Foto-LETA

EM: jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu nav pārsteigums 2

Jaunākie dati par iedzīvotāju skaitu nemaina līdzšinējos ekonomiskos rādītājus, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada maija sākumā bija 1 997 500. Vēl šī gada marta beigās Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,003 miljoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

EM eksperts piebilda, ka CSP publicētie dati nav pārsteigums. “Jau iepriekšējos gados, gatavojot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, EM norādīja, ka saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties. Turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. EM demogrāfijas prognozes jau liecināja, ka 2014.gadā iedzīvotāju skaits nokritīs zem diviem miljoniem,” informēja Salmiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņa teiktā, jaunākie publicētie CSP dati par iedzīvotāju skaitu nemaina ne līdzšinējos ekonomiskos rādītājus, ne pieņēmumus par ekonomikas attīstības perspektīvām, jo iedzīvotāju skaita samazinājums jau tika ņemts vērā.

Vaicāts, vai šāda statistika nemotivēs ārvalstu investorus izvēlēties citu valsti, kur investēt, EM pārstāvis norādīja, ka, izdarot izvēli investēt kādā valstī, tiek kompleksi vērtēts dažādu faktoru kopums. Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā ne tikai darbaspēka pieejamība, bet arī virkne citu faktoru, kā piemēram, uzņēmējdarbības vide, nodokļu sistēma, ģeogrāfiskais izvietojums utt.

“Darbaspēka pieejamība ir viens no Latvijas tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, un jau vairākus gadus šis jautājums ir valdības dienaskārtībā. Piemēram, Latvijas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs atspoguļoti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi risinājumi darbaspēka pietiekamībai. Zināšanu un prasmju attīstīšana ir būtisks priekšnosacījums, lai darba tirgus piedāvājums atbilstu mūsdienīgām darba tirgus prasībām,” teica Salmiņš.

Viņš arī piebilda, ka iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības darba tirgū palielināšana var daļēji samazināt negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmi. Darbaspēka pieprasījuma pieaugums ierobežotu darba resursu pieejamības apstākļos pavērs plašākas darba iespējas virknei neaktīvo iedzīvotāju grupu, piemēram, mājsaimniecēm, studentiem, pensijas vecuma iedzīvotājiem u.c. Vienlaikus būtiska loma iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā būs arī atalgojuma pieaugumam.