EM skaidro, kas mainīsies patērētājiem pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas aprīlī 0
Valdība šodien apstiprinājusi noteikumus, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas – no šā gada 3. aprīļa.
Šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kuriem līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu cenu plus 20%.
Savukārt mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – t.i., arī pēc 2017. gada 3. aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs “Latvijas Gāze”.
MK noteikumos “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka:
kārtību, kādā lietotājiem tirgo un piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;
kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā;
kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs;
kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju;
kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu Enerģētikas likuma 109.panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.
Eiropas Savienības normatīvie akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc tilpuma (kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības, piemērojot uzskaites mērvienību – “vatstunda”. Tādējādi MK noteikumos ir noteikta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh).
