Pasaulē
Eiropa

Elke Kēniga: Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu0


Elke Kēniga.
Elke Kēniga.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

“Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums – esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,” pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo “ABLV Bank” bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

“Es to stāstu, lai būtu skaidrs – noregulējums vienmēr ir izņēmums. Norma ir nacionālā maksātnespējas procedūra. Mēs esam, lai aizsargātu, ja kaut kas tiešām slikts notiek ar sistēmiski nozīmīgām bankām,” uzsvēra Kēniga.

Tāpat viņa atzina, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla “FinCEN” paziņojums par “ABLV Bank” iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās Eiropas banku tirgus uzraugiem nāca kā pārsteigums.

“Mūs visus pārsteidza “FinCEN” paziņojums. Tas pasaka divas lietas. Pirmā – ir nepatīkami saņemt šādas ziņas no ASV un nezināt par to pirms tam. Bet lai tā būtu. Otrais – mēs varam izslēgt punktu par diskusijām, vai šīs apsūdzības ir pareizas vai nē, jo neviena institūcija tādas apsūdzības nevar pārdzīvot. Mums ir jāpaveic savs mājasdarbs, lai pārliecinātos, ka visās dalībvalstīs, visās bankās ir ļoti skaidra izpratne, ka peļņa no šāda veida biznesa nevar būt svarīgāka par kaitējumu reputācijai, ko tas var nodarīt. Naudas atmazgāšana ir ļoti svarīgs jautājums un var nodarīt kaitējumu pat ar vairāku gadu nobīdi,” sacīja Kēniga.

Viņa arī minēja, ka “ABLV Bank” gadījums ir interesants no tā viedokļa, ka banka netiek likvidēta tādēļ, ka tā būtu maksātnespējīga, bet gan tādēļ, ka pēc šīm apsūdzībām tai vairs nav uzņēmējdarbības iespēju. “Ja neviens ar tevi vairs negrib sadarboties, tad ar tevi ir cauri,” norādīja Kēniga.

Saistītie raksti

“Mēs pieņēmām lēmumu, ka šī banka, vērtējot tās funkcijas un vietu Latvijas ekonomikā, nav tāda, kura būtu jāpiemēro noregulējums. Tādēļ “ABLV Bank” gadījums ir pilnīgi Latvijas ziņā. Ir arī noguldījumu garantiju sistēma, kura garantē noguldījumu atmaksu līdz 100 000 eiro. Mūsu kolēģu galvenais izaicinājums, kas ir svarīgi arī Latvijas banku sistēmas kopējai reputācijai, ir pārliecināties, kam tiks izmaksāta nauda. Citādi arī sabiedriskais sektors tiks iesaistīts naudas atmazgāšanā vai kaut kur citur. Tas arī ir iemesls, kādēļ šis process ir tik ilgs. Mēs savukārt šo procesu novērojam, lai būtu droši, ka banka iziet no tirgus,” rezumēja Kēniga.

Jau vēstīts, ka pērn februārī Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem. Eiropas Vienotā noregulējuma valde konstatēja, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu “ABLV Bank” un tās meitasbankā Luksemburgā nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

LA.lv