Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

Elpot dziļi un skaitīt līdz desmit jeb kā pārvarēt stresu

Foto: © Kurhan - Fotolia.comFoto: © Kurhan - Fotolia.com

Izturību pret stresu nosaka iedzimtība, dzīves pieredze, personības īpatnības, veselības stāvoklis un vide, kurā cilvēks audzis, – vai bijis drošs atbalsts un viņš varējis paļauties uz apkārtējiem. Ja ģimenē nav valdījušas saskanīgas attiecības, dažkārt vēlāk ir grūtāk pielāgoties sarežģītām situācijām nekā tiem, kas tikuši mīlēti un atbalstīti.

Paaugstinātu stresa līmeni organismā var izraisīt: prāta nogurums – pārāk ilgas darba stundas, lielas atbildības uzņemšanās, vēlme visu paveikt nevainojami; emocijas – dusmas, bailes, skumjas, vilšanās, nesaskaņas attiecībās vai to trūkums, finansiālas vai karjeras problēmas; fizisks nogurums – smags darbs, pārāk liela slodze sporta nodarbībās, neizgulēšanās; nepilnvērtīgs uzturs – vitamīnu un minerālvielu deficīts, olbaltum- vielu un tauku nepietiekamība vai pārpilnība; ķīmiski procesi – apkārtējās vides piesārņojums, piemēram, ar pesticīdiem vai dažādu tīrīšanas līdzekļu paliekām, arī kofeīna, alkohola un narkotiku lietošana, smēķēšana; dažādas traumas – ievainojums, apdegums, infekcijas u. c.

Lai saglabātu garīgo līdzsvaru, svarīgi izvērtēt, kas dzīvē ir galvenais. Nepieciešami trīs galvenie atbalsta punkti: sevis realizēšana profesijā, saņemot gandarījumu un adekvātu atalgojumu, saskanīgas attiecības un atpūta – laiks, ko veltām tikai sev. Kolīdz viens no tiem sašķobās, tā pārņem stress. Jau mūsu senči bija apguvuši dažus savaldīšanās paņēmienus, piemēram, jūtu uzplūdā skaitīt līdz desmit. Tas patiesi palīdz nomierināties un atgūt spēju racionāli uztvert situāciju.

Svarīgi saprast, kādās stresa situācijās varam kaut ko mainīt un ar kādām jāsadzīvo, kā arī novērtēt pazīmes, kas liecina, ka sasniegta kritiskā izturības robeža. Nereti organisms mobilizācijas režīmā spēj darboties pat vairākus gadus, taču agrāk vai vēlāk bioloģiskās rezerves iztukšojas, iestājas emocionāls un fizisks izsīkums, kas mēdz izpausties kā depresija, trauksme, miega, apetītes, gremošanas un koncentrēšanās traucējumi, sāpes, paaugstināts asins- spiediens vai citi simptomi.

Visvienkāršāk trauksmi var mazināt ar nomierinošām tabletēm, taču vērtīgāk būtu attīstīt savus iekšējos resursus, lai spētu pārvarēt grūtus brīžus arī turpmāk. Stresa situācijās mēdzam reaģēt, atklāti paužot savas emocijas vai arī slēpti, ar traucējumiem organisma darbībā – asinsspiediena paaugstināšanos, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, galvas- sāpēm, panikas lēkmēm, miega traucējumiem vai caureju.

Mēdz sacīt: lai nervu šūnas neizsīktu, nav labi daudz kreņķēties. Pēdējā laikā zinātnieki gan atklājuši, ka tās tomēr atjaunojas, taču tas atkarīgs no organisma resursiem. Izvērtējiet, kad visbiežāk izjūtat stresu. Pārdomājiet, vai ir iespējams no šādām situācijām izvairīties, piemēram, bezjēdzīgiem strīdiem ģimenē vai mūžīgas kavēšanās. Izprotiet savu dusmu iemeslus un mēģiniet no tām atbrīvoties, intensīvi mazgājot grīdu, izmetot kādu loku ar velosipēdu vai atslābinoties vannā. Biedējošās situācijās centieties atrast ko pozitīvu, kaut vai uzmundrināt sevi ar domu, ka grūtības norūda.

Izstrādājiet savus noteikumus, piemēram, pēc darba vakaros izslēdziet mobilo tālruni, pa kuru jūs var sazvanīt kolēģi. Protams, ja vien dežūrtelefons neietilpst amata pienākumos. Apspriediet satraucošos pārdzīvojumus ar draugiem un ģimenes locekļiem – atbrīvojieties no stresa, runājot par problēmām! Gan mājās, gan darbā izvirziet reālus īstermiņā sasniedzamus mērķus, nevis raizējieties par nākotni kopumā.

Plānojiet savu laiku, izmantojiet attiecīgas programmas telefonā, datorā vai arī pierakstiet plānoto bloknotā, lai nenoslogotu atmiņu. Veicamos darbus sagrupējiet pēc prioritātēm, jo visu nav iespējams paveikt vienlaikus un vienlīdz labi. Atliciniet laiku nodarbēm, kas rada pozitīvas emocijas!

Stresa brīžos: vienmērīgi elpojiet, izelpā izrunājiet nomierinošus vārdus: miers, siltums, klusums. Sākoties panikai, elpojiet dziļi, noslogojot diafragmu. Uzlieciet plaukstu uz vēdera, lai justu, kā tas ieelpā piepūšas; iegādājieties boksa maisu vai citu priekšmetu, kuru dauzīt emociju uzplūdā; skalojiet seju aukstā ūdenī! Tajā ir daudz nervu galu, kuru kairinājums tonizē nervu sistēmu un novērš saspringumu; uzzīmējiet uz papīra lapas dusmīgu seju, no visas sirds saburziet, saplēsiet vai aizmetiet istabas tālāka- jā stūrī; saspiediet un pamasējiet ausu ļipiņas – tas palīdz atjaunot balansu nervu sistēmā.

Vairāk veselīga dzīvesveida padomu – tematiskajā izdevumā “400 padomu skaistumam un veselībai”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+