Uncategorized

“Embargo” skartos sola atbalstīt 16

Foto – Dainis Bušmanis

Jānis Dūklavs pirmdien informēja, ka visi aprēķini par nepieciešamo atbalsta apjomu nozarei iesniegti Finanšu ministrijā un notiek to saskaņošana. Ja valdība atbalstīs finansējuma piešķiršanu, tad tas būšot “pāris nedēļu jautājums”, lai to saņemtu katrs ražotājs. Atbalstu saņems katrs piena kvotas īpašnieks, kas nodod pienu pārstrādes uzņēmumiem. Zemkopības ministrs gan pieļāva, ka šis atbalsts var netikt sniegts līdz gada beigām, jo pa vidu “ir dažādi politiski pasākumi”, ar to, visticamāk, domājot Saeimas vēlēšanas.

“Uzskatām, ka ne tikai tie uzņēmumi, kas tieši skarti ar aizliegumu eksportēt lauksaimniecības produkciju, bet visa piena nozare ir lielākā cietēja. Jo govis ir jāslauc katru dienu, piens jānodod katru dienu. Tāpēc vēršamies valdībā pēc līdzekļiem ciltsdarba atbalstam, kur aprēķināti vairāki scenāriji cenu samazinājumam. Proti, par pašizmaksu 25 – 27 centi par litru ar maksimālo samazinājumu 20 eiro centi atbalstam nepieciešami 13,9 miljoni eiro līdz jaunajam gadam,” klāstīja ministrs.

Vairāki pasākumi 


Tāpat Lauku atbalsta dienests piedāvā tiem uzņēmējiem, kam tas būs reāli vajadzīgs, attālināt projektu realizācijas termiņu un iespēju sadalīt maksājumus pa kārtām. Lauku attīstības fondā atbalsts palielināts līdz vienam miljonam eiro.

Paredzēts, ka kredītprocentu dzēšanas atbalstu piemēros arī apgrozāmajiem līdzekļiem.

Zemkopības ministrija arī vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai dienesta īstenotie pasākumi attiektos uz visu nozari, ne tikai uz četriem pieciem uzņēmumiem. Tiem uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, paredzēts nodokļu atmaksas termiņa pagarinājums un soda procentu vai nokavējuma naudas atlaišana. Līdz šim tikai daži uzņēmumi esot interesējušies par šiem pasākumiem, zināja teikt ministrs.

ZM jau vērsusies Eiropas Komisijā ar prasību atjaunot eksporta kompensācijas un valsts intervenci un privāto uzglabāšanu tiem produktiem, uz kuriem vērstas Krievijas sankcijas. Latvija pieprasījusi EK palielināt valsts intervencē iepērkamo produktu apjoma limitus, paaugstināt intervences iepirkuma cenas. Tāpat izskanējis aicinājums atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas gadā, lai samazinātu jau tā smago finansiālo slogu, ko Krievijas sankcijas varētu radīt piena ražotājiem.

Mainīs nosacījumus


Runājot par iepirkumiem, ministrs atzina, ka koalīcijas partneri jau piekrituši mainīt vairākus nosacījumus iepirkumu veikšanai. Proti, paredzēts celt iepirkumu slieksni no četriem tūkstošiem eiro līdz 40 tūkstošiem, lai uz to varētu pretendēt maza un vidēja mēroga iestādes. Tāpat radīti ieteikumi, kā pareizi veidot iepirkumus, lai tie nav lielā pakā, bet būtu atsevišķi izdalīti produkti. “Šobrīd ir iespēja sadalīt šos produktus un iepirkt tos atsevišķi. Tāpat spēkā ir kritēriji par “Zaļo karotīti” un citi. Viss ir atkarīgs no mūsu pašu cilvēkiem, iepircējiem. Tas attiecas arī uz mūsu valsts iestādēm,” tā ministrs.

Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kāpēc jau līdz šim netika veicināts vietējo ražotāju produktu noiets valsts un pašvaldību iepirkumos, ministrs atzina, ka “ir darīts un pašvaldības to zina, jo absolūti lielākais vairākums iepirkumu ir pašvaldību jautājums”. Pašvaldība var pateikt, ka mums ir izdevīgi, lai mūsu bērni ēstu veselīgu un labu pārtiku, uzsvēra ministrs. Arī Eiropas Komisija neko nevarot pārmest par iespējamo protekcionismu, jo tā darot arī citas valstis. “Ja ir pareizi noformēta iepirkuma dokumentācija tam, ko iepērkam, mums nevar pārmest. Kāpēc svaigi dārzeņi būtu jāved no Polijas, tur nekas svaigs nav palicis pāri. Bet reāli tas notiek, jo mums līdz šim bijis tikai viens rādītājs – cena. Šobrīd mēs spiežam uz kvalitāti,” skaidroja ministrs. Jau drīzumā varētu kļūt zināmi tehniskie parametri, kā dārzeņu ražotājiem izmērīt zaudējumus. J. Dūklavs zina teikt, ka tomātu audzētāji var saņemt 27 eiro par 100 kg.

Lielāka skaidrība par atbalstu nozarei varētu būt pēc 5. septembra, kad Briselē notiks sarunas par Krievijas embargo radītajām sekām.

Gadījumā, ja Krievijas noteikto sankciju sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonu eiro zaudējumus, sacīja J. Dūklavs, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai ministrijai ir plāns B gadījumam, ja šis saraksts tiktu paplašināts. Turklāt jāņem vērā, ka klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi tiktu nodarīti nozarei, šādu aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens valsts un sociālajam budžetam. “Mums jau bija piemērs ar “Liepājas metalurgu”, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījumā būtu runa par vismaz 20 000 cilvēku,” atzina ministrs.

LA.lv