Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Eksprokuroram Punduram aizliegts uzturēties ģimenes mājoklī (4)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Persona, kas rada draudus, tāpēc tai jānosaka aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, – šāda satura nolēmums lasāms tiesas dokumentos, kur aprakstīta vardarbība, kas notikusi nu jau bijušā prokurora Alda Pundura ģimenē.

Kā rāda Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmums, dramatiskie notikumi, kas beigušies ar tobrīdējā LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora A. Pundura aizturēšanu, datējami ar šā gada 12. maiju. Šajā datumā viņu bija spiesti aizturēt uz Punduru ģimenes mājokli Rīgā izsauktie Rīgas pašvaldības policijas darbinieki.

Tiesa lietišķi atreferējusi notikušo un tā aprakstu: no A. Pundura dzīvesbiedres iesnieguma pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldei redzams, ka 2016. gada 12. maijā ap plkst. 22 A. Pundurs sācis izpaust dusmas un agresiju pret savu dzīvesbiedri, apsaukājis aizvainojošos vārdos un izteicis draudus, ka viņai “ir jāsit, lai viņa ko saprastu”. Turpmāk prokurors vairākas reizes iesitis savai dzīvesbiedrei ar plaukstu pa galvu, kļūstot vēl agresīvāks, piespiedis viņas galvu pie sienas, turpinot pa to sist.

Tajā brīdī istabā ienākusi jaunākā meita, kura sākusi saukt palīgā un skaļi raudāt. Vecākā, jau pilngadīgā meita liecinājusi, ka, ieejot vecāku istabā, redzējusi, ka tēvs mātei sit. Viņa centusies saņemt tēva rokas, taču tas nav izdevies. Viņa izsaukusi policiju un arī devusies pie kaimiņiem lūgt palīdzību, bet, kad ieradusies kaimiņiene, tēvs tai stāstījis, ka māte sākusi pirmā uzbrukt, un, kaimiņienei redzot, dzīvesbiedri pagrūdis, centies atņemt viņai telefonu, tad satvēris tā, ka viņa nevar pakustēties. Meitai nekas cits neatlicis kā iespert varmākam pa augšstilbu, lai viņš beigtu nodarīt sāpes mātei, bet tad viņš sācis uzbrukt meitai, sperot viņai ar kāju pa vēderu. Pēc sitiena meita nokritusi zemē, un tad, iejaucoties kaimiņienei, tēvs no viņas novērsies. Pēc tam, par laimi, ieradušies policijas darbinieki.

Savukārt no Rīgas pašvaldības policijas ziņojumiem izriet – policija ierodoties konstatējusi, ka dzīvokļa virtuves logs ir atvērts un uz palodzes sēž mazgadīga meitene (prokurora jaunākā meita), kura histēriski raud un sauc pēc palīdzības. No ārpuses, skatoties pa logu, arī bijis redzams, ka vīrietis fiziski ietekmē sievieti un viņa sauc pēc palīdzības.

Tā kā bijusi apdraudēta sievietes un meitenes dzīvība un veselība, policijas darbinieki iekļuvuši dzīvoklī pa logu, jo dzīvokļa durvis bijušas aizslēgtas no iekšpuses un policijas darbinieki tajā nav ielaisti. No iekšienes bijuši dzirdami vīrieša kliedzieni, lai policijas darbinieki brauc prom un ka viņš durvis vaļā nevērs. Kad policija iekļuvusi dzīvoklī, vīrietis turpinājis skaļi bļaustīties, bijis agresīvs, grūstījies, kliedzis uz policijas darbiniekiem, turklāt centies iekļūt istabā, kurā atradusies sieva un meitas. Skandalētājs ticis aizturēts, pēc kā arī noskaidrota viņa personība – Aldis Pundurs.

Nākamajā dienā Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldē pieņemts lēmums par nošķiršanu, kurā īsi aprakstīta konstatētā vardarbība un A. Punduram kā “personai, kas rada draudus” uzdots atstāt mājokli, kur aizsargājamās personas statusā atrodas viņa dzīvesbiedre, tajā neatgriezties un neuzturēties. Šo lēmumu trīs dienas vēlāk apstiprinājusi arī Ziemeļu rajona tiesa.

Kā rāda “LA” rīcībā esošā informācija, A. Pundurs ar cita izbijuša prokurora Edvīna Piliksera palīdzību šo lēmumu mēģinājis pārsūdzēt, cita starpā savu pieteikumu pamatojot ar to, ka esot spiests dzīvot automašīnā vai pie mātes, ka viņam esot nevainojama reputācija, ka policistus viņš esot uzrunājis ar “jūs” un ka tieši viņš esot konfliktā cietušais, kas arī guvis miesas bojājumus.

Tomēr tiesa jūnija beigās atzinusi abu nu jau bijušo prokuroru argumentus par nepamatotiem un noraidījusi A. Pundura pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa pret vardarbību atcelšanu noraidīt.

Pēc tam, kad “LA” publicēja sākotnējo informāciju (raksts “Bez nevajadzīga trokšņa”; “LA” 14. jūlija numurā) par apstākļiem, kuros notikusi viņa atvadīšanās no darba LR Ģenerālprokuratūrā, pats A. Pundurs ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka noliedzot vardarbību savā ģimenē un apsverot iespēju vērsties tiesā par goda aizskaršanu.

Savukārt kad piektdien vēlējos saņemt no nu jau bijušā prokurora atbildes uz jautājumiem saistībā ar aprakstītajiem policijas un tiesas lēmumiem par nošķiršanu, A. Pundura atbilde bija: “Ja kaut kas tāds arī būtu noticis, tā ir mana personīgā dzīve, gar kuru jums nav nekādas daļas.” Uz norādi, ka sabiedrības labuma interesēs ir iegūt objektīvu informāciju par tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku (arī izbijušu) sabiedriski nepieņemamām darbībām un ka nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību nopietnajai sociālajai problēmai – vardarbībai ģimenē – un nepieciešamībai stingri vērsties pret to, eksprokurors neatbildēja.

Tikmēr ne LR Ģenerālprokuratūra, ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers joprojām nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar A. Pundura šķiršanos no prokurora amata. “Nekā izteiksmīga gan šajā Jūsu un & vāvuļojumā nesaskatīju,” elektroniskā pasta vēstule ar šādu nedaudz emocionālu saturu pēc pirmās “LA” publikācijas tika saņemta vienīgi no bijušā A. Pundura priekšnieka, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera. Nekādu oficiālu informāciju pagaidām nesniedz arī Valsts policija.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Prokurori tač ar ir cilvēki ar visām cilvēkiem piemītošām vājībām: alkoholismu, varmācību, kukuļņemšanu…
    Piedosim viņiem !

  2. “Kas arī bija jāpierāda!”, kā ir sacīts – šajā MUĻĶU un totāli nozombētu LUMPEŅU zemē SILES “valsts” parodijā “eurolatvānijā” kārtējo reizi LIKUMS ir ticis aizstāts ar truli analfabētisku vai pat apzināti klaji PRETLIKUMĪGU “revolucionāro pārliecību”.
    .
    Patiesībā – tā dēvēto “masu informācijas līdzekļu” truli necilvēcīgajās un lopiski alkatīgajās izdarībās ir visvairāk apzināta brutāla ļaunuma un tīšas recidīvas noziedzības. Pat nesalīdzināmi daudz vairāk par to, ko šādos un taml. gadījumos (arī, t.sk.), iespējams, varētu būt izdarījuši kādi domājamie likumpārkāpēji, kā arī dažādi publiski “fōnā sprediķojoši universāleksperti”.
    .
    Jo – vislielāko un, neapšaubāmi, arī neatgriezeniski graujošu kaitējumu gan iespējamajos noziegumos u.c. taml. IT KĀ “sabiedriski jūtīgās” (t.i. – prasti zombējošas / manipulējošas ažiotāžas iniciēšanai un uzturēšanai “aktuālās”) situācijās iesaistītajiem, gan arī jebkuriem citiem “publicitātes objektiem”, nodara tā dēvētie “masmēdekļi” / tajos veģetējošie juridiski bezcerīgi analfabētiskie tā dēvētie “žurnālisti”. Vai pat, arvien masveidīgāk – vienkārši jebkuri pašnominēti “viedokļu līderi”, tipiski pseido “intelektuāļi” u.c. taml. klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” zombijfani, kas atļaujas / kam tiek atļauts izmantot masmēdekļus kā publisku WC-kolektoru savu privāto iedomāti “morālētiski orientēto pa(u)dumu” regulārai (ie)ķēzīšanai.
    .
    Galvenokārt jau – tie ir dažādi virtuālie “portāli, vortāli, platformas, agregatori” un taml. (DEZ)informāciju atgremojošas w-bedres, kā arī tā dēvētie “audiovizuālie” (TV / radio) “masu (DEZ)informācijas līdzekļi”. Kas, diemžēl, arvien masveidīgāk barojas no “neidentificētu info avotu” (galvenokārt jau – dažāda izdzimuma un institucionālās piederības “atbildīgo amatpersonu”) netīri dzeltenajām “noplūdēm”. Un kuros parazitējošie tā dēvētie “žurnālisti” apzināti un galvenokārt dēļ nožēlojamiem jūdasa grašiem lopiski bradā pa cilvēku dzīvēm kā pa pašu sagānītiem sū#iem – klaji PRETLIKUMĪGI publiski tiražējot JEBKĀDU ar Likumu aizsargātu informāciju par saviem izvēlētajiem “izstrādes objektiem”. Ieskaitot pat JEBKĀDUS iespējamos personas datus, sensitīvu u.c. taml. diskrētu privātu, kā arī citā izpratnē stingri konfidenciālu (t.sk. arī tiesiski procesuālu, valsts noslēpuma, komercnoslēpuma u.c. attiecīgā formātā klasificētu u.t.t.) ar LIKUMU aizsargātu (!!!) informāciju.
    .
    Savukārt, par šādas (u.c. taml. JEBKURAS) ar Likumu aizsargātas informācijas nesankcionētu publiskošanu, ir paredzēta ne tikai visnotaļ nopietna administratīvā un civiltiesiskā atbildība ( Likumdevēja paredzētās soda naudas par šādiem noziegumiem sasniedz vairākus desmitus tūkstošu € apjomu ), bet arī reāla kriminālatbildība ar reāliem kriminālsodiem.
    .
    Ir taču sacīts: “Viens Likums un viena Taisnība VISIEM!”

Draugiem Facebook Twitter Google+