Elektrības zagļus meklējot 0
Nu jau vairākus mēnešus mūsmājās ir stipri lieli elektrības rēķini, turklāt nevis par pāris desmitiem, bet gan vairākiem simtiem kW/h lielāki. Izsaucām “Latvenergo” speciālistu, viņš pārbaudīja skaitītāju un teica, ka viss ir kārtībā.
Nav mainīti ne lietošanas paradumi, ne iegādātas jaunas elektroierīces. Kā risināt šo problēmu? Kā pārbaudīt, kura ierīce ir vainojama? Velta Bērziņa Bauskas novadā
Lieli elektrības rēķini – tā ir nopietna problēma, jo lauzīt galvu, kā tos samaksāt, nākas katru mēnesi.
Divi risinājumi
Internetā var atrast simtiem ieteikumu, kā taupīt elektroenerģiju un samazināt rēķinus, taupīgi un gudri lietojot elektroierīces, bet, ja runa par simtiem patērēto kW/h, efekts ir minimāli jūtams. Ja rēķini palielinājušies pēkšņi, ir tikai divi ceļi, kā patiešām efektīvi risināt šo problēmu – pasūtīt elektroauditu kādā no firmām, kas izpētīs un sniegs detalizētu aprakstu, kura ierīce cik daudz patērē, vai arī šo apsekošanu veikt saviem spēkiem. Elektroaudits maksā dārgi – tie ir desmitiem latu, turklāt, ja nedzīvojat Rīgā, vēl papildus speciālistiem par ceļa izdevumiem. Ir lētāks, bet darbietilpīgāks risinājumu – iegādāties elektrojaudas patēriņa monitoru un mēnesi pašam veikt uzskaiti.
Lai pārbaudītu, vai ar šo monitoru patiešām var izmērīt patērēto elektroenerģiju un noskaidrot, kuras ierīces ir negausīgākās, iegādājos vienu šādu aparātu un mēneša garumā veicu eksperimentu, mērot pilnīgi visu, kas mājās pieslēgts tīklam.
Jāpiebilst, ka ir vēl trešais variants, bet to gan var realizēt tikai elektriķis. Kā redzams bildē, var kā elektroenerģijas mērītāju izmantot arī parasto skaitītāju. Tas ir gana efektīvs risinājums (izmaksas ap 5 latiem, tādu uztaisīs jebkurš profesionālis!), lētāks nekā modernie elektroenerģijas mērītāji, bet lietošanā nav īpaši ērts, jo aizņem daudz vietas un ir visai smags.
Patēriņa mērītājs
Elektrojaudas patēriņa monitoru, sauktu par patēriņa mērītāju, var iegādāties datorveikalos un specializētajos veikalos, piemēram, radiodetaļu tirdzniecības uzņēmumā “Argus”, SIA “Max datori”, interneta veikalā www2.neoshop.lv un citur. Mērierīces cena atkarībā no ražotāja un veikala uzcenojuma ir no 12 līdz 21 latam. Lielākoties visām ir vienādas funkcijas un parametri, tāpēc vērts pameklēt cītīgāk, lai nepārmaksātu. Lai gan datorveikalā teica, ka lielākoties cilvēki iegādājas vairākas, lai vieglāk būtu atrast lielāko patērētāju mājsaimniecībā, pēc pieredzes varu teikt, ka pilnīgi pietiek ar vienu, lai iegūtu priekšstatu, kas un cik daudz ēd elektrību.
Ierīce mājas apstākļos ir ļoti ērti lietojama: to iesprauž kontaktligzdā pirms jebkura patērētāja gluži tāpat kā, piemēram, sadalītāju vai taimeri. Ja pārbauda datoru, vieglāk visas tam pievienotās ierīces saslēgt pagarinātājā un to tad iespraust mērītājā. Ierīce ir aprīkota ar displeju, kas ļauj nolasīt visu informāciju par notiekošo – uz monitora var redzēt šai brīdī patērēto jaudu, mēneša, nedēļas, dienas vai pat stundas vidējo izlietojumu. Iestādot cenu par kilovatstundu, enerģijas patēriņa mērītājs pats arī aprēķina izmaksas.
Dažas atklāsmes
Godīgi jāatzīst, ka vakaros, gulēt ejot, mūsmājās elektroiekārtas neatslēdz no tīkla. Datorā klusi paliek skanam mūzika, logā deg elektriskās svecītes, virtuvē tējkanna gatava darbam, cepeškrāsns snaudošajā režīmā kalpo kā pulkstenis, ūdens sildītājs turpina strādāt, pagrabā kondicionēšanas sistēma rāda temperatūru utt. Un skaitītājs griežas, mēnesī uzrādot diezgan apjomīgu ciparu (ap 70 latiem). Tāpēc, uzsākot eksperimentu, tiešām ar interesi pierakstīju katras iekārtas patērēto elektroenerģiju, mērot to precīzi diennakti, lai varētu salīdzināt datus. Jo ir elektroierīces, kas visu laiku nestrādā, piemēram, saldētava, aukstuma sistēma pagrabā un citas. Jāuzsver, ka lietot šo mērītāju patiešām ir ērti un vienkārši, vienīgais mīnuss, ka nevar fiksēt spuldžu patērēto elektroenerģiju, bet lietojam ekonomiskās, kas teorētiski neveido lielu summu no kopējās.
Iegūtie rezultāti nudien liek aizdomāties, cik tērējam un kāpēc to darām. Izrādās, ka stacionārais dators kopā ar visiem upšiem, printeri – skeneri, lielo monitoru un citām mazākām pieslēgtajām ierīcēm apēd līdz pat 8 – 10 latiem mēnesī.
Lai gan saka, ka dators tērē maz, ko tur ieslēgt un izslēgt, jo katra ieslēgšana to bojājot, patiesībā nav lēts prieks to barot 24 stundas diennaktī. Portatīvais dators gan izrādījās ekonomisks, tas mēnesī iztiek ar 2 latiem.
Viela pārdomām – par saldētavu (200 l), kura patērē 5 latus mēnesī, tātad 60 latus gadā, lai gan stāv šķūnī, tāpēc šķita, ka aukstajā laikā tā pavisam reti ieslēdzas. Diemžēl mērierīce uzrādīja, ka tā strādā gandrīz katru otro stundu, mēnesī apēdot 50 kW. Secinājums – ja saldētavā liekam pašu izaudzētās zemenes un avenes, kukurūzu, smiltsērkšķu ogas un zaļumus, šis pasākums patiešām atmaksājas. Bet, ja ogas un dārzeņi saldēšanai jāpērk tirgū, ir stipri jāpadomā, vai tiešām tas ir izdevīgi, ņemot vēl vērā, ka katru gadu laukos sala vai vēja dēļ ir kāds lielāks elektroenerģijas padeves pārtraukums, kas rada nopietnu risku, ka visi ziemas krājumi saldētavā pāris dienās var pārvērsties putrā…
Arī ledusskapja uzvedība ir stipri atkarīga no režīma, kādā to darbina. Ja uzliek uz visaukstāko, patēriņš ir 6 lati mēnesī, ja uz vidējo – tikai 3 lati. Gadā šis cipars tātad ir jau 36 lati par labu vidēji aukstai temperatūrai. Tagad lietojam tikai šo režīmu un neviens produkts tāpēc nav sabojājies.
Visbēdīgākais secinājums – par elektrisko ūdens sildītāju, tā saukto boileru (100 l). Tas mēnesī patērē 25 – 30 latus, kaut arī tīrām divas reizes gadā. Radinieki, kas mitinās dzīvoklī, saka, ka nav nemaz tik traki, ka ap 15 – 20 latiem arī viņiem, 4 cilvēku ģimenei, izmaksā karstā ūdens piegāde (plus kanalizācija). Esmu mēģinājusi ūdens sildītāju izslēgt, divas dienas lietot ūdeni taupīgi, kamēr boilerā tas nav pilnīgi atdzisis, un tad ieslēgt, bet elektrības rēķins tāpēc mazāks nekļuva, jo pēc tam sildītājs 4,5 stundas strādā uz pilnu jaudu un kopējās izmaksas vienalga ir ļoti līdzīgas. Secinājums – par komfortu ir jāmaksā! Ja tomēr gribas dzīvot tiešām taupīgi, jebkurā brīdī var nopirkt lielu katlu un sildīt ūdeni uz plīts…
Cepeškrāsns un plīts arī paņem ļoti daudz elektroenerģijas, vienīgais labums, ka tās ieslēdzu salīdzinoši reti. Toties veļas mašīna, kura griežas katru dienu, patiesībā tik daudz nemaz nepatērē, vienā reizē aptuveni 1 kW, tātad mēnesī sanāk 3 – 4 lati. Ja mazgā balto veļu 60 vai 90 grādos, tad gan elektrības patēriņš trīskāršojas.
Kad ar lielajām iekārtām radās skaidrība, atklājās daudz mazo zagļu, par kuriem ikdienā neaizdomājamies. Piemēram, datora monitors gaidīšanas režīmā patērē 2 W stundā, printeris tāpat, TV ar visu pavadošo tehniku – pat 15 W, modems ar rūteru – pat līdz 20 W! Vienīgi mobilā telefona lādētājam, kurš atstāts kontaktā, mērierīce gan neuzrāda nekādu patēriņu. Ja visu pareizina ar stundu skaitu dienā un pēc tam ar dienu skaitu mēnesī, cipari griežas un rodas sapratne, no kurienes rodas tik iespaidīgs elektrības rēķins. No slinkuma un pārmērīgas vēlmes pēc komforta…
SVARĪGI Eiropas Komisijas pētniecības centra speciālisti aprēķinājuši, ka katra mājsaimniecība nepārtraukti izmanto 100 W elektrības… nelietderīgi!
Uzņēmums “Latvenergo” savā mājas lapā www.latvenergo.lv izveidojis Elektroenerģijas izmaksu kalkulatoru, kurš palīdz aprēķināt vidējās atkarībā no izmantoto elektroierīču skaita. Katrai piemērots vidējais elektroenerģijas patēriņš, tādēļ faktiskais var atšķirties atkarībā no šo ierīču energoefektivitātes klases un lietošanas intensitātes, bet priekšstatu par to, kā mēneša garumā sakrājas tik daudz kW, šis kalkulators sniedz.
|
