Veselam
Ārstēšana

Kā palīdzēt elkoni, ja ir sāpes, pietūkums, apsārtums un kustību traucējumi? 16

Foto – Shutterstock

Parasti elkoņa locītavai uzmanību pievēršam tikai tad, ja tā liek par sevi manīt ar sāpēm, pietūkumu, apsārtumu un kustību traucējumiem. Ja locītava ir cietusi vai saniķojusies pārslodzes dēļ, roka vairs nespēj pildīt tai paredzētos uzdevumus. Kas elkonim vainas, kā tam palīdzēt?

Elkoni veido trīs kauli, saites un locītavas kapsula, bet apkārt ir locītavas somiņa, cīpslas un muskuļi. Šī locītava ir ļoti svarīga, jo nodrošina rokas saliekšanu un iztaisnošanu, piedalās apakšdelma kustībās un palīdz nogādāt plaukstu nepieciešamajā vietā. Elkonim iespējams nodarīt pāri, ne tikai sportojot vai traumējot, bet arī veicot ilgstošas un monotonas kustības ikdienā.

Sasists, izmežģīts, lauzts

Sasitot vai krītot visbiežāk tiek nolauzts elkoņa kaula knābjveida izaugums vai arī augšdelma kaula tālākais gals. Tad sliktākajā gadījumā būs vaļēja brūce, kurā redzams kauls, bet visbiežāk tiksim cauri ar nobrāzumu, tūsku, asinsizplūdumu jeb zilumu un kustību ierobežojumu. Šīs locītavas sasitums mēdz izraisīt stipras sāpes, jo tai ir mazs tilpums un zilumam nav kur izplesties.

Ja tā atgadījies, jāsauc ātrā palīdzība vai jāiekar roka lakatiņā un jādodas uz traumpunktu vai slimnīcu pie ķirurga vai traumatologa un jāveic rentgens. “Parasti šādā gadījumā izdara operāciju, jo pēc tās drīzāk pieļaujama slodze. Mēnesi nēsājot ģipsi, būs grūtāk atjaunot pilnvērtīgas kustības. Operāciju neveic vien tad, ja cietušais iebilst, to nepieļauj viņa vispārējais veselības stāvoklis vai lūzums ir bez nobīdes jeb, kā mēdz teikt, ir tikai ieplaisājis kauls,” skaidro traumatologs ortopēds Mārcis Jēgers.

Bērniem elkoņa locītava tiek izmežģīta ļoti viegli, piemēram, paraujot aiz rokas. Pieaugušajiem elkonis ir stabilāks, taču arī var tikt traumēts gan tiešā negadījumā, gan pagriežot apakšdelmu vai ar visu ķermeņa svaru krītot uz iztaisnotas rokas.

Ja izmežģīts elkonis, tas nozīmē, ka ir locītavas kapsulas un vienas vai otras puses sānu saišu pārrāvums. Pat ja ārsts to veiksmīgi ieliek vietā, kapsula var nesarētoties un sānu saites kļūt nestabilas, tāpēc iespējami drīzāk nepieciešams ārstēt ķirurģiski, lai nenospiestu blakusesošo elkoņa nervu. Kad locītava ievilkta atpakaļ, uz divām trim nedēļām uzliek ģipsi, kuru noņemot uzreiz jāsāk vingrojumi, lai atjaunotu kustību apjomu.

Ceļot smagumus ar iztaisnotu roku, mēdz pārplīst bicepsa cīpsla. Parasti no šīs traumas cieš vīrieši pēc 40 gadu vecuma. Tad muskulis saraujas, ir sāpes, kustību ierobežojums, mazinās rokas pagriešanas un saliekšanas spēks. Lai to atgūtu, veic operāciju un cīpslu piestiprina atpakaļ.

Reizēm šķiet, ka nedaudz sasists vai nobrāzts elkonis nieks vien ir, taču iekaisums var iekļūt bursā jeb locītavas gļotsomiņā, izraisot bursītu, tāpēc pat it kā sīku traumu nevajadzētu atstāt bez ievērības, it īpaši, ja paaugstinājusies ķermeņa temperatūra.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Studentu elkonis

Iekaisuma gadījumā locītavas gļotsomiņā sakrājas pārāk daudz šķidruma, kas kairina audus, bet ķermenis to aizsardzības nolūkos uzpūš. Elkoņa locītavā rodas olai līdzīgs veidojums, tā kļūst stīva, sāpīga, apsārtusi, veidojas asinsizplūdums, turklāt var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Reizēm plīst asinsvads un somiņa piepildās ar asinīm, kas sadaloties veido lielisku barotni baktērijām. Strutains iekaisums ir bīstams dzīvībai, jo ar asiņu plūsmu var izplatīties tālāk organismā.

Bursītu mēdz dēvēt par studentu elkoni, jo tas mēdz veidoties, pastāvīgi uz tā atbalstoties, kā arī no cita veida pārslodzes. Reizēm iekaisums locītavā ir nezināmas izcelsmes, citkārt rodas pēc traumas.

Visticamāk, šajā gadījumā nevarēs iztikt bez daktera palīdzības. Ārsts atsūks šķidrumu un injicēs zāles, lai gļotsomiņa saliptu kopā. Izveseļošanos veicinās pretiekaisuma medikamenti, dažādas fizioterapijas procedūras un reizēm hormonu kortikosteroīdu injekcijas. Ja sāpes neizdodas remdēt ar injekcijām un blokādēm, somiņā iegriež, lai izvadītu lieko šķidrumu, bet, ja tas nepalīdz, to izoperē pilnībā. Kad brūce pēc pāris nedēļām sadzijusi, fizioterapeita vadībā roka jāsāk cītīgi vingrināt.

Pēc asinsizplūduma dažkārt locītavās paliek sacietējumi, kas apgrūtina kustības, rada sāpes un provocē periodiskus iekaisuma paasinājumus. Ja tie turpina palielināties, iespējams veikt operāciju un izgriezt vai arī saskaldīt, izmantojot triecienviļņu terapiju.

Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama, ja ir strutains iekaisums, kas var izplatīties tālāk organismā, kā arī ja iepriekšējā konservatīvā ārstēšana nav palīdzējusi. Pirmajā nedēļā pēc operācijas jāievēro miera režīms, otrajā, cik vien pieļauj sāpes, roka jākustina, bet ceturtajā jāpievieno spēka vingrojumi. Aptuveni pēc mēneša tā spēs izturēt pilnu slodzi.

 

 

Pārslodzes sekas

Elkoņa locītavai kaitē ilgstošas vienveidīgas kustības plaukstas pamata locītavā, piemēram, spēlējot tenisu vai citus rakešu sporta veidus, kā arī ilgstoši strādājot ar skrūvgriezi, āmuru vai citiem instrumentiem.

Viena no biežākajām pārslodzes izraisītajām kaitēm ir epikondilīts – iekaisums vietās, kur muskuļu cīpslas piestiprinās pie kaula izauguma. Parasti vaina rodas vairāk nodarbinātajā rokā, un ir grūti veikt ikdienas darbus – atslēgt durvis, nospiest rokturi, satvert kādu priekšmetu, jo apakšdelma muskulatūra beidzas pie augšdelma kaula izvirzījumiem epikondiliem (tā radies slimības nosaukums epikondilīts).

Sāpes var izstarot uz apakšdelmu un plaukstu. Visvairāk tās traucē kustību laikā. Ja smeldze ir elkoņa ārējā malā, to dēvē par tenisista elkoni, bet, ja iekšpusē, – par golfista elkoni.

Vieglākā gadījumā pietiks elkonim nodrošināt mieru, četrreiz dienā iedzert pretsāpju līdzekli vai lietot atvēsinošu pretsāpju gelu. Vismaz 3–4 nedēļas ieteicams nēsāt ortozi jeb fiksatoru, lai muskuļi to piestiprināšanās vietās atpūstos.

Iekaisuma perēklī var ievadīt tā saukto augšanas faktoru, slimniekam paņemot asinis no vēnas un speciāli apstrādājot. Dažkārt izveseļošanos veicina glikokortikosteroīdu injekcijas.

Ja nekas nav palīdzējis, operācijas laikā ar kaltu atdala kaula virsējo slāni. Organisms uz to reaģē kā uz lūzumu un šajā zonā izstrādā tā sauktos augšanas faktorus. Tiek veicināta asiņu apgāde, un iekaisums izzūd.

 

Nospiests nervs

Ja rodas asas sāpes un elektrības sitienam līdzīga sajūta ceturtajā un piektajā pirkstā, visticamāk, attīstījies kubitālā tuneļa sindroms, jo nospiests elkoņa nervs, kas tos inervē. Tas mēdz notikt pēc traumām vai attīstoties osteoartrītam, jo tad kanāls, caur kuru stiepjas nervs, sašaurinās un pasliktinās asiņu apgāde. Smeldze jūtama gan miera stāvoklī, gan kustību laikā, ko papildina tirpšanas un skudriņu skraidīšanas sajūta. Veidojas apburtais loks – sašaurinātajā tunelī iesprostotais nervs reaģē ar pietūkumu, tāpēc nospiedums palielinās un tas piepampst vēl vairāk. Šim procesam turpinoties ilgstoši, pasliktinās nerva asiņu apgāde un tā šķiedras atmirst, tāpēc zūd jutība ceturtajā un piektajā pirkstā. Tūsku var mazināt, izdarot kortikosteroīdu injekcijas.

Lai noteiktu, kurā līmenī radusies problēma, izmanto speciālu izmeklējumu elektromiogrāfiju un pēc tam veic operāciju, atverot kubitālo kanālu un atbrīvojot nospiesto nervu.

 

Infekcija elkonī

Pēc locītavas sasituma vai arī no bojātas ādas caur locītavas somiņu, kā arī pēc medikamentu injekcijām, sastrutojušu zobu, ginekoloģisku un citu slimību gadījumā locītavā līdz ar asiņu plūsmu var nokļūt nevēlami mikrobi. Ja organisms nespēj pretoties infekcijai, veidojas strutas, elkonis pietūkst, kļūst sāpīgs, apsārtis un ir grūti pakustināms. Šajā gadījumā veic punkciju un izsūc šķidrumu vai asinis no locītavas. Elkoni var izskalot gan artroskopiski, gan vaļējā operācijā un antibiotikas injicēt vai lietot iekšķīgi.

Locītavas nodilums

Gadu gaitā elkoņu locītavas, tāpat kā pārējās, nodilst un veidojas osteoartrīts, kas izraisa sāpes un stīvumu. Nelāgo procesu paātrina iedzimtība, traumas, iekaisumi un pārslodze, tāpēc tas mēdz attīstīties arī samērā jauniem cilvēkiem.

Osteoartrīts parasti progresē pakāpeniski, taču strauji tas notiek, ja ir autoimūnas saslimšanas, piemēram, reimatoīdais artrīts vai sarkanā vilkēde. Skrimslim pakāpeniski nodilstot, atkailinās nervu gali, kauli berzējas viens gar otru un rodas stipras sāpes. Lai šo procesu kompensētu un it kā glābtu locītavu, veidojas kaļķa izaugumi osteofīti un tā kļūst mazkustīga.

Nelāgās pārmaiņas var aizkavēt ar hialuronskābes injekcijām. Medikamenti un uztura bagātinātāji tikai atvieglo simptomus un nedaudz attālina skrimšļa pilnīgu nodilšanu. Iespējams pārstādīt skrimšļa šūnas no ceļa locītavas vai glābt elkoni ar citu metodi.

Reizēm kāds osteofīts atraujas, sāk peldēt locītavas šķidrumā, un to dēvē par locītavas peli. Tā izraisa kairinājumu, stipras sāpes un bloķēšanas sajūtu elkonī. Veidojumu iespējams izņemt ar mazinvazīvu ķirurģisku procedūru artroskopiju vai arī vaļēju operāciju.

Ja locītava pavisam nodilusi, iespējama endoprotezēšana, taču diemžēl tā nenodrošinās pilnvērtīgu turpmāko dzīvi. “Daudzi cilvēki ar gūžu un ceļu endoprotēzēm skrien maratonus un airē, taču ar mākslīgu elkoņa locītavu neko smagāku par kārtīgu kafijas krūzi nevar cilāt, tāpēc šādu operāciju izdara diezgan reti,” atzīst Mārcis Jēgers.

Ja sāpes kļuvušas neciešamas, dažkārt labāk ir izvēlēties, kādā leņķī roku atstāt un padarīt to nekustīgu jeb artrodezēt. “Elkoņa locītavas endoprotēze tiek iecementēta elkoņa un augšdelma kaulā. Ja pacients neievēro noteikto režīmu un uz elkoni gulst liela slodze, endoprotēze izlūst, bet atkārtota operācija ir krietni sarežģītāka,” skaidro ārsts. “Savukārt, ja elkoņa locītavu artrodezē, elkonis saaug kā viens kauls – ir mehāniski izturīgs, un iespējams strādāt smagu fizisku darbu, pleca un plaukstas locītavām daļēji kompensējot nekustīgumu.”

 

SVARĪGI!

Ātrā palīdzība jāsauc vai pašiem jāierodas traumpunktā, ja elkonis pēc traumas ir deformētā un nedabiskā stāvoklī, radušies jušanas traucējumi, roka ir auksta un nekustīga.

Saistītie raksti

Lai noskaidrotu, kas locītavai vainas, jāveic rentgens, taču saišu stāvokli vislabāk iespējams novērtēt ultrasonoskopijā. Dakteris Mārcis Jēgers iesaka dot priekšroku magnētiskajai rezonansei, jo tad ainu varēs novērtēt ikviens ārsts, apskatot uzņēmumu.

Ilgstoši mēģinot sadzīvot ar elkoņa sāpēm, tās var kļūt intensīvākas vai hroniskas, bet izveseļošanās periods ieilgt.

Ikvienā gadījumā liela nozīme elkoņa ātrākā atlabšanā ir rehabilitācijas pasākumiem – fizioterapijai, ortozes nēsāšanai, kinezioloģiskajai teipošanai, fizikālās terapijas procedūrām, piemēram, elektroforēzei vai fonoforēzei, kad atsāpinošu līdzekli ievada dziļi audos, triecienviļņu terapijai un ārstnieciskajai fizkultūrai – muskuļus stiepjošiem un nostiprinošiem vingrojumiem.

 

 

36,6 C konsultants MĀRCIS JĒGERS, traumatologs ortopēds Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā

LA.lv