×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.1°C
Līga
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
27. februāris, 2018
Drukāt

EM atcēlusi OIK atļaujas vēl septiņām koģenerācijas elektrostacijām (5)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Ekonomikas ministrija (EM) pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām, informēja EM pārstāvji.

Atļaujas atceltas tādiem uzņēmumiem kā SIA “Baltekogen” trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” stacijai Amatas novadā, SIA “Digne” stacijai Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” stacijai Olaines novadā un SIA “Krustpils AER” elektrostacijai Krustpils novadā.

Šiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina EM aprēķini.

Pērn decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “Energo Fortis” un SIA “E Strenči”. Savukārt šogad atļaujas atceltas SIA “Madonas eko”, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra”, SIA “Evokem”, SIA “M Parks” un SIA “Eco Latvis”.

Jau ziņots, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM sāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kur pārejās tūkstošskaitlīgās?

  2. Problēmas ar sezonālo jaudu izmantošanu, kas radās zemniekiem, ministrs salīdzināja ar prasību “turēt siltu kafiju kannā visu laiku, bet kafiju es dzeršu trīs reizes gadā”, bet pārējiem ir jāmaksā par to, jo pieslēgumi jātur kārtībā.
    Par to pagājušajā gadā ABONENTMAKSU!!!! ieviesa.
    Nu jau tas sāk atgādināt padomiju, kad kāds izlēma, vai kūtī vienu govi turēt vai divas. Vai patiešām progress iet atpakaļgaitā? Par dārgu naudu ievilkām elektrību vasaras mājā, atteicāmies no 3 fāzēm, kabeļi ierakti zemē, nekādas vētras nekaitē.
    Ja Kalvītis noslēdza (slepus) oik līgumus, par ko neko nezinājām, un tagad mājsaimniecībām uzlikts slogs to maksāt, tad Ekonomikas ministram jārisina šis jautājums kardināli, nevis 20% iedzīvotāju izvēlēties par upurjēriem!
    TAS NAV RISINĀJUMS!!!

  3. Lūgums žurnālistiem Atbildēt

    Netraciniet tautu. Nav iespējams klausīties Ekonomikas ministra “ilgspēlējošā platē” drillēto par jaudas samazinājumu pārskatīšanu.
    Jau pagājušajā gadā atteicāmies no 3 fāzēm, bet šogad rēķins vienalga dubultots.
    Ja Ekonomikas ministrs domā, ka privātpersonu problēmas nepastāv šajā valstī, un viņiem jāsedz HES īpāšnieku miljoni un ražotāju patēriņš, tad 20% iedzīvotāju taisnīguma kritēriji ir apšaubāmi.
    Vai Ekonomikas ministram nav pienākums pārskatīt oik slēgtos līgumus ( kaut vai Kalvīša laikā), kas noslēgti slepus no sabiedrības, nevis uzgrūst 0 patērētājam maksāt par to, ko viņš nav patērējis?

  4. Ja būtu izsludināts publisks konkurss, kas vērsts valsts līdzekļu taupīšanas virzienā, tad OIK varēja nostrādāt kā ekonomikas dzinulis, nevis kā ekonomiskās bremzēšanas vai pat sabrukuma iemesls. Ne vienam nekur nebija jāsteidzas. Valsts izsludina konkursu uz, teiksim , pirmajiem miljons kilovatstundu iepirkumu, nosakot iepirkuma kWh tagadējo cenas griestus, bet iepirkumu vinnē kas ar mieru tos apgūt par mazāko cenu. Un konkursā var piedalīties ari, teiksim, 10 000 kWh ražotāji gadā. Jāpiesakās gada laikā, lai var spēt banku aizdevumus izzondēt, pieslēgumu pie elektrotīkliem izzondēt, lai būtu iespējams reāli veikt vairāksolīšanu zemākās cenas virzienā. Tad parādītos faktiskā tirgus cena OIK, nevis afēras un ekonomiskās diversijas cena. Tas būtu palīdzējis daudziem lauksaimniekiem gūt atbalstu, lai zeme nav jāpārdod, lauku skolas, medicīnas iestādes nav jāslēdz un šodien nebūtu valdības vīreļiem jāsola zelta kalni tiem pašiem krievvalodīgajiem, kā ievestajam darba spēkam.

Draugiem Facebook Twitter Google+