Elīna Bukša un mūzika no Vaterlo meža 0
30. martā īpašu koncertu Melngalvju namā sniegs jaunā un talantīgā latviešu vijolniece Elīna Bukša. Latvijā Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelas audzēkne spēlēs Stradivāri darināto vijoli “Piatti”, bet kopā ar Elīnu muzicēs Dana Protopopesku, kura jau vairāk nekā divdesmit gadus ir Karalienes Elizabetes starptautiskā konkursa oficiāla pianiste Briselē.
Pēc studijām Jūrmalas vidusskolā pie skolotāja Ojāra Kalniņa Elīna Bukša lielāko daļu sava laika šobrīd pavada netālu no Briseles, skolā, kas atrodas meža vidū Vaterlo kopā ar nedaudz vairāk kā 40 jaunajiem māksliniekiem – vijolniekiem, dziedātājiem, čellistiem un kameransambļu mūziķiem. Elīna teic – Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelu vārdiem grūti aprakstīt, tā vienkārši ir jāredz. “Manā iztēlē tā ir kā nedaudz mistiska mūzikas pils, kur katru dienu notiek kāds muzikāls brīnums!” jūsmo vijolniece.
Elīnas pašreizējais dzīves un karjeras posms ir piesātināts ar smagu darbu un vijoļspēles izkopšanu. “Koncentrējos uz konkrētu repertuāru, kas ļoti attīsta manu personību un palīdz atklāt aizvien jaunas šķautnes mūzikā. Paralēli mācībām mums ir arī dažādas sporta nodarbības – joga, vingrošana, skriešana. Divas reizes nedēļā ir nodarbības pie ļoti stingra trenera, kurš mūs kārtīgi izdzenā pa mežu!” pasmaida mūziķe. Tomēr pārsvarā viņas ikdiena ir pakārtota daudzajām stundām, kas aizrit spēlējot un vingrinoties.
“Spēlēt Stradivāri vijoli ir, iespējams, grūtākais, ko man jebkad nācies darīt. Tā pati ir spoža personība, katru dienu cenšos to iepazīt aizvien tuvāk. Laikam ejot, radusies sajūta, ka mana dvēsele pamazām sāk savienoties ar šo vijoli. Tā ir brīnumaina sajūta.”
E. Bukšas skolotājs Briselē ir ievērojamais vijolnieks Ogistēns Dimē. “Viņš ir ļoti neparasta personība un arī neparasts pedagogs,” stāsta vijolniece. “Viņam piemīt fenomenāla enerģija un apbrīnojamas darba spējas. Paralēli pedagoga darbam viņš ļoti intensīvi koncertē, gan spēlējot solo un kamermūziku, gan diriģējot. Viena stunda pie viņa parasti ilgst līdz trim stundām. Viņš māca izprast katru komponistu, viņa mūzikas valodu. Meklēt un vēlreiz meklēt savu pieeju, savas domas un atklāsmes mūzikā.”
Elīna atzīst, prestižajā skolā valdot arī pamatīga konkurence. “Te ir ļoti daudz talantīgu un ambiciozu jauno mākslinieku, kas cenšas izsisties uz augšu un kļūt pamanīti. Ļoti daudzi grib slavu, naudu, taču gadās, ka paklausies viņu spēli un… tukšums. Jā, pirksti skrien, laba tehnika, bet nav dzirksts, nav savas valodas, sava toņa. Manuprāt, pats galvenais ir neļaut nekādiem panākumiem sagrozīt prātu, jo tas ir beigu sākums. Kad uz citiem sāc skatīties no augšas – viss! Ir jāsaglabā cilvēcība un nepārtraukta vēlme augt un mācīties.”
Jautāta par tālākiem šā gada plāniem, Elīna atteic – tie ir aizraujoši. Aprīlī slavenajā “Bozar” koncertzālē Briselē skanēs Elīnas soloprogramma, vēlāk vijolniece uzstāsies arī kopā ar Valonijas Karalisko kamerorķestri, jūnijā paredzēta debija ar Vācijas Dienvidrietumu filharmonijas orķestri. Rīgā Elīna atgriezīsies oktobrī, kad viņas vijole skanēs koncertā kopā ar “Sinfonietta Rīga” un Vestardu Šimku.
Koncertam Melngalvju namā jaunā vijolniece izraudzījusies viņas iemīļoto komponistu Brāmsa, Prokofjeva, Ravēla un Šosona opusus. “Bēthovena mūzika man asociējas ar vienu vārdu “pasaule”. Viņa mūzika ir nesavtīga, cildena, bez ārišķībām – vienkārši patiesa. Ernesta Šosona “Poēma” ir īsts šedevrs, liesmaina, emocionāla un jūtu piesātināta. Johanesa Brāmsa 3. sonāte vijolei un klavierēm ir neticami skaista, un dzīvošana Vaterlo meža vidū man ļoti palīdz izprast šo mūziku, jo Brāmss ļoti ietekmējās no dabas, meža, putnu balsīm.” Morisa Ravēla “Čigāniete” Elīnas Bukšas repertuārā ir jau kādu laiku. “Šis skaņdarbs patiešām prasa lielu enerģiju, izdomu un muzikālu brīvību.”
Uzziņa Koncerta sākums: 19.00 Biļetes – “Biļešu servisa” kasēs, www.bilesuserviss.lv Cena – Ls 3 – 20 |
