Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Elkas kalnā, kur sākas Gauja

elkas_kalns0190

Latvijā ir četras lielas upes. Bet tikai Gauja visā savā garajā skrējienā vienmēr paliek uzticīga Latvijai. Gauja ir vislatviskākā upe. Dzimusi pašā Vidzemes sirdī. Elkas kalnā tā sāk skriet uz pretējo pusi no ceļa mērķa, prom no jūras, lai izriņķotu cauri Vidzemes augstienei, lai izmestu lokus ap Piebalgas daudzajiem pakalniem un vecajām sētām.

 

Gaujas savītais tecējums lielajā kartē izskatās kā Dieva rokas filigrāni iezīmēta milzīga jautājuma zīme pret jūru. No Gaujas sākuma līdz jūrai putnam ir tikai 90 km ko lidot, bet mīlule, draiskule Gauja izcilpojas riņķu riņķiem 452 kilometrus, lai iepriecinātu pēc iespējas vairāk savējo.

 

Sakiet, no kurienes, pa kādiem ūdensvadu ceļiem lielpaugurā, Elkas kalnā var sakāpt ūdens, kas sāk barot Gauju un piepilda aku un dīķus pašā kalna galā līdz malām?! Vai tas ūdens tur kāpj kā pa milzīgu dakti gan dienu, gan nakti?

Kad 1960. gadā būvēja televīzijas retranslācijas torni, ekskavators pēkšņi esot sācis grimt Elkas kalna galā apslēptā avotā. Tagad tajā vietā spoguļojas liels dīķis.

No kalna paveras Skujenes, Taurenes un Piebalgas latviskās ainavas. Latviskas tāpēc, ka zemnieki un rakstnieki šeit vēl dzīvo un zeme nav aizaugusi ar krūmiem un pusmežu. Te vēl ir ainavas brīnišķīgums. Tas nozīmē: ainavas daudzveidība, ainavas mozaīka. Te nav plaši, nebeidzami lauki vai milzīgi meži vienā laidā. Te ir lauki ar birztalām, koku puduriem, dižkoku buķetēm, piebaldzēnu sētām un pasakainām platspārnu rijām ar pažobelēm līdz zemei un jumtā tik platām un augstām kā mūsu pelēkās piramīdas.

No Elkas kalna ziemeļaustrumu virzienā redzama Brežģa kalna virsotne un ziemeļrietumos Amatas ielejas meži, rietumos Kosas–Ķēču pauguraine. Austrumos atspīd Zobola ūdeņi, aiz viņa teiksmainais Alauksts, pa labi septiņsalu Inesis. Ziemeļos dziļvagā guļ savdabīgais Bānūzis un blakus Lodes ezers.

Skolotājs Arturs Mežaks no Meņģeles ir ņēmies sarakstīt un sarēķināt, ka Vidzemes augstienē un īpaši Piebalgā lielo personību ir izaudzis daudz vairāk nekā citviet vienmuļos līdzenumos. Zeme, ainava un īpaši latviska ainava audzē cilvēku, un cilvēks veido ainavu, ja ir uztvēris tās ritmu un melodiju.

 

Rakstnieks Ādolfs Erss sacījis: “Gauja sākas man zem gultas.” Un patiesi, viņš gulēja uz Elkas kalna avotiem. Viņa tēva mājas “Ģībēni” bija cieši pie Elkas kalna, kur tagad novietots akmens ar metāla burtiem un uzrakstu “Te sākas Gauja”.

 

Vasarās Ādolfs Erss, tāpat kā savulaik R. Blaumanis, rakstīja un gulēja vectēvu klētiņā pavisam klāt tai ūdeņu līnijai, kas, no Elkas kalna nākdama, iezīmēja avoksnainu rini ar sulīgām purenēm, kur apakšā ledāja šļūdonis iestrādājis ūdens ceļus Gaujas sākumam.

Paša rakstnieka ceļš bija bēdīgs. Pēc pēdējās Latvijas “atbrīvošanas” 1944. gadā viņš mira Rīgas Centrālcietumā, jo 1942. gadā pēc otrās Latvijas “atbrīvošanas” žurnālā bija uzrakstījis patiesību par pirmo Latvijas “atbrīvošanu” 1940. gadā. Ersu dzimtas vecā māja joprojām turas savā vietā. Bet vecā klētiņa, kur rakstīja Erss, pirms diviem gadiem ir sabrukusi un novākta. Bet Gaujas sākuma avota vietā tagad izrakts prāvs dīķis, kas, putna acīm skatoties, no augšas atgādina Latvijas karti.

Pašā Elkas kalnā augšā uzradušies jauni ūdeņi, kas ieauguši krūmos un brikšņos. Brikšņi un krūmi apgrauzti kā asi pīķi. Lūk, vēl viens brīnums – Elkas kalna galā dzīvo bebri un taisa savus aizsprostus. Vai jauna populācija – Latvijas kalnu bebri?

Elkas kalna novietojums ir ļoti labvēlīgs televīzijas retranslācijai. Vecā torņa vietā uzcelts jauns, daudz varenāks, 120 m augsts. Turpat netālu jauns, mazāks un arī no tērauda – mežu ugunssardzes tornis.

Par Elkas kalnu nav nevienas īstas teikas. Šeit kādreiz dzīvojusi ragana Elka. Dievam tas neesot paticis, un viņš raganas mājoklim uzmetis krietnu kaudzi zemes. Tā radies Elkas kalns.

 

Kā meklēt Gaujas sākumu?

1967. gada vasarā saliekamās laivas mēs atstājām Neikenā pie Gaujas tilta, bet paši ar mugursomām gājām pret straumi, lai izpētītu visus ūdens ceļus, kā okšķeri sekojām, no kurienes nāk Gaujas pirmavoti. Ūdens ceļu labirints bija gana piņķerīgs. Bet mēs atradām Gaujas oficiālo pirmavotu. Pēc tam devāmies atpakaļ pie laivām un ļāvām, lai Gauja mūs nes. Mēs vairāk bridām, velkot laivas, nekā varējām vizināties pa tīro, dzidro straumi. Tāpēc iesakām citiem Gaujas sākumu meklēt un braukšanu pa upi izvēlēties tuvāk pavasarim, kad vairāk ūdens un lēnie upes līči vēl nebūs aizauguši ar ūdenszāļu paklājiem.

Jau 1967. gadā Elkas kalns mūs pacēla uz spārniem nākamajiem meklējumiem, jauniem braucieniem un pētījumiem tepat Latvijā. Sajūsminājies uzrakstīju pārdomu apcerējumu “Kur dzimst Gauja?”. Šo rakstu 1970. gadā publicēja žurnāls “Zvaigzne”.

 

Antitēze un intriga
Elkas_kalns0151

Gauja ir visviltīgākā, vislīkumainākā, visbīstamākā, vismainīgākā upe. Jo rūpīgāk un pārliecinošāk gribu parādīt un pamatot Gaujas sākuma pirmos avotus, jo vairāk Gauja tos slēpj un parāda citus. Ir trīs versijas par Gaujas sākumu. Ja es pētu centīgāk, tad vēl vairāk.

Savulaik rakstnieks Kārlis Skalbe un Ādolfs Erss strīdējās, kuram no viņiem zem klētiņas sākas Gaujas tecējums, kaut arī starp abu mājām 15 kilometri.

Un atmodas laikā atkal nopietns strīds sākas no piebaldzēna profesora Pētera Cimdiņa puses.

Redzu, ka mēs arī šodien nezinām, cik īsti gara ir Gauja, cik liels ir tās kritums, kur sākums. Katrā enciklopēdijā, katrā vārdnīcā, grāmatā ir citi skaitļi.

Vēl saistošāki ticējumi un nostāsti vijas ap teiksmaino Alaukstu un Incēnu kalnu, tur arī avoti augšup kāpj un akas grib izlīt pāri grodiem. Mazais Sumaisītis Alauksta austrumu krastā kādreiz esot bijis Gaujas pirmais atvars, bet Alauksts – otrais. Un šāda runa nemaz nav tik fantastiska un neticama. Šļūdoņa ledus kušanas laikā tā varēja būt. Ūdeņi no tiem laikiem ir palikuši kalnos iekšā…

Lai izskaidrotu Gaujas sākuma mainību un brīnišķos vērojumus, ticējumus par Alauksta ūdeņu ceļiem, ir jāraksta vēl viens stāstījums ar pierādījumiem nākamajā žurnāla numurā.

Elkas kalna augstums ir 260,7 m virs jūras un 40 m virs apkārtnes. Ģeologi to sauc par lielpauguru – 1000 m garš, 800 m plats. Kilometriem tālu, pat desmitiem kilometru tālu nav cita augstāka kalna. Tikai 15,6 km uz austrumiem aiz Zobola un Alauksta ir 265,4 m augsts Incēnu kalns, kurš par 4,7 m pārspēj Elkas kalnu. Latvijā uz rietumiem nav neviena augstāka kalna par Elkas kalnu. Elkas kalns ir veidojies ledāja kušanas laikā starp Amatas un Ogres ledus mēlēm, vareno ūdens straumju saskalots, un vēlāk nogulumi ar ledāja šļūkšanas spēku sakrokoti kā saņurcīta gultas sega. Elkas kalns orientēts ziemeļu – dienvidu virzienā. Tas ir viens no vecākajiem ledāja veidotajiem kalniem jeb ģeoloģiski – lielpauguriem. Ģeoloģijas zinātņu doktors Vitālijs Zelčs tā veidošanās vecumu vērtē aptuveni 16 500 gadu. Bet, kad tālie senči nosauca Elkas kalnu vārdā, lai piekoptu svētkalnā rituālus, pētniekiem nav zināms, jo tas laikam bija ļoti sen.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+