukts, – vairākas finieru kārtas salīmētas vienā plātnē.

Reklāma
Reklāma

Ražots Latvijā?


Pārtikas ražotāji, kuri ražo mums Latvijā tik mīļos produktus ar uzrakstu “Ražots Latvijā”, arī iepērk izejvielas ārzemēs. Latvijā var iepirkt tikai nelielu daļu izejvielu, kas ir nepieciešamas, lai saražotu galaproduktu. “Piemēram, mums nav ne cukura, ne kakao, ne garšvielu, ne sojas, ne vaniļas, ne riekstu un vēl daudz kā cita, bez kā, piemēram, “Kārumu” nebūtu iespējams saražot. Latvijā ražoto produktu sastāvā var pat nebūt itin nekā no Latvijā atrodamajām izejvielām, tikai uzraksts – “Ražots Latvijā”. Turklāt tikai līdz brīdim, kamēr ražotnes fiziski atrodas šeit,” vērtē “Coface Latvia” pārdošanas un mārketinga direktore.

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāsta, ka uzņēmums importē vairākas izejvielas, ko izmanto gan pārtikas produktu, gan dzīvnieku barības ražošanā. 2012. gadā “Dobeles dzirnavnieks” atklāja makaronu ražotni, kam pērn sekoja arī lieljaudas spageti līnija. Līdz ar to par vienu no galvenajiem importa produktiem kļuva izejviela cieto kviešu makaronu ražošanai – cieto kviešu jeb cietā manna. “Cietos kviešus laika apstākļu dēļ Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, izaudzēt nav iespējams, tādēļ uzņēmums importē gatavu, samaltu mannu no valstīm ar siltāku klimatu: Spānijas, Vācijas u.c.,” skaidro K. Amsils. Pašreiz uzņēmums veic cieto kviešu dzirnavu izbūvi. Tas nozīmē, ka drīzumā “Dobeles dzirnavnieks” iepirks graudus, kurus mals uz vietas Dobelē.

AS “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka Latvijā neiepērk, piemēram, spirtu. “Viens no iemesliem ir apjoms, jo Latvijas mērogā esam lieli ražotāji, otrs – kvalitāte tādā nozīmē, ka kvalitātei ir jābūt ilgnoturīgai, lai preču partijas neatšķirtos. Iemesls ir garšas specifika, mēs katru nopirkto izejvielu pārbaudām gan pēc dokumentiem, gan organoleptiski. Ir produkti, kuros tiek izmantots Eiropas spirts, citos – Krievijas spirts, tiem ir dažāda garša un tie noteic arī galaprodukta garšu. Svarīgi ir arī ilgā laikā spēt saglabāt garšu, kas patērētājiem patīk. Protams, cena ir svarīga. Ja jautājums ir, vai Latvijā būtu potenciāls saražot spirtu, atbilde ir jā,” uzskata G. Āboltiņš-Āboliņš. Viņš uzteic Latvijā ražotās etiķetes, ko uzņēmums izmanto savos produktos. “Latvijā iepērkam etiķetes, zālītes, kas ir “Rīgas balzama” pamatā, iepakojumu (kartona kārbas), arī sulas un ogļskābo gāzi. Kad bija vietējais cukurs, tad pirkām to Latvijā. Latvijas ražojumi lielākoties nav pamatā mūsu produkcijai, bet ir kā palīgmateriāli produktam,” skaidro G. Āboltiņš-Āboliņš.

Un, lai arī augstas kvalitātes etiķetes var nopirkt Latvijā, to galvenā sastāvdaļa – papīrs – ir importējama izejviela. To apstiprina SIA “Livonia Print” valdes priekšsēdētāja Janina Blūma. Grāmatu ražotāja galvenais izejmateriāls ir papīrs, kura lielākā daļa tiek importēta no Skandināvijas valstīm, kā arī no Vācijas, Austrijas, Itālijas. “Diemžēl Latvijā papīru mūsu klientu vajadzībām neražo, lai gan esam drukājuši pāris grāmatas uz Līgatnē ražota ietinamā papīra, lai sasniegtu dizainera speciālo ideju piepildījumu. Pamatā galvenais kritērijs, pēc kā izvēlamies piegādātājus, ir papīra kvalitātes un cenas līdzsvars, kā arī piegāžu ātrums un precizitāte,” skaidro J. Blūma. Uzņēmumi arī nemitīgi seko līdzi izmaiņām izejvielu tirgū, vai ir parādījušās lētākas iespējas u.tml.

Latvijā ļoti spēcīga nozare ir tekstilrūpniecība, tā ir pārstāvēta gan ar lieliem un pazīstamiem zīmoliem, gan ar samērā maziem un nezināmiem uzņēmumiem, kas bieži vien izpilda ārzemju kompāniju pasūtījumus. Apzinoties, ka Latvijā nav diegu ražotāju, imports ir neizbēgams. Piemēram, SIA “Lauma Fabrics” pārsvarā importē elastāna un poliamīda diegus, ķimikālijas un krāsvielas adījumu krāsošanai. Gandrīz viss imports ir no ES valstīm: Polijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Īrijas.

Bēdu leja


Sarakstā par pagājušo gadu vēl ir paspējis atzīmēties “Liepājas metalurgs”, kas ražošanu ir apstādinājis, bankrotējis un šobrīd ir izlikts pārdošanā. Vēl vienam lielam metālapstrādes uzņēmumam AS “Krāsainie lējumi” sarežģītā finanšu situācija ir rezultējusies maksātnespējas procesā, kas ierosināts šā gada februārī. “Metālapstrādes uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, arī peļņas rādītāji nav augsti. Jāņem vērā arī nozares tendences visā pasaulē, kur reizē ar cenu kritumu galaproduktiem pat ļoti lielām kompānijām nākas strādāt ar pamatīgiem zaudējumiem,” teic S. Smiltniece. Turklāt nozares uzņēmumiem ir jāimportē izejvielas lielos apjomos, jo uz vietas, izņemot darbaspēku, nekā daudz nav, kas nepieciešams, lai saražotu galaproduktu.

SIA “Valpro”, kas ražo ugunsdzēsības aparātus, pārstāve Laine Kuzmane uzskaita importējamās izejvielas: metāls, dažādu veidu virsmas pārklājuma materiāli – krāsas, plastmasa utt., produktu komplektējošās detaļas, pulveris un putas ugunsdzēsības aparātu uzpildīšanai. “Materiālus iegādājamies galvenokārt bez starpniekiem no ražotāja, lai nodrošinātu iespējami efektīvu darbību un konkurētspējīgu cenu,” skaidro L. Kuzmane. Viņa teic, ka ārvalstu uzņēmumi piedāvā ātri veikt tehnoloģiskos pielāgojumus, lai nodrošinātu nepieciešamo produktu operatīvu ražošanas uzsākšanu un produktu piegādi. “Valpro” ražo produktus, kas ir starptautiski sertificēti, tas uzliek atbildību par visu komponentu atbilstību standartiem. “Līdz ar to piegādātājiem arī jāno­drošina sertificēti produkti, diemžēl ne visi Latvijas uzņēmumi to spēj. Visbiežāk Latvijā ražoto komponentu kvalitāte ir laba, tomēr pie ražotā apjoma uzņēmumam starptautiska sertifikācija ir pārāk dārga, lai to noformētu, it īpaši, ja tie strādā tikai vietējam tirgum,” norāda L. Kuzmane.

Piegādātāja faktors


Bieži vien rūpējoties par noieta tirgiem, uzņēmumi arī apzinās, ka tikpat svarīga ir biznesa otra puse – piegādātāji un izejvielas. Latvijas uzņēmumi savā ziņā ir starpnieki. Nemitīgi tiek runāts par pievienoto vērtību, bet ir skaidrs, ka jebkurš eksportētājs šeit Latvijā arī pievieno šo vērtību, jo mūsu valstī nevienu produktu nav iespējams saražot no A līdz Z.

“Nedrīkst par zemu novērtēt piegādātāja riska faktoru. Tradicionāli uzņēmums, izvēloties sadarbības partneri, kārtīgi to izpēta, noslēdz līgumus un cer, ka varēs strādāt ilgtermiņā. Piegādātāja risks sevī slēpj arī būtisku ražošanas apdraudējumu, ja pēkšņi viena izejviela netiek piegādāta laikā vai vispār netiek piegādāta. Piegādātājus ir ieteicams monitorēt un sekot līdzi to finanšu stāvoklim,” uzskata S. Smiltniece.

Karstais punkts 
Ukraina


“Izejvielu imports no Ukrainas nerada būtisku ietekmi uz Latvijas ražotājiem, drīzāk situācija Ukrainā var ietekmēt pircēju maksātspēju vai arī var attīstīties situācija, ka pircējs nevar samaksāt pārdevējam, kurš atrodas ārpus Ukrainas, par saņemtajām precēm,” vērtē “Coface Latvia” pārdošanas un mārketinga direktore. Ņemot vērā smago situācija Ukrainā un valūtas kursa izmaiņas Krievijā, Kazahstānā un citās valstīs, uzņēmumu plāni 2014. gadam ir ļoti piesardzīgi.

SIA “Lauma Fabrics” pārstāve Zane Umbraška teic – lai noturētu apjomus iepriekšējo gadu līmenī, uzņēmums attīsta jaunus produktus un apgūst jaunus tirgus. “Tirgi, kas samazinās, tiek kompensēti ar citiem tirgiem. Produkti, kas noveco, tiek aizstāti ar jauniem. Uzņēmums investē līdzekļus, lai uzlabotu kvalitāti, ražību un energoefektivitāti. Tiek aktīvi strādāts arī pie dizaina oriģinalitātes, jo tieši tā mūs atšķir no ķīniešiem,” skaidro Z. Umbraška. Jāatzīmē, ka “Lauma Fabrics” eksportē aptuveni 80% no apgrozījuma. Galvenās eksporta valstis: Baltkrievija, Baltijas valstis, Krievija, Ukraina, Polija, Kazahstāna, Vācija, Francija, Anglija u. c.

Skaidrāka situācija ir tiem uzņēmumiem, kuri vairāk darbojas Rietumu tirgos. Piemēram, “Livonia Print” eksportē 99% no apgrozījuma, un lielākie apjomi tiek nosūtīti uz Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju. Augoši tirgi ir Vācija un Somija. “Tā kā strādājam ar lielām izdevniecībām, tad galvenais faktors, kas nosaka piegādātāja izvēli izdevniecībām, ir spēja kvalitatīvi izpildīt lielus pasūtījumus īsā laikā par konkurētspējīgu cenu. Arī 2014. gadā uzņēmumam plānojam izaugsmi 8 – 10% apmērā, galvenokārt saglabājot esošos klientus un pakāpeniski palielinot klientu bāzi augošajos tirgus segmentos,” norāda J. Blūma.

Arī “Latvijas finiera” attīstības projektu vadītājs, atzīmējot, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija, Francija, Nīderlande, Somija, Turcija, uzskata, ka plašais tirgus izvērsums nodrošina stabilu uzņēmuma ražotās produkcijas pārdošanu, ko būtiski neietekmē svārstības atsevišķās valstīs un nozarēs. “Plānojam turpināt apjomu palielinājuma tendenci, kas sabalansēta ar tirgus, resursu un ražošanas iespējām,” teic G. Ķepītis.

Piemēram, “Valpro” savus produktus eksportē uz vairāk nekā 25 valstīm, visvairāk uz Vāciju, Lielbritāniju, ASV, Itāliju, Somiju un Austrāliju. “Saskatām iespējas arī citos tirgos, tomēr tas prasa daudz resursu, tādēļ to darām soli pa solim,” tā L. Kuzmane. Jāpiebilst, ka Eiropā pagājušajā gadā darbību pārtrauca viens kannu ražotājs Ungārijā un viens konkurējošs ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotājs Vācijā. “Izmaiņas sajutām arī mēs – ātri reaģējot uz pārmaiņām, piesaistījām daļu no slēgto uzņēmumu klientiem, kā arī iegādājāmies mums noderīgas ražošanas iekārtas,” stāsta SIA “Valpro” pārstāve.