Ekonomika
Bizness

Elektrības cenas tik drīz nekritīs 16

Foto – Shutterstock

Tik augstas elektrības cenas kā šobrīd biržā nav bijušas teju ne reizi kopš Latvija 2015. gada 1. janvārī mājsaimniecībām atvēra elektroenerģijas tirgu. Cena par vienu megavatstundu jūlijā bija 54,56 eiro – tikai 2015. gada oktobrī tā bija augstāka, kad cena sasniedza 56,44 eiro/MWh. Pārējā laikā cena stabili turējusies no 30 – 45 eiro par megavatstundu.

 

Lielāka nozīme TEC

“Latvenergo” Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis to skaidro ar šovasar valdījušo ārkārtīgi sauso un karsto laiku – tā dēļ visā Eiropā samazinājusies hidro un vēja elektrostaciju enerģijas izstrāde. “Turklāt, palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, pieaug vajadzība pēc citiem energoresursiem un attiecīgi arī šo izejvielu cenas. Līdz ar to, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gada pirmo pusi, elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs un Baltijā kāpusi vidēji par 30%,” norāda G. Lūsis. Turklāt cena kāpusi arī, piemēram, Vācijā un Polijā. Viņš uzsver, ka šādos laikos, kad elektroenerģijas izstrādes apjomi hidroelektrostacijās un vēja stacijās ir mazāki, īpaša nozīme ir termoelektrostacijām, kurās kā kurināmo nākas izmantot dabasgāzi un ogles. Arī šo izejvielu cenas kāpušas – dabasgāzes cena pieaugusi par 17%, bet ogļu par 15%. Savukārt naftas cenas pieaugušas par 35%, naftas cenai par barelu uzkāpjot līdz 71 ASV dolāram. “Visā Eiropā ir vērojams hidroelektrostaciju izstrādes samazinājums, būtiski, ka Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir aptuveni par 20% zemāks. Turklāt pazeminājies ūdens līmenis Eiropas ūdenstilpēs un upēs, līdz ar to ir kritusies atomelektrostaciju un termoelektrostaciju dzesēšanas efektivitāte, tādēļ ir būtiski ierobežota šo elektrostaciju jauda,” norāda “Latvenergo” pārstāvis.

Kā norāda “Latvenergo”, piemēram, Daugavas HES izstrāde jūlijā, salīdzinot ar jūniju, sarukusi par 12%, saražojot tikai 72 GWh. Pērnā gada jūlijā Daugavas HES izstrāde bija vairāk nekā divas reizes lielāka – 163 GWh. Tas viss sekmējis Rīgas TEC izstrādes apjomu pieaugumu par veseliem 65% – līdz 190 GWh, salīdzinot ar jūniju.

 

Dinamiskais tarifs šobrīd neizdevīgs

Īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt tiem elektrības lietotājiem, kuri izvēlējušies nevis fiksēto tarifu, bet gan tarifu, kura ietvaros pašam klientam jāseko līdzi “NordPool” biržas cenām. Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers “LA” sacīja, ka elektroenerģijas tirgotājiem šis ir būtisks stresa tests, jo pašlaik reālā tirgus cena elektrībai esot par vismaz trešdaļu augstāka, nekā tā ir noteikta šim periodam noslēgtajos fiksētas cenas līgumos.

“Pašlaik kļūst skaidrs, cik labi katrs ir spējis pārvaldīt savus cenu riskus un savlaicīgi iegādājies saviem klientiem nepieciešamo enerģijas apjomu. Situācija turpina saasināties, jo pašlaik notiek “NordBalt” starpsavienojuma kabeļa apkopes darbi, kas Baltijas reģionā ievērojami ierobežo elektroenerģijas importa iespējas un veido jaunu cenu lēcienu,” stāsta J. Bethers.

Savukārt “Lattelecom” “tet” attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns norādīja, ka esošajā situācijā izdevīgāk cilvēkiem būtu izvēlēties fiksētos tarifus, nevis tarifus, kuru laikā pašam klientam dinamiski jāseko līdzi biržas cenām. Tomēr arī fiksētās cenas tuvākajos mēnešos augs, jo tās jau šobrīd tirgotājiem radot zaudējumus. “Līdz ar to brīdī, kad biržas cena normalizēsies, tā klientiem būs atkal izdevīgāka un viņi varēs mainīt savu izvēli. Aicinu klientus, izvēloties fiksēto cenu piedāvājumus, pievērst uzmanību iespējām mainīt savu izvēlēto pakalpojumu – lielā daļā gadījumu pakalpojums tiek fiksēts uz 12 vai pat 24 mēnešiem, kuru laikā cenas var būtiski mainīties. Fiksētās pakalpojumu cenas var būt spēkā dažādus periodus, atbilstoši katra tirgotāja produktu plānošanas principiem. Lielākā daļa tirgotāju fiksēto cenu plānus izvērtē un publicē reizi gadā – nereti kalendārā gada sākumā, tā kā, visticamāk, tuvākajos trīs četros mēnešos uzzināsim, kāds būs nākamā gada fiksēto cenu līmenis,” “LA” norādīja “tet” pārstāvis.

 

Cena var augt pat līdz pavasarim

Bet kad cena kritīs? “Enefit” valdes priekšsēdētājs stāsta, ka ilgtermiņā cenu kāpumu galvenokārt virza CO2 izmešu kvotu cenas. “Pastāv iespēja – ja NordBalt” apkopes darbi tiks pabeigti laikus un Ziemeļvalstu hidroelektroenerģijas spēkstaciju rezervuāros atjaunosies ūdens līmenis, tad elektroenerģijas cenas tuvāko mēnešu laikā var pat nedaudz samazināties. Pašlaik gan Ziemeļvalstu hidroelektroenerģijas spēkstaciju rezervuāru līmenis ir krietni zem vidējās atzīmes, un var gadīties, ka tas neuzlabojas līdz pat pavasarim, kad sāksies sniega kušana,” iespējami sliktāko scenāriju iezīmē enerģētiķis.

Viņš gan uzskata, ka šobrīd situācija var nedaudz uzlaboties brīdī, kad Eiropā atkal iedarbinās atslēgtās atomelektrostacijas. Tādējādi tiktu atslogota enerģijas ražošana, kas izmanto CO2 kvotas. “Vienlaikus sagaidāms, ka CO2 kvotu cenas saglabāsies svārstīgas līdz pat 2019. gadam, kad būs skaidra emisiju kvotu tirgus stabilitātes rezervju sistēmas ietekme. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka arī turpmāk kopējais cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais,” stāsta Jānis Bethers.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv