Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Emociju maldugunis (6)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Cilvēks ir emocionāla būtne. Arī “Latvijas Avīzei” uzticīgie – protams. Emociju pārpilnas gan lasītāju vēstules, gan pa bezmaksas tālruni izteiktie viedokļi, gan debates avīzes pasākumu un novadu Grāmatu svētku auditorijās, kur diskusijām atvēlētais laika nogrieznis bieži izrādās par īsu. Turklāt – kas īpaši zīmīgi! – līdztekus savu ikdienas problēmu risinājumiem cilvēkiem vienmēr nopietna rūpe par Latvijas attīstību.

Negribas piekrist dažreiz dzirdētajam, ka dzīvojam bezjūtīgā patērētāju sabiedrībā, kas pārāk daudz prasa no valsts un sirgst ar patriotisma trūkumu. Ka patiesībā ir otrādi, liecina mūsu valsts gaita cauri ekonomiskās krīzes purvam. Kaut gan veiksmes stāsta apzīmējums šim ceļam izklausās pārspīlēts, tomēr nav šaubu, ka bez sabiedrības galvenajiem pienesumiem – pacietības, darbīguma, ziedošanās, izturības un cerības piedzīvot gaišāku rītdienu – valsts nebūtu izķepurojusies uz cieta pamata. Tiesa, ikviens Latvijā par to samaksājis lielāku vai mazāku cenu, bet kopsumma veido netveramu morālā kapitāla uzkrājumu. Var to saukt par kolektīvu ticību valstij, iekšēju nepieciešamību atbalstīt Latvijas pastāvēšanu vai kā citādi, bet ir jārēķinās, ka šīs nemateriālās rezerves turpmākais liktenis tagad pilnībā atkarīgs no mūsu varnešu darbībām. Gudra un tālredzīga ekonomiskā stratēģija spēj netaustāmo bagātību novirzīt reālam tautsaimniecības uzplaukumam, turpretī matu skaldīšana sīku politisko mērķu vārdā – izšķiest tādā nevērtē, ka uzkrājuma veidotājiem nolaižas rokas. To piedzīvot negribēdama, sabiedrība patlaban ar neatslābstošu interesi seko Valsts prezidenta kandidātu izvēlei. Lai arī šajā gadījumā likums ierindas elektorātam liedz ietekmēt iznākumu, cilvēki tomēr mēģina, cenšas dot savu ieguldījumu, aicinādami Saeimas deputātus balsot par, viņuprāt, valsts pirmās personas amatam piemērotāko.

Te uzrunu spektrs plašs: ir gan lakoniskas, gan izvērstas un krāšņi esejiskas. Pēdējā laikā daudzos aicinājumos izskan mudinājums deputātiem balsojumā par Valsts prezidentu klausīties savas sirdsapziņas balsī. Pirmajā brīdī šķiet – jā, sirdsapziņa tik nopietnas izvēles brīdī ir pati labākā olekts. Bet, jēdzienu rūpīgāk apsverot, mērs izskatās arvien šaubīgāks. Sirdsapziņa it kā nozīmē visaugstāko morālo kategoriju apvienojumu. Tāda “rožu rožu roze”. Taču nav pamata domāt, ka pareiza visu lietu izpratne ikvienam jau ielikta šūpulī. Priekšstatus par labo un ļauno un par to atšķirībām veido audzināšana, vide, kultūra, tuvākie līdzcilvēki un daudzi apstākļi, sadzīviskās veiksmes un klupienus ieskaitot. Pat svētie, kā liecina viņu mūža gājumu aprak­sti, ar šīm ietekmēm cīnījušies un nereti kļūdījušies. Manuprāt, nav otra tik staipāma jēdziena kā bieži piesauktā sirdsapziņa. Būdama brīnišķīgs zieds cilvēcisko emociju buķetē, tā var izrādīties nopietnam ceļvedim neizmantojama malduguns. Atcerēsimies kaut vai tos balsojumus, ar kuriem ikvienās vēlēšanās mandātus iegūst pēc “patīkamības” principa atbalstītie, kas vēlāk nespēj attaisnot uzticību nevienā pozīcijā…

Lietišķs un tālredzīgs, no jūtām, sajūtām un izjūtām maksimāli attālināts kandidāta personības un darbaspēju izvērtējums ir vienīgā mēraukla, ko – ļoti gribas cerēt! – Saeimas deputāti 3. jūnijā izmantos, aizpildot Valsts prezidenta vēlēšanu zīmes.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Paldies Monikai Zīlei par rakstu! Daudz kam varu piekrist, tikai ne bezemociju pieejai nākošā Latvijas prezidenta ievēlēšanas sakarā. Kādu laiku atpakaļ vācu televīzijā rādīja bērnu izvēlētos vācu parlamenta deputātu kandidātus ar komentāriem par piedāvātajām kandidatūrām. Lai cik arī dīvaini tas nebūtu, bērni, pilnīgi neko nezinot par deputātu kandidātu personībām, tātad balstoties tikai uz intuitīvu, personīgā foto izraisītu, simpātiju pamata, izvēlējās patiesākos deputātu kandidātus… Smejies, ja gribās…

  2. Ja jau bez jūtām ,tad tādu kā šāvējs no Viktora Arāja komandas,kas blieza,neskatoties bērns,sieviete vai nevarīgs sirmgalvis.

  3. Tā jau ir ar tām sirdsapziņām. Lai atceramies dubultmorāli padomju laikos. No vienas puses: cilvēku apzagšana – noziegums, bet daudziem valsts apzagšana – neskaitījās nekāds noziegums – tā taču bija sveša valsts, sveša vara. Taču arī tagadējai valstij un varai ir jāpanāk cilvēkiem pretī, lai to neuztvertu kā svešu. No laba prāta jau cilvēki prom nebrauc, ja par to runājam. Var jau atkārtot to skaisto teicienu, ka jādomā nevis par to, ko valstij tev jādod, bet par to, ko tu vari valstij dot. Taču, ja atņemts ir viss, kā daudziem, kas te darbu nespēj atrast? Cilvēki jau labprāt dotu, jo mīl šo zemi, tikai valsts nedrīkst pret viņiem kā sveša vara izturēties.

  4. Jautājums valdībai Atbildēt

    Vai samierināsies emocionālie Āfrikas bēgļi ar daudz augstākām pārtikas produktu cenām,plus vēl 21% PVN ,ja Latvija piekritīs uzņemt ES kvotā paredzēto bēgļu skaitu? Lielākajā daļā Āfrikas valstu,sākot no Lībijas (kurā vispār nav ieviests PVN),Ēģiptes un Somālijas un beidzot ar Zimbabvi,Botsvanu,Namībiju un Dienvidāfrikas Republiku,svarīgākajiem pārtikas produktiem ir noteikta 0% PVN likme un ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa!

  5. Kurš no tā iegūst? Vai Latvija? Atbildēt

    Diez vai Eiropas savienībai pilnīgi pretēju nodokļu politiku varam uzskatīt par gudru un tālredzīgu ekonomisko stratēģiju? Tāda nav ne “Vienotības” surogātprodukts-progresīvais neapliekamais minimums,kura atmaksāšana tiek iespējami novilcināta un apgrūtināta vēl ar papildus deklarācijas iesniegšanu valsts ieņēmumu dienestam (acīmredzot,cerot,ka daudzi iedzīvotāji paši labprātīgi atteiksies no šāda birokrātisma),ne arī visā pasaulē otra augstākā PVN likme ikdienas pārtikai,kas Latvijā,atšķirībā no citām pasaules valstīm nez kāpēc tiek pielīdzināta luksusa precēm un aplikta ar tik pat lielu nodokļa uzcenojumu (pat Grieķijā tikai 6,8%,bet Spānijā pat 4%,no paša PVN ieviešanas brīža),spiežot iedzīvotājus iegādāties par 30-40% lētāku pārtiku jau ārpus Latvijas-Polijas pierobežas veikalos,vienlaicīgi samazinot Latvijas zemnieku ražotās lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju pat iekšējā tirgū! Par to varam uzskatāmi pārliecināties jebkurā Latvijas lielveikalā!

    • + “nespēšana” iekasēt nodoklus no biezajiem(man nav nekas pretī pret godīgā darbā nopelnītu pārticību) !

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+