Ēlertes ziemeļu zvaigznes vīzija 0
“Latvijas Avīzē” viesojās “Vienotības” Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte SARMĪTE ĒLERTE. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
E. Līcītis: – Kādā noskaņojumā esat pirms Rīgas pašvaldības vēlēšanām, kādiem izaicinājumiem gatavojaties?
S. Ēlerte: – Nav vērts piedalīties sacensībās, ja nedomā uzvarēt. Sadarbojoties labēji centriskajām partijām, Ušakova–Amerika tandēmu uzvarēt ir iespējams. Es uzskatu, ka cilvēks, kurš, balsojot pret latviešu valodu, ir vērsies pret Latvijas valsts pamatiem, pret tās būtību, nevar būt Latvijas valsts amatpersona – galvaspilsētas mērs. Pēc Ušakova piesliešanās Lindermanam parakstītāju skaits strauji pierauga, tādēļ referendums par valodu vispār varēja notikt. Bez Ušakova atbalsta Lindermans viens pats to nebūtu panācis. Es piekritu iet par Nr. 1. “Vienotības” sarakstā, jo uzskatīju, ka mans pienākums ir darīt visu iespējamo, lai novērstu “Saskaņas centra” turpmāku nostiprināšanos Rīgā. Uzskatu, ka tas ir šķērslis Latvijas kopīgai attīstībai.
V. Krustiņš: – Prezidents Bērziņš izteicies, ka viņš visus aicina mierīgi sacensties, neko daudz negrūstīties. Vai tas nevedina uz partiju kopīgu koeksistenci, negludumu pielīdzināšanu?
– Vēlēšanas nav kordziedāšana. Sacensības mēdz būt dažādas – atkarībā no mērķa, ko paredzēts sasniegt.
– Konkrētā taču būs sacensība par varu Rīgā?
– Vara ir līdzeklis, nevis mērķis.
– Jā, bet cilvēki tā prozaiski skatās – ja citi pārņems varu, tad arī amatus, ko ieņem pašreizējās koalīcijas pārstāvji, algas un vietas pašvaldību uzņēmumos, ostā…
– Man gan liekas, ka jārēķina, cik labumu rīdziniekiem nesis katrs domes iztērētais lats. Un vai šis labums nevarēja būt vismaz par 20% lielāks.
Ja “Rīgas nami” nodarbojas ar absurdu naudas konvertāciju un pazaudē 1,2 miljonus latu, ja “Saktas” puķu tirdziņa kvadrātmetrs izmaksā 2954 latus (dārgāk nekā kvadrātmetrs apzeltītajā Biržā), ja dzīvokļi “Rīgas Pilsētbūvnieka” celtajos namos izmaksā par 20% dārgāk nekā dzīvokļi jaunbūvēs, kas pieejamas tirgū, tad šie piemēri vien rāda, ka katrs lats pilsētniekiem varēja nest lielāku labumu.
– Jūsu pārstāvji domē taču būtu iebilduši pret šiem sadārdzinājumiem?
– “Pilsētbūvnieka” celto dzīvokļu sadārdzinājums trīs sociālajās mājās būtu bijis par 10 miljoniem, tomēr mūsu deputātu protests piespieda Rīgas kungiem mainīt plānus – aizņemties nevis no komercbankas, bet gan valsts kases, kurā kredīti ir daudz lētāki. Tomēr “Vienotības” deputātiem, piemēram, mēnešiem ilgi neizdodas panākt, lai “Rīgas satiksme”, kas dotācijās saņem 60 miljonus – sesto daļu no Rīgas pilsētas ieņēmumiem –, atskaitītos par to, kā šī nauda tiek tērēta. Ušakova–Amerika skaitliskais pārsvars ļauj opozīciju ignorēt. Tāpēc pašreizējās pilsētas vadības nesaimnieciskumu un apzināto tieksmi slikti uzraudzīt naudu, kuru viņu pārvaldījumā ir nodevuši rīdzinieki – nodokļu maksātāji, var mainīt, tikai mainot šo pilsētas vadību.
– Nu jā, bet iedzīvotāji būtu apmierinātāki, ja daudz ātrāk tiktu pie kvalitatīva dzīvokļa, un Ušakova komanda to varbūt var viņiem piedāvāt?
– Pāri par 5000 rīdzinieku ģimeņu ir iekļautas dzīvokļu jautājuma palīdzības reģistrā.
Par tiem 15 miljoniem latu, kurus dome gadā iztērē par bezjēdzīgi dārgu dzīvokļu celtniecību, varētu sniegt vidēji 250 latu mēnesī atbalstu ikvienai šai ģimenei un risināt dzīvokļa problēmu!
Māju jautājums ir vēl vienā ziņā būtisks. Lielā, bagātā Rīga ir nosiltinājusi mazāk namu nekā Valmiera. Tas nozīmē lielus rēķinus par apkuri rīdziniekiem. Siltumenerģijas patēriņš Rīgā ir pusotrkārt lielāks nekā Stokholmā.
E. Līcītis: – Kādi cilvēki būs kopā ar jums “Vienotības” Rīgas vēlēšanu komandā?
– Līdz 15. janvārim saraksts vēl ir atvērts, cilvēki piesakās un tiek uzrunāti…
V. Krustiņš: – Esat pilsētas galvas amata kandidāte, un vai tad jums nav pašai sava saraksta, ko gribat redzēt savā komandā?
– Sarakstu apstiprinās “Vienotības” Rīgas nodaļas valde. To veidosim tā, lai būtu pārstāvētas visas tās zināšanas un prasmes, kādas nepieciešamas pilsētas attīstībai. Rīgas vara ir gandrīz valdību dublējoša kompetenču ziņā. Pilsēta nav tikai trubas, bedres, siltais ūdens, bet tiklab izglītības kvalitāte, kultūra, vides kvalitāte, sociālā atbildība, zinātnes un uzņēmējdarbības veicināšana, investīciju piesaiste, pilsoņu drošība, ārējie sakari. Rīgas pašvaldība, piemēram, ir skolu īpašnieks, tā atbild par skolotāju tālāku izglītošanu un skolu atbalsta funkcijām, par to, cik labi tiks mācīti mūsu bērni, tātad izglītības kvalitāti.
Šobrīd Rīgā priekšroku dod lentīšu griešanai, sabiedriskām attiecībām un naudas tērēšanai, nevis investīciju piesaistīšanai. Piemēram, Rīgas Brīvostas teritorijā ir 500 ha brīvas zemes. Brīvosta ir vieta, kur jāstrādā uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību, ostai ir aktīvi jāstrādā, tos piesaistot, nevis jāraugās uz to kā vien koridoru, no kura iekasē nodevas.
E. Līcītis: – Pagaidiet ar kompetencēm – lūdzu, parādiet tos profesionāļus, kurus piedāvāsiet sarakstā kopā ar sevi. Vēlētāji taču balsos par kandidātiem, nevis kompetencēm.
– Varu nosaukt cilvēkus, kas ir izteikuši gatavību būt sarakstā, piemēram, Intu Dālderi, Pēteri Viņķeli, Olafu Pulku, Uģi Rotbergu, Juri Zvirbuli, Andri Bērziņu – Samariešu organizācijas vadītāju, sociālās politikas, sociālā darba pārzinātāju. Sarakstā noteikti būs “Vienotības” labi izglītotie, enerģiskie jaunieši – gan lai uzrunātu, gan pārstāvētu Rīgas jauniešus.
– Nu tikām pie zināmas skaidrības! Loskutovs bija nosaukts kā domes vēlēšanu kandidāts – viņš startēs? Cīnīsies ar korupciju?
– Esmu uzrunājusi – mēneša vidū būs redzams.
– Kurš būs par kārtību Rīgā kompetentais, tikpat stingrs kā pulkvedis Turlais?
V. Krustiņš: – Bet varbūt Turlā kungu atstās? Vai tad visi pieredzējušie no domes jāsviež ārā? Varbūt arī Aldermanes kundzei jāpaliek? Vai par viņas kompetenci jāšaubās…
– Domē strādā pietiekami daudz profesionālu, godprātīgu un pieredzējušu cilvēku.
Ja runā par Aldermanes kundzi, jāteic, ka domē nesen pieņemtajā integrācijas programmā netrūkst visādu jauku lietu, par pilsonisko līdzdalību utt., bet zīmīgi, ka šī programma neuzsver latviešu valodu kā integrācijas, valsts kopīgās identitātes pamatu. Skats uz latviešu valodu ir drīzāk kā līdzekli.
Labi, ka dome apmaksā kursus, kur māca valodu, taču piederības veicināšana ne tikai Rīgai, bet Latvijai kā nacionālai valstij nav šīs programmas pamatos. Tomēr par citiem akcentiem domes programmā gan nav jābrīnās, atminoties, ka Ušakova sadarbībā ar Lindermanu rīkotā referenduma mērķis bija sašķelt Latvijas sabiedrību.
– Kas varētu būt priekšgalā latviskuma uzturēšanai Rīgā?
– Nu kas tad rada Latvijai atšķirīgo identitāti no Igaunijas vai Francijas? Valoda un kultūra. Un vide, kurā spoguļojas gan vēsture, gan šī identitāte. Atgādinot, ka Rīga ir puse no Latvijas, te integrācijai nedrīkst būt cita pamata kā valstī. Tas nav pretrunā ar daudzvalodību un Rīgu kā mājvietu daudzu tautību cilvēkiem, Rīga ir metropole, un daudzveidība ir metropoļu īpašā pievilcība. Bet Rīgas problēma jau nav daudzvalodība, bet gan divvalodība, pašpietiekama vide krievu valodai. Tā ir vēstures radīta problēma, no kuras pamazām jāattālinās. Piemēram, jau bērnudārzu līmenī iemācot latviešu valodu kā otru dzimto valodu, tālāk skolas un kultūrvides līmenī. Manuprāt, proporcija Rīgā starp latvisko un Rietumeiropas kultūru, un plaši afišēto postpadomju telpas ietekmi nav atbilstoša Ziemeļeiropas metropolei.
– Tas jauki skan, bet nupat intervijā krievu avīzei “Providus” darbiniece Akule priecājas, ka tagad parādes translācija LTV notiek krievu valodā, ziņu un citas programmas būs krieviski, bet naudu sabiedriskajai televīzijai taču dod valdība. Par kādu “latvisku Rīgu” lai runājam – jautāsim, vai mūsu valdība ir pietiekami latviska?
– “Radio 4” ir sabiedriskā radio kanāls, kura uztveršanu visā valsts teritorijā valdība atbalstīja ar finansējumu. “Doma laukums” u. c. programmas ir lielākais “runājošais” radio krieviski, un tajā sakarīgi informē par Latvijas notikumiem. Piekrītu, jāatrod pareizais līdzsvars starp to, lai viena daļa Latvijas iedzīvotāju nepārtraukti nedzīvotu citas valsts informācijas telpā, un to, lai valsts ar savu politiku nestiprinātu krievu valodas pašpietiekamību un tāpēc ērtu dzīvi paralēlā pasaulē. To par negatīvu tendenci uzskata jebkur Eiropā. Uzskatu, ka lielu auditoriju sasniedzošajā “Radio 4” lēni, bet konsekventi vajadzētu pāriet uz bilingvālismu, atrodot vairāk vietas latviešu valodai.
Es jau pagājušogad pateicu, ka ar Latvijas medijiem runāšu tikai latviešu valodā. Tas nav kavējis krievu valodas medijus mani uzrunāt un izjautāt. Un, ja Latvijā tikai 8% cilvēku sakās neprotam latviešu valodu, es aicinu arī citus politiķus padomāt un novērtēt, kā viņi sazinās ar sabiedrību, kā stiprina valsts kopējo – latviešu valodas telpu.
Nesen mani intervēja PBK, pirms tam noskatījos arī viņu ziņu raidījumu. Tajā runāja gan mūsu ierēdņi, gan daži latviešu politiķi. Gāja grūti viņiem lauzīties krievu valodā, jo šīs valodas zināšanas viņiem vairs nav pārāk spīdošas. Skatītājiem savukārt bija grūti uztvert. Mana intervija turpretī noritēja latviski, un PBK nebija nekādu problēmu uzlikt tulkojumu titros. Atgriežoties pie šī līdzsvara – viens būtu pateikt, ka mēs ignorējam un lai cittautieši dzīvo citas valsts informācijas laukā. Vai pareizāka politika tomēr nebūtu pakāpeniski viņus pavilkt ārā no Krievijas ietekmes zonas?
– Nu, nu… Kādas aprises saredzat sadarbībai ar Nacionālo apvienību Rīgas domē?
– Jūs zināt – “Vienotība” aicināja veidot kopīgu labēji centrisko partiju sarakstu. Ja nav piekrišanas iet ar vienu sarakstu, mēs piedāvājām mūsu partneriem noslēgt vienošanos par kopīgu rīcību pirms un pēc Rīgas domes vēlēšanām. Mums ir jāpierāda vēlētājiem, ka labēji centriskie spēki ir vienoti Rīgas sacensībā, ka mūsu starpā spēkošanās par varu nenotiek. Brokas kundze tam piekrīt. Esam sadarbības partneri, kuru mērķis ir mainīt pašreizējo Rīgas vadību. Šīs vēlēšanas ir tas vēsturiskais iespējas brīdis, kad kopā mēs to varam panākt! Protams – tad, ja mūsu vēlētāji tikpat mobilizēti un mērķtiecīgi dosies balsot, kā to dara “SC” vēlētāji, un atmetīs nereti uznākušo nolemtības sajūtu, ak, ko nu mēs tur varam mainīt. Otrs kritiskais punkts ir, ka iepriekšējās Rīgas vēlēšanās ap 20% balsotāju zaudēja savu balsi, jo to atdeva sīkpartijām, kas neiekļuva domē. Līdz ar to vēlētājam ir stingri jāpiedomā, vai viņš atkal nelaidīs zudībā savu balsi un kurš spēks no viņa zaudētās balss tamdēļ vairāk iegūs. Atgādināšu, ka 2009. gadā Rīgā par “SC” nobalsoja 38% vēlētāju. Var sacīt – daudz, bet var teikt – tikai.
– Tāpēc mēs vērsām uzmanību, cik svarīgi komplektēt sarakstu no uzticību pelnošiem, nevis nolemtības sajūtu izraisošiem cilvēkiem. Krievu vēlētājam pārsvarā ir šī “naši” sajūta – par mūsu cilvēkiem, par mūsu valodu, un viņu politiķi nebaidās tā pozicionēties. Turpretī latviešu politiķi drebinās – ak, kaut tikai mums nepārmestu vilināšanu uz latvisku balsojumu! Jā, jums gan to nedrīkstētu pārmest – vairāk esat par ziemeļu zvaigzni, par skandināvisku Rīgu.
– Jau minēju, ka “Vienotības” listē būs gan jauni, gan pašvaldību un nacionālajā politikā piedalījušies ļaudis.
Šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka beidzot ir pielikts punkts vēlētāju smadzeņu pūderēšanai ar reklāmas klipu lavīnām TV ekrānos. Šajā kampaņā daudzi politiķi ies un runās ar cilvēkiem. Sarunās vēlētāji viņus varēs iepazīt, pārliecināties par kompetenci vai nacionālo stāju.
Bet par jūsu jautājuma svarīgāko daļu – par “latviešu lietu”. Redziet, es jau uzsvēru, ka Ušakovs roku rokā ar Lindermanu, balsojot pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vērsās pret Latvijas valsts pamatiem un tās būtību. Tas ir valstisks, nevis etnisks jautājums! Latvijas galvaspilsētas vadītājam ir jāsargā un jāstiprina Satversmes pamatvērtības, nevis jāvēršas pret tām. Tāpēc Rīgas vēlēšanas nebūs etniskas – latvieši pret krieviem, bet valstiskas – vai esam par 1918. gadā dibināto Latvijas valsti vai par kaut ko citu.
– Politiski jūs ar vienu Ušakovu varbūt tiktu galā, bet referenduma rosinātāji savāca 270 000 pilsoņu, kuri prasīja otru valsts valodu, un nav atbildes, kāpēc viņi tā darīja.
– Man ir divi pamatskaidrojumi. Viens – to, ko Latvijai nodarīja 50 okupācijas gadu laikā, nevar izlīdzināt divdesmit gados. Tam vajadzēs pacietību, neatlaidību, skaidru pozīciju un laiku. Otra atbilde – nav smalka pētījuma arī par tiem 25% balsotāju, kuri pakļāvās Ušakova–Lindermana provokācijai, taču svarīgākais iemesls ir – viņi noticēja saviem līderiem. Ušakovam bija vēsturiska iespēja atbildēt Lindermanam, kad tas sāka vākt parakstus, – mums, Latvijas krieviem kā daļai no šīs valsts, nav nekāda darīšana ar ekstrēmistiem, kuri vēršas pret Latvijas pamatbūtību. Ušakovs to neizmantoja. Pretēji – viņš sadevās rokās ar Lindermanu, un paraksti tika savākti, tādējādi vedot cilvēkus, kas viņam uzticējās, strupceļā.
– Jūs dodat Ušakovam lielu svaru un ietekmi savu vēlētāju aprindās. Bet jūsu svars un līderība, ja gribat būt latviskās Rīgas seja, nebūs ar mazāku nozīmi, un par to nevajadzētu kautrēties runāt. Kur jūsu latviskums?
– Ne velti ārkārtējs satraukums un reakcija cēlās ne vien vietējos, bet pat Krievijas medijos, kolīdz devu vienu no pirmajiem uzstādījumiem – atdot Rīgu Latvijai. Tas taču ir tik pašsaprotami – Rīga ir neatņemama Latvijas daļa un valsts galvaspilsēta, bet kāds to pat uzdeva tikpat kā par nacionālu naidu kurinošu izteicienu.
“Uzzīmēsim” manas programmas piramīdu. Platākajā piramīdas apakšējā daļā ir silts mājoklis, vietas bērnudārzos, kopti iekšpagalmi bez bedrēm, sociālā drošība, kārtība uz ielām un atbalsts mazāk turīgajiem. Šajā pamatvajadzību līmenī politikas ir ļoti maz. Nākamajā līmenī ir laba izglītība visiem bērniem, investīcijas, piesaistot ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, kas dotu labāk atalgotas darba vietas rīdziniekiem. Tā ir pilsētas līdzdalība Rīgas kā zinātnes un tehnoloģiju centra attīstībā. Tas ir intelekts, zināšanas, izglītība mūža garumā, piesaistāmas investīcijas, no kurām pilsēta iegūtu un attīstītos. Tā ir rīdzinieku sadarbība un līdzdalība, veidojot vidi savās apkaimēs, kultūras piedāvājums un pieejamība. Tā ir laba pārvalde – par 20% labāki un vairāk pakalpojumu, likvidējot nesaimnieciskumu un korupciju. Un pašā piramīdas augšdaļā ir vērtības un vīzija, kas visu zemāko mērķtiecīgi sakārto un virza. Tā ir vīzija par Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli, ziemeļu zvaigzni. Rīgu – mājīgu vietu dzīvošanai, latvisku un eiropeisku valsts galvaspilsētu. Viss šajā piramīdā ir saistīts. Piemēram, vai siltinām mājas kā Ziemeļeiropā un iegūstam mazākus apkures rēķinus, vai atbalstām “Gazprom” peļņu. Vai rūpējamies par augstu nodarbinātību, kāda ir ziemeļvalstu galvaspilsētās, tajā pašā laikā gādājot visiem bērniem vietas bērnudārzos, vai ir laba pārvaldība, kas atskaitās rīdziniekiem. Rīgā pagaidām tas nenotiek.
E. Līcītis: – Tomēr politiski – vai iezīmējat līniju, ka “Vienotības” sadarbība ar “SC” nav iespējama? Citādi, ziniet, mums uzkritusi kompromisu mode – ak, balsis tā sakrita urnās, ak, jābūt pragmatiķiem – un pēc vēlēšanām solījumus vairs netur, dodas visām līnijām pāri.
– Nē, mēs neredzam iespēju strādāt Rīgas domē kopā ar “Saskaņas centru”.
– Bet citi partneri gan varbūt nebūs tik kategoriski, negrūstīsies un runās par iespējām “strādāt kopā”, saliedēties rīdzinieku labā.
– Domāju, ka pirms šīm vēlēšanām cilvēki diezgan kategoriski prasīs no partijām skaidru pozīciju un tikai pēc tam izdarīs savu izvēli.
