Ekonomika

Eksports beidzot pārspēj importu 16

Ilustratīva Foto LETA

Pirmo reizi kopš 2000. gada preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniegusi importu, preču un pakalpojumu kontā izveidojot pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā. Būtiski, ka eksporta “uzvaru” pār importu nodrošinājis tieši pakalpojumu sektors, kamēr preču sektors piedzīvojis pat nelielu kritumu. Visvairāk pakalpojumi uz ārvalstīm sniegti IT jomā un būvniecībā, palīdzot sasniegt rekordaugstu eksportu 4,24 miljardu eiro apmērā, konstatējuši Latvijas Bankas eksperti. Tieši straujais IT līderu “Accenture” un SIA “Evolution Latvia”, aviokompāniju “Air Baltic” un “SmartLynx Airlines”, kā arī nerezidentus apkalpojošu banku sniegums radījis pakalpojumu pieaugumu ārvalstīm.

Latvijas Bankas eksperte Linda Vecgaile norāda, ka pozitīvais rezultāts liecina par eksportētāju spēju noturēt ienākumus iepriekšējā gada līmenī, neskatoties uz nelabvēlīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem ārvalstīs. Tomēr lielākā ietekme uz preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances uzlabošanos 2016. gadā bija importa sarukumam. Viņa norāda, ka šādu importa sarukuma dinamiku veicināja gan vājā globālā vide, gan bremzēšanās Latvijas tautsaimniecības izaugsmē. “Līdzīgi arī pakalpojumu bilancē – to uzlaboja pakalpojumu importa lēnāks pieaugums, ko galvenokārt veicināja izmantoto transporta pakalpojumu sarukums līdz ar transporta pakalpojumu eksporta sarukumu.”

 

Izīrē lidmašīnas un ārzemēs pārdod aviobiļetes

Viens no pakalpojumu sektora pārsteigumiem noteikti ir lielākai ļaužu daļai mazpazīstamais nosaukums “SmartLynx Airlines”, kas specializējas lidmašīnu “Airbus A320” izīrēšanā, kas ir t. s. “ACMI” pakalpojums jeb “Aircraft-Crew-Maintenace-Insurance”. Tas nozīmē, ka kompānija izīrē tehniskā kārtībā esošas, apdrošinātas un ar kvalificētām apkalpēm nodrošinātas lidmašīnas. Kompānijas klienti – labi zināmi tūroperatori un aviosabiedrības, piemēram, “Thomas Cook”, “Monarch”, “TUI Group”, “EasyJet”, “Jetstar Pacific”, “Norwegian” u. c. Izrādās, ka “SmartLynx Airlines”, kas šogad svin 25 gadu darbības jubileju, ir vadošais “ACMI” pakalpojuma sniedzējs Eiropā tieši uz “Airbus A320” lidmašīnām.

Tāpat uzņēmums sniedz čartera pakalpojumus Latvijā un Igaunijā, galvenokārt atpūtas lidojumu segmentā, kā arī nodrošina lidmašīnu apkalpes apmācības (sadalījums starp “ACMI” un čartera pakalpojumiem – 80% pret 20%). Uzņēmuma pārstāve Ilva Priedniece pastāstīja, ka lidojumi no Rīgas un Tallinas notiek uz 42 galamērķiem. Šobrīd kompānijas rīcībā ir 14 lidaparāti (tikai viens lidaparāts atrodas Latvijā), līdz gada beigām plānots floti papildināt ar vēl četrām lidmašīnām. Savukārt pērn pārvadāti 1,9 miljoni cilvēku, apgrozījums – 108,4 miljoni eiro (2015. gadā – 84,5 miljoni). “Latvijā par konkurentiem uzskatām tikai zemo cenu aviokompānijas. Igaunijā konkurentu faktiski nav, jo tur zemo cenu aviosabiedrības ienāk tikai pēdējā laikā un vēl nav sākušas lidojumus uz tālajiem galamērķiem siltajās zemēs,” atklāj I. Priedniece.

Daudz pazīstamāks un lielāks eksportētājs, protams, ir “Air Baltic Corporation”. Kā atzina kompānijas pārstāvis Jānis Vanags, kompāniju raksturojošais skaitlis par 2016. gadu būtu 300 miljoni. Viņš gan neapstiprināja vai tas būtu apgrozījumu raksturojošs vai kopējais bilances rādītājs. Lai vai kā, 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 235 miljoni eiro. Domājams, ka skaitlis tiks pārspēts.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

 

Iznomā tehnoloģijas

Tikmēr cits eksporta veiksmes stāsts ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Accenture”, kura filiālē Latvijā nodarbināti jau vairāk nekā tūkstoš cilvēku (šogad skaitu plānots palielināt vēl par 22%). Kā pastāstīja kompānijas vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, klientu Latvijā nemaz neesot. “Ikdienā strādājam ar lieliem, starptautiskiem projektiem un nesam Latvijas vārdu pasaulē, jo mūsu speciālistu darbs ir augsti un atzinīgi novērtēts. Palīdzam viņiem pielāgoties mūsdienu biznesa un lietotāju vajadzībām, izmantojot digitālās vides priekšrocības un jaunākās tehnoloģijas, ņemot vērā tendences un aktualitātes IT nozarē. Mums ir pieredze ar projektiem visās jomās – finanšu, apdrošināšanas, veselības, telekomunikāciju, mediju, ražošanas, kā arī valsts sektorā un citās.”

Kompānijas apgrozījums 2016. gadā bija 45,17 miljoni, bet peļņa 2,18 miljoni eiro (pērn 32,17 miljoni un 2,02 miljoni).

 

Investīciju veiksmes stāsti

Runājot par kopējām tendencēm, Latvijas Bankas eksperte L. Vecgaile uzskata, ka turpmāk, visticamāk, sagaidāms pakāpenisks importa vērtības pieaugums. Viņa to skaidro ar straujāku ES fondu apguvi, ar globālās ekonomikas nostiprināšanos un ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos, kā arī ar globālo naftas cenu un citu resursu cenu pieaugumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka ir gandarīts par to, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas eksporta struktūra ir būtiski uzlabojusies, kļūstot daudzveidīgāka. “Pēdējo trīs gadu laikā mēs novērojām vairākus investīciju projektu veiksmes stāstus – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu Latvijā ir ienākuši vai darbību paplašinājuši dažādi starptautiski un pasaulē zināmi uzņēmumi. Vairāki uzņēmumi Latvijā ir izvietojuši savus pakalpojumu centrus – “Allnex”, “Cabot”, “SEB”, “Tele2”, nopietni paplašinājies dāņu kokapstrādes uzņēmums “Kvist”, itāliešu un krievu kopuzņēmums “iCotton”, somu kokapstrādes uzņēmums “Kaskipuu”, norādīja ministrs.

Piemēram, “Tele2 Shared Service Center” ir viens no straujāk augošajiem informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un finanšu pārvaldības dalīto pakalpojumu centriem Latvijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Uzņēmums nodrošina pakalpojumus visiem “Tele2 AB” grupas uzņēmumiem deviņās valstīs.

 

Eksperts: “Pakalpojumi glābs eksportu”

Dainis Gašpuitis, “SEB banka” makroekonomikas eksperts: “Spītējot politiskajiem riskiem, noskaņojums daudzās eirozonas ekonomikās ir sasniedzis pēdējo piecu gadu augstāko līmeni. Pieaugums eksportā šogad turpināsies. Eksportā iespējamas krasas svārstības, taču prognoze ir 6% pieaugums. Tas radīs labu impulsu noskaņojuma pieaugumam arī citos sektoros. Izaugsmes uzlabošanās, kā arī investīciju un patēriņa aktivizēšanās vilks līdzi arī importu, kas ievilks tirdzniecības bilanci atkal dziļākos mīnusos. Taču šo iztrūkumu turpināsim segt ar pakalpojumu eksporta bilances pārpalikumu.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv