Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. janvāris, 2013
Drukāt

Ekspremjers pret princi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nedēļas nogalē nepārliecinošu uzvaru guva bijušais premjerministrs un kreiso spēku pārstāvis Milošs Zē
mans, kurš otrajā kārtā pēc divām nedēļām sacentīsies ar pašreizējo ārlietu ministru labēji orientēto Karelu Švarcenbergu. 69 gadus vecais Zēmans, kurš pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju, pirmajā kārtā savāca 24,2% balsu, bet 75 gadus vecais Švarcenbergs – 23,4%. 


Pirmajā kārtā sacentās deviņi kandidāti, bet, tā kā nevienam no viņiem neizdevās iegūt vismaz pusi balsu, 25. un 26. janvārī tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, ziņo aģentūra “Reuters”. Par vienu no favorītiem uzskatītais ekspremjers Jans Fišers ieguva 16,4% balsu, bet kreisi noskaņotais senators Jirži Dīnstbīrs bija ceturtais ar 16,1% balsu. Piektajā vietā ar nepilniem 7% vēlētāju atbalstu ierindojās ekscentriskais mākslinieks un teātra mākslas profesors Vladimirs Francs, kura ķermeni no galvas līdz kājām klāj tetovējumi. Uz valsts galvas amatu pretendēja arī bijušais Senāta priekšsēdētājs Pršemisls Sobotka un trīs sievietes – aktrise Tana Fišerova, kas aktīvi nodarbojas ar labdarību, Eiroparlamenta deputāte Zuzana Roitova un viņas bijusī kolēģe Jana Bobošikova. Vēlēšanās piedalījās 61% balsstiesīgo Čehijas iedzīvotāju.

 

Zēmans pauž samiernieciskumu

Zēmans pēc pirmās kārtas rezultātu paziņošanas turpināja kampaņu, kritizējot Švarcenberga darbību centriski labējā valdībā, kas kļuvusi nepopulāra sakarā ar korupcijas skandāliem un bargo taupības režīmu. “Viņš ir cilvēks, kurš, būdams ministrs un premjera vietnieks, balsoja par nodokļu celšanu pārtikas precēm un medikamentiem,” atgādināja Zēmans. Pēc komunistu režīma krišanas 1989. gadā Zēmans izveidoja centriski kreiso sociāldemokrātu partiju un kļuva par premjerministru, bet tad uz desmit gadiem pameta aktīvo politiku. Viņa atbalstītājiem patīk viņa vienkāršais dzīvesveids, taču daudzi Čehijas iedzīvotāji ir pret Zēmana atgriešanos politikā, jo viņš saistīts ar bijušā komunistu režīma amatpersonām un uzņēmējiem, kas orientēti uz sadarbību ar Krieviju, atzīmē “Reuters”. Pēc panākuma pirmajā kārtā Zēmans samiernieciski paziņoja, ka “neviens no mums nevar atbildēt par pagātni vai tagadni”.

 

Švarcenbergs grib sakārtot valsti
svarcenbergs_RADEK_MICA_AFP_7

Senas aristokrātu ģimenes atvase Švarcenbergs pārstāv konservatīvo partiju “TOP 09” (partijas nosaukums veidots no čehu vārdu “tradīcija, atbildība un labklājība” saīsinājuma un tās dibināšanas gadskaitļa). Otrās vietas ieguvējs Švarcenbergs, kura pilns vārds ir Karls Johanness Nepomuks Jo-
sefs Norberts Frīdrihs Antonijs Vratislavs Mena, Švarcenbergas firsts, solīja “darīt visu, kas manos spēkos, lai mēs kļūtu sakārtota un veiksmīga valsts, kas atrodas Eiropas sirdī”. Čehijas ārlietu ministrs ir cēlies no senas Bohēmijas aristokrātu dzimtas, kam savulaik piederēja plaši īpašumi Vidus-
eiropā un kam ir radniecības saites ar vairākiem Eiropas karaļnamiem. Pēc komunistu režīma uzvaras Čehoslovākijā 1948. gadā Švarcenbergs patvērās Austrijā, kur dzīvoja līdz 1990. gadam, kad kļuva par Čehoslovākijas prezidenta Vāclava Havela padomnieku. Švarcenbergs personiski nav bijis iejaukts nevienā korupcijas skandālā, kas iedragājis Čehijas centriski labējās valdības popularitāti, taču daļa vēlētāju izteikušies, ka labprātāk redzētu prezidenta amatā jaunāku un enerģiskāku politiķi.

 

 

Prezidentam jābūt morālai autoritātei

Šīs ir pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Čehijā, un to uzvarētājs nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš valsts galvas amatā aizvadījis desmit gadus un kļuvis pazīstams kā viens no nelokāmākajiem eiroskeptiķiem visā kontinentā. Klausa pilnvaru termiņš beidzas 7. martā. Kopš bijušās Čehoslovākijas sadalīšanas 1993. gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, taču tajās nākamo valsts galvu izraudzīja abu parlamenta palātu deputāti. 2012. gadā prezidenta ievēlēšanas kārtība tika mainīta, pārejot uz vispārējām tiešām vēlēšanām, jo sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Klausa pārvēlēšana 2008. gadā bijusi vairāk saistīta ar politisko tirgošanos, nevis ar valsts interesēm. Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un lielā mērā ceremoniālas, viņam ir pilnvaras iecelt premjerministru, centrālās bankas padomes locekļus un tiesnešus, kā arī tiesības uzlikt veto likumiem. Prezidents arī var pieprasīt viest izmaiņas iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo prerogatīvu izmantoja Klauss, kuru daļa Čehijas iedzīvotāju, kā arī Briseles eirokrātu, uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret Eiropas integrāciju.

Taču daži finanšu eksperti atzīmē, ka Klausa eiroskepticisms ir daļēji attaisnojies: eirozonas valstīm izmisīgi cīnoties ar parādu krīzi, ārpus eirozonas palikusī Čehija ir spējusi saglabāt savas naudas vienības kronas stabilitāti un zemu valsts parāda līmeni.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+