Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
9. aprīlis, 2017
Drukāt

Embedēt, kancelēt, konsolidēt… Ilmārs Šlāpins par spraugām, pa kurām valodā ielavās svešvārdi (7)

Ilmārs Šlāpins. Foto - Timurs SubhankulovsIlmārs Šlāpins. Foto - Timurs Subhankulovs
[bannersystem place='post_text_above']

Izdevuma “Jauno latviešu valoda” ievadā Ilmārs Šlāpins raksta: “Grāmatas mērķis ir samierināt valodu ar tās lietotājiem, mēģināt pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, adoptēt aizgūtos vārdus migrantus no citām valodām.” Ilmārs Šlāpins kopš 1999. gada ir vācis jaunvārdu un jaunu vārda lietojumu piemērus, izmantojot klasiskas un mazāk klasiskas etimoloģijas metodes. Pirmo reizi grāmata iznāca 2013. gadā, bet tagad koriģēta un papildināta ar vairākiem jauniem šķirkļiem, atspoguļojot pēdējo gadu jaunvārdus, kas ienākuši latviešu valodā.

Kā grāmatas nosaukumā “Jauno latviešu valoda” jāsaprot vārds “jauno”?

I. Šlāpins: Pēdējā laikā sevi par “jaunajiem latviešiem” dēvē tie krievi, kuri pārceļas šurp no Krievijas – intelektuāļi, kas mūk no Putina režīma un nopērk uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņi grib būt lojāli Latvijai, vēlas, lai par viņiem zinātu, un ir pat izveidojuši neformālu apvienību. Bet, kad tapa šis nosaukums – “jauno latviešu valoda” – rubrika žurnālā “Rīgas Laiks” –, tā bija vārdu spēle: vai valoda jauna vai latvieši jauni. Tā bija arī vārdu spēle saistībā ar “jaunajiem krieviem”, kas toreiz bija anekdošu subjekts.

Iznācis šīs grāmatiņas otrais papildinātais izdevums. Tagad saku, ka, neraugoties uz drūmajām prognozēm, latvieši turpina dzimt. Ir aizvien jaunas paaudzes, kas mācās latviešu valodu, to lieto un, mācoties un lietojot latviešu valodu, to arī atjauno un uztur dzīvu.

Ilmārs Šlāpins. Foto – Timurs Subhankulovs

Dāvinot grāmatas mazākumtautību skolu bibliotēkām, tikāties ar skolēniem. Kādas atziņas guvāt diskusijās?

Rīgas, Balvu, Rēzeknes un Daugavpils mazākumtautību skolās redzēju, cik dažādas tās ir. Jaunieši ļoti labi zina latviešu valodu un spēj tajā sarunāties un domāt. Tie nepilsoņi, kuri sūkstās, ka viņiem grūti iemācīties latviešu valodu (vai arī viņi negrib iemācīties), ir vecākā paaudze. Sarunās jauniešiem stāstīju par vārdu slepeno dzīvi un aizraujošo etimoloģiju, un skolēni vaicāja, piemēram, ko īsti nozīmē vārds “idiots”. Vaicāja par jaunajiem žargonvārdiem, kas ienākuši no angļu valodas, piemēram, “randomā” (no angļu val. random – nejaušs, uz labu laimi izvēlēts).

[la_adsense]

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Šis esperts filtrējas iekšā visur, kur vien var. Intelekta imitācija un privātas nelaimes. Žēl, ka nu uzmeties par jaunās paaudzes apgaismotāju.

  2. baigais lējējs

  3. Un kas tad redakcijā strādā? Vai tik ne Dzintara Raivja tēvs ( padomju laika aktīvists) Un tuvojoties vēlēšanām, manuprāt, ļoti redzami reklamē tūdaliņu lozungus par karodziņiem, valodu, pastaliņām.

  4. ļoti mazizglītots cilvēks. dīvaini, ka tāds mēģina pretendēt uz eksperta statusu jebkādā jomā. izklausās pēc diletanta globālām ambicījām un tikai LV iespejama šādu ” ekspertu” atzīšanas

Liepājas teātris aicina novērtēt sezonas jauniestudējumusLiepājas Kultūras pārvalde jau desmito gadu aicina skatītājus novērtēt Liepājas teātra sezonā radītos jaundarbus, nosakot labāko sezonas izrādi, kā arī spilgtāko aktieri un aktrisi gan pirmā, gan otrā plāna lomās.
Draugiem Facebook Twitter Google+