Ekonomika
Bizness

Kā tikt pie mazākas elektrības cenas?2


“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Latvijā Roberts Samtiņš: “Ieviešot jaunos elektroenerģijas sadales sistēmas tarifus, virkne ražotāju vienkārši pārtrauks savu staciju darbību.”
“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Latvijā Roberts Samtiņš: “Ieviešot jaunos elektroenerģijas sadales sistēmas tarifus, virkne ražotāju vienkārši pārtrauks savu staciju darbību.”
Publicitātes foto

Elektrotīkla uzturēšanas izmaksas grib uzlikt arī ražotājiem

Atjaunojamās enerģijas ražotāji apgalvo, ka jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs, kas palielinās ražotāja izmaksas, apgrūtinās vai padarīs neiespējamu turpmāko atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.

Jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekts nākamgad paredz samazināt elektroenerģijas izmaksas gala patērētājam par 5,5%.

Par atbalstāmo ideju trauksmi ceļ elektroenerģijas ražotāji, kuri uzskata, ka veids, kā to darīs, radīs būtisku draudu atjaunojamo energoresursu attīstībai.

Metodikas grozījumi, kuri veikti, lai tarifu varētu samazināt, paredz, ka turpmāk visiem sistēmas lietotājiem, arī elektroenerģijas ražotājiem, būs jāpiedalās elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā. Līdz šim par to maksāja tikai gala patērētāji, bet ražotāji nodeva kopējā elektrotīklā savu saražoto enerģiju bez papildu maksas.

Daļa ražotāju pārtrauks darbību

“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Latvijā Roberts Samtiņš “LA” norādīja, ka, kaut arī enerģijas cenu samazinājums ir atbalstāma ideja, šī metode, ar kādu plānots sasniegt samazinājumu, ir pretrunā ar “Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” (NEKP), kā arī var negatīvi ietekmēt Latvijas elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju un būtiski bremzētu elektroenerģijas pašražošanas attīstību.

Samtiņš gan neatbildēja uz jautājumu, vai šīs izmaiņas kaut kādā veidā ietekmētu elektroenerģijas cenu, ja palielinātos ražotāju izmaksas sadales tarifa dēļ.

Viņš uzskaitīja vairākus aspektus, kuri tarifu projekta izstrādē acīmredzot neesot ņemti vērā. Samtiņš sacīja, ka elektroenerģijas ražotāji nespēj operatīvi manevrēt ar savu spēkstaciju jaudu, bet tarifi tiek aprēķināti, tieši vadoties no jaudas, tādēļ plānotās tarifu izmaiņas novestu pie negatīvām sekām ražotāju izmaksu struktūrā, rezultātā pat liedzot komerciāli izdevīgi nodarboties ar elektroenerģijas ražošanu.

“Ražotāju pieaugošās izmaksas salīdzinājumā ar pārvades sistēmai pieslēgto ražotāju nemainīgajām izmaksām kropļotu konkurenci elektroenerģijas tirgū un dotu nepelnītas priekšrocības vēsturiski dominējošajiem tirgus spēlētājiem.”

Tāpat lēmums, viņaprāt, vēl vairāk pasliktinātu situāciju ar OIK sistēmas ietvaros uzbūvēto elektroenerģijas ražotāju jaudu noslodzi, īpaši tiem, kam atbalsts beidzies.

“Aizstāvēt bijušo OIK maksājumu saņēmēju biznesa modeli izklausās nepareizi, taču jāapzinās, ka neļaut tiem darboties pilnībā būtu saimnieciski neizdevīgi, īpaši ņemot vērā milzīgās investīcijas, kādas ir veiktas šajās stacijās. Šīs investīcijas netiešā veidā veikuši visi elektroenerģijas patērētāji, kuru rēķinos bija iekļauta OIK.”

Samtiņš arī norādīja, ka tarifa izmaiņas neatgriezeniski iedragātu Latvijas elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju integrēta Baltijas/Skandināvijas elektroenerģijas tirgus ap­stākļos. Tas savukārt apdraudētu arī paša tirgus efektivitāti, kas nosaka, ka tirgū enerģija tiek ražota ar izmaksu efektīvākajām tehnoloģijām, nevis valstī ar zemāko sadales sistēmas tarifu.

“Rezultātā savu enerģiju neražosim paši, bet to iepirksim lielākā apjomā no citu valstu komersantiem, attīstot to ekonomikas. Ceturtkārt, sagaidāms, ka, ieviešot jaunos tarifus, virkne ražotāju vienkārši pārtrauks savu staciju darbību.

Tādējādi “Sadales tīkla” pusē netiks gūti plānotie ienākumi, ar ko paredzēts segt tarifu samazinājumu lietotājiem. Tas novedīs pie tā, ka tarifu pēc kāda laika nāksies koriģēt uz augšu. Rezultātā iegūsim līdzīgas izmaksas gala patērētājam, bet ar krietni mazāku ražošanas jaudu.”

Ar vienu roku dod, ar otru – ņem

Visbeidzot, piedāvātās tarifu izmaiņas bremzētu investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu uzstādīšanā, traucējot sasniegt atjaunojamo energoresursu (AER), enerģētiskās drošības un neatkarības mērķus. “Latvijas elektroenerģijas tirgus būs nepievilcīgs investoriem, kā rezultātā pāreja uz AER turpmākos piecus gadus būtiski palēnināsies vai pat apstāsies.

Šeit nav runa tikai par liela mēroga ārvalstu investīcijām. Tas attiecas uz jebkādu pie sadales tīkla pieslēgtu elektroenerģiju ražojošu iekārtu – arī mājsaimniecībās un nelielos uzņēmumos uzstādītās saules enerģijas stacijas, kuru ekonomisko izdevīgumu tagad paredzēts novirzīt sadales sistēmas operatora izmaksu segšanai, nevis kā ietaupījumu pašam uzstādītājam.

Tarifu izmaiņas, kas paredz trīskāršu fiksētās maksas pieaugumu šādām mājsaimniecībām, teju pilnīgi iznīcinās ekonomisko pamatojumu enerģijas pašražošanas risinājumu ieviešanai tirgus segmentā, uz ko tiek liktas lielas cerības pašu sastādītā klimata un enerģētikas plānā.” NEKP minēts, ka pašražošana ir jāveicina.

Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers: “Jaunais tarifs nav pietiekami agresīvs, lai veicinātu ar elektroenerģiju darbināmu tehnoloģiju izmantošanu pretstatā degvielai, dabasgāzei vai malkas apkurei.”
Foto: Ieva Makare/LETA

“Latvijas Avīzei” to norādīja arī energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. “Latvijas energosistēmas lielākā bēda ir zemais patēriņš, jo tas nozīmē, ka infrastruktūras uzturēšanas izmaksas katrai patēriņa vienībai ir ļoti augstas.

Situācijas uzlabošanai palīdzētu, ja tarifa struktūra atbalstītu divas šobrīd skaidri apzinātās nākotnes tendences mājsaimniecībās –  elektrotransporta un siltumsūkņu vai cita veida elektrisko apkures risinājumu izmantošana.

Pašlaik lielām mājsaimniecībām ar izteiktu patēriņa pieaugumu naktīs un nedēļas nogalēs tiek piedāvāts S3 tarifs. Tarifa dalījums laika zonās ir būtisks, lai efektīvi plānotu elektroauto uzlādes vai arī darbinātu elektriskās apkures iekārtas.

Tomēr pašreizējā jaunā tarifa versija nav pietiekami agresīva, lai viennozīmīgi veicinātu ar elektroenerģiju darbināmu tehnoloģiju izmantošanu pretstatā degvielai, dabasgāzei vai malkas apkurei. S3 tarifā piedāvāts uz pusi samazināt maksu par katru piegādāto kilovatstundu, bet vienlaikus fiksētā maksa par pieslēgumu elektrotīklam pieaugtu vairāk nekā trīskārt.

Attiecīgi potenciālais ietaupījums pārceļo no tarifa mainīgās uz fiksēto daļu tās milzīgā pieauguma dēļ. Piemēram, 16 ampēru pieslēgumam gada maksājums par pieslēgumu pieaugtu no 38,4 eiro līdz 168,21 eiro.

Vajag vairāk elektrības ražotāju

Samtiņš norāda, ka tarifu izmaiņas īstenībā nozīmē izmaksu pārnešanu uz citām sadales sistēmas lietotāju grupām.

“Ir jāturpina meklēt iekšējās rezerves pārdomātam tarifu samazinājumam. Ar atzinību var vērtēt “Sadales tīkla” līdz šim ieguldīto darbu, taču no ražotāju perspektīvas ticam, ka iespējams virzīties uz vēl augstāku izmaksu efektivitāti, kas rezultētos patiesā enerģijas lietošanas izmaksu samazinājumā.

Šobrīd svarīgākais būtu veicināt elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā. Tas var notikt tikai tad, ja iedzīvotājiem ir pieejama lēta elektroenerģija. Lai to nodrošinātu, tirgū ir jābūt lielam skaitam ražotāju, kas rezultātā noved pie secinājuma, ka stratēģiski pareizi būtu veicināt jaunu elektrības ražotāju iesaisti tirgū,” kā galveno darāmo darbu, lai rēķini samazinātos, piesauc “AJ Power” vadītājs Latvijā.

Bethers norāda: tā kā tarifi pēc to apstiprināšanas būs spēkā turpmākos piecus gadus, šie aspekti rūpīgi jāizvērtē, jo tie var būtiski mainīt elektrības patēriņa tendences mājsaimniecībās un ierobežot enerģijas ražošanas izaugsmi tuvākajā nākotnē. Viņaprāt, šādas izmaiņas veiktas, lai turpinātu apkarot negodprātīgos OIK saņēmējus.

“”Sadales tīklam” ir pieslēgti arī tādi ražotāji, kas vairs nav vai nekad nav bijuši OIK saņēmēji. Šīs spēkstacijas visbiežāk strādā brīvā tirgus apstākļos ar nelielu peļņas maržu, un šāds lēmums liktu apturēt to darbību, jo maksājums par pieslēgumu tīklam burtiski “apēstu” peļņu.”

Saistītie raksti

Viņaprāt, lielāko risku veido fakts, ka, “ja reiz sadales sistēmas operatoram pieslēgtajām stacijām ir jāmaksā par pieslēguma jaudu, tad arī pārvades sistēmas operatoram “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieslēgtajām stacijām būs jāpiemēro šis jaunieviestais princips, pārskatot AST tarifus.

Šādā gadījumā “Latv­energo” rastos neplānotas fiksētās izmaksas par savām spēkstacijām un tiktu apgrūtināta jaunu vēja parku attīstība, kuri šobrīd pieņem lēmumus par investīciju veikšanu Latvijā.”

LA.lv