Mobilā versija
-1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
14. jūnijs, 2014
Drukāt

EM: jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu nav pārsteigums (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu nemaina līdzšinējos ekonomiskos rādītājus, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada maija sākumā bija 1 997 500. Vēl šī gada marta beigās Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,003 miljoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

EM eksperts piebilda, ka CSP publicētie dati nav pārsteigums. “Jau iepriekšējos gados, gatavojot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, EM norādīja, ka saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties. Turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. EM demogrāfijas prognozes jau liecināja, ka 2014.gadā iedzīvotāju skaits nokritīs zem diviem miljoniem,” informēja Salmiņš.

Pēc viņa teiktā, jaunākie publicētie CSP dati par iedzīvotāju skaitu nemaina ne līdzšinējos ekonomiskos rādītājus, ne pieņēmumus par ekonomikas attīstības perspektīvām, jo iedzīvotāju skaita samazinājums jau tika ņemts vērā.

Vaicāts, vai šāda statistika nemotivēs ārvalstu investorus izvēlēties citu valsti, kur investēt, EM pārstāvis norādīja, ka, izdarot izvēli investēt kādā valstī, tiek kompleksi vērtēts dažādu faktoru kopums. Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā ne tikai darbaspēka pieejamība, bet arī virkne citu faktoru, kā piemēram, uzņēmējdarbības vide, nodokļu sistēma, ģeogrāfiskais izvietojums utt.

“Darbaspēka pieejamība ir viens no Latvijas tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, un jau vairākus gadus šis jautājums ir valdības dienaskārtībā. Piemēram, Latvijas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs atspoguļoti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi risinājumi darbaspēka pietiekamībai. Zināšanu un prasmju attīstīšana ir būtisks priekšnosacījums, lai darba tirgus piedāvājums atbilstu mūsdienīgām darba tirgus prasībām,” teica Salmiņš.

Viņš arī piebilda, ka iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības darba tirgū palielināšana var daļēji samazināt negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmi. Darbaspēka pieprasījuma pieaugums ierobežotu darba resursu pieejamības apstākļos pavērs plašākas darba iespējas virknei neaktīvo iedzīvotāju grupu, piemēram, mājsaimniecēm, studentiem, pensijas vecuma iedzīvotājiem u.c. Vienlaikus būtiska loma iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā būs arī atalgojuma pieaugumam.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jaunajiem nav vajadzīgo prasmju. Izglītības sistēma ir izaudzējusi darbam nederīgu paaudzi. Šī jaunā paaudze ir derīga tikai pļāpāšanai un intrigām. Tā arī ļoti maz domā par ģimeņu veidošanu. Bērna piedzimšana ir nelaimes gadījums. Tāds tas tiešām ir. Jaunā māte ir viena, parasti bez darba, bez jēdzīga valsts atbalsta. Bieži tās ir ar psihiskām novirzēm.

  2. Vecie jālaiž ātrāk pensijā, lai jaunajiem tiek darba vietas. Vecie varēs piepelnīties mazapmaksātos darbos, kas jauniem, stipriem nedod iespēju radīt ģimeni. Tā i nodarbinātība atrisināsies i demogrāfija uzlabosies. Ja cilvēku skaits samazinās , bet nacionālais kopprodukts aug, tak dzīves līmenis arī iet uz augšu. Ja nē, ta kāds iepriekš ir pārāk daudz aiņēmies un grib to visu uzkraut palicējiem.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+