Foto – LETA

Eksprezidentus no limuzīniem pārsēdinās vidējās klases auto
 0

Bijušajiem valsts prezidentiem dienesta dzīvoklis nav nepieciešams, bet lielāka pensija (ap 2000 latiem uz rokas) gan noderētu. Šādus likuma grozījumus sagatavojusi Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleja.


Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Saeimas Juridiskā komisija vakar pirms pirmā lasījuma apstiprināja Valsts prezidenta kancelejas sagatavotos grozījumus likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Tie paredz atteikties no līdzšinējās kārtības, ka valsts nodrošina eksprezidentus ar dzīvokli. Tā vietā viņiem tiks piedāvāts ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, likumprojekta autori secinājuši, ka nedz Vācija, nedz Polija, nedz Čehija eksprezidentiem nenodrošina valsts dzīvokli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd persona, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Tātad pensijas apmērs šobrīd ir 1500 latu pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 1125 lati pēc nodokļu nomaksas.

Likumprojekts piedāvā palielināt pensiju līdz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, tas ir, līdz 2550 latiem (ap Ls 1912 pēc nodokļu nomaksas). Līdz ar to eksprezidents pensijā saņemtu par apmēram 787 latiem vairāk, kas būtu dzīvokļa īrei pietiekama summa.

Likumā arī paredzēta iespēja eksprezidentiem atteikties no šīs kompensācijas saņemšanas, ja, viņuprāt, tā nav nepieciešama. Minētie ierobežojumi attieksies tikai uz nākamajiem eksprezidentiem.

Vienlaikus plānots precizēt arī maksimālo summu, kādu drīk-stēs tērēt eksprezidentu auto iegādei. Piemēram, Vācijā ikmēneša izmaksas par nebruņotu mašīnu eksprezidenta vajadzībām noteiktas 300 līdz 500 eiro apmērā, neskaitot uzturēšanas izdevumus. Polijā eksprezidentam šobrīd tiek nodrošināts “Audi A8” un BMW 7. sērijas automašīna. Savukārt Somijā noteikts, ka eksprezidenta dienesta auto drīkst izmantot tikai darba vajadzībām, iepriekš to piesakot.

Latvijas eksprezidenti dienesta auto drīkst izmantot gan darba, gan privātajām vajadzībām. Turklāt normatīvajos aktos nav noteikti nekādi kritēriji, kādu auto iegādāties. Likumprojekta autori secinājuši, ka eksprezidenta pienākumu veikšanai nav nepieciešams luksusa klases limuzīns. Tādēļ likumprojekts paredz eksprezidenta automašīnai atvēlēt valsts pārvaldes amatpersonai atļautā limita (12 500 lati iegādes vērtībai un 380 lati nomas vērtībai) divkāršu apmēru, proti, 25 000 latu un 760 latu bez PVN. Šāds limits atbilstu “vidējās klases” “vidējās premium klases” un dažiem “lielās premium” klases automašīnu bāzes modeļa iegādes vērtībai (piemēram, “Mercedes-Benz” C klase, “Ford Mondeo”, “Škoda Superb”, “Volkswagen CC”, “Volvo S80”, “Audi A4”).

Reklāma
Reklāma

Atsevišķās Eiropas valstīs personas, kuras pēc savas prezidentūras termiņa beigām joprojām ir politiski aktīvas un ieņem kādus amatus valsts pārvaldē, nesaņem likumā noteiktos eksprezidentu labumus.

Arī Latvijas Republikas bijušais prezidents Guntis Ulmanis iepriekšējā sasaukuma laikā bija Saeimas deputāts. Bet pašreiz parlamentā darbojas eksprezidents Valdis Zatlers.

Tomēr likumā nekādi ierobežojumi šādiem gadījumiem nav noteikti. “Mēs diskutējām par šo jautājumu, bet nolēmām to neiekļaut, lai neliktos, ka mēs vēršamies pret šiem konkrētajiem eksprezidentiem,” paskaidroja Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. Tāpat likumprojektā nav noteikts eksprezidentu laulāto draugu statuss un sociālās garantijas.