Ekspremjers Dombrovskis joprojām uzskata, ka vajadzēja demisionēt pēc Zolitūdes traģēdijas 9
Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos ekspremjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) pirmdien Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem pauda uzskatu, ka pirms vairāk nekā gada traģēdijas dēļ bija nepieciešams atkāpties no Ministru prezidenta amata.
“Saskaņas” deputāte Regīna Ločmele-Luņova taujāja, vai Dombrovskis joprojām uzskata, ka viņa demisija bija pareizs solis. “Vai tā nebija kļūda, vai demisionējot jūs nepasargājāt sevi no atbildības, no smaga darba pie seku likvidēšanas, no valdības kauna par izdarīto un no nepieciešamības veikt rūpīgu analīzi un pilnveidot Latvijas pārvaldes sistēmu?” viņa vaicāja.
Dombrovskis atbildēja, ka 2013.gada 27.novembrī demisionēja gan Zolitūdes traģēdijas, gan koalīcijas nestabilitātes dēļ.
“Es demisionēju, minot divus iemeslus – pirmais ir, protams, Zolitūdes traģēdija, uzņemoties politisko atbildību, uzskatot, ka ir nepieciešama jauna valdība ar jaunu uzticības mandātu, kas var risināt ar traģēdiju saistītās problēmas. Otrais, situācija koalīcijā diemžēl bija tāda, ka nebija pārliecības, vai valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsta, līdz ar to nebija pārliecības, vai valdība šādā situācijā spēs operatīvi un precīzi reaģēt un pieņemt visus nepieciešamos lēmumus,” sacīja ekspremjers.
Viņš arī pauda, ka ir “skaidrs, ka sabiedrība nepieņemtu situāciju, ja kaut kādu lēmumu pieņemšanas kavētos kārtējo koalīcijas domstarpību dēļ”, tādēļ viņš aicinājis veidot plašāku koalīciju.
“Jāatzīst, ka situācija koalīcija nebija kaut kas, kas bija izveidojies ļoti ātri vai bija kādam pārsteigums, šī situācija turpināja pasliktināties jau iepriekšējo mēnešu laikā,” atzina politiķis un akcentēja, ka “nopietna indikācija problēmām koalīcijā” bija Nacionālās apvienības paziņojums nedēļu pirms traģēdijas, ka valdību veidojošo partiju līgums vairs nav spēkā.
Reizē bijušais Latvijas Ministru prezidents vērsa uzmanību, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikta politiskās atbildības definīcija. “Gan juristiem, gan politologiem viedokļi atšķiras, vajadzīgas analīzes, lai būtu sniedzama politiskās atbildības definīcija. Bet, protams, visus gadījumus paredzēt nav iespējams gan konkrēto situāciju, gan sabiedrības viedokli, gan konkrētās amatpersonas subjektīvo izjūtu par to, vai konkrētajā situācijā ir iespējams pildīt amata pienākumus,” viņš teica.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Artuss Kaimiņš savukārt vēlējās noskaidrot, kādēļ Dombrovskis par atkāpšanos no amata paziņoja tieši pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. “Iegājāt pie prezidenta kunga smaidīgs, bet, izejot ārā, jūs raudot demisionējāt. Kas notika, kad atvērāt prezidenta kabineta durvis, un kas notika, kad izgājāt ārā?” viņš jautāja.
Dombrovskis norādīja, ka publiski jau vairākkārt ir komentējis sarunu ar prezidentu. “Varu tikai vēlreiz uzsvērt – pretēji dažādām spekulācijām, nekāds spiediens no Valsts prezidenta puses nebija. Saruna bija konstruktīva, mēs vērtējām tālākos valdības darba scenārijus, un kopīgi nonācām pie tā, ka pareizākais scenārijs ir demisija un ir nepieciešama jauna valdība,” sacīja ekspremjers.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iegrūstot lielveikala “Maxima” jumtam Rīgā, Zolitūdē, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Valdis Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata, kad no traģēdijas brīža bija apritējusi aptuveni nedēļa.
