Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. augusts, 2016
Drukāt

Īrijā par “#GribuTeviAtpakaļ” ironiski pasmaida (17)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Latvijas Institūts aizsācis sociālo kustību “#GribuTeviAtpakaļ”, aicinot iedzīvotājus ar personisku un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tautiešus. Vai šī kampaņa uzrunā latviešus ārzemēs?

Inguna Mieze, baltic-ireland.ie redaktore, Īrijas Latviešu nacionālās padomes valdes locekle Dublinā: “Nav īsti skaidrs, ko šīs sociālās kustības organizatori vēlas panākt. Ja mērķis ir izraisīt sentimentālas emocijas gan palicējos, gan aizbraucējos, pilnīgi iespējams, tas tiks sasniegts. Ja tiek gaidītas kādas darbības no aizbraukušo puses, tad, visticamāk, šai kustībai plašu panākumu nebūs. Neviens atbildīgs cilvēks nepieņem tik nozīmīgus lēmumus kā emigrēšana vai reemigrēšana, balstoties uz emocijām. Bet uz Dziesmu svētkiem vai citiem nozīmīgiem pasākumiem mēs braucam un brauksim arī bez šīs kustības, jo vienkārši nevaram bez tā dzīvot. Iespējams, kādu “#GribuTeviAtpakaļ” raisītās emocijas nosvērs par labu lēmumam atgriezties Latvijā, bet noteicošie faktori tomēr būs citi: darbs, jumts virs galvas, alga, izglītības iespējas bērniem un pats galvenais – stabilitāte. Man personiski šī akcija izraisa tikai ironisku smaidu, jo prātā skan jautājums: vai kāds Latvijā grib atpakaļ arī tos savus pilsoņus, kas nav iekrājuši lielu kapitālu biznesa sākšanai vai guvuši īpaši vērtīgas zināšanas un pieredzi? Tos, kas vienkārši strādājuši.”

Indulis Bērziņš, latviešu centra “Bērzaine” vadītājs (Vācija): “Nedomāju, ka konkrētās akcijas mērķis ir atgriezt visus ārzemēs dzīvojošos latviešus dzimtenē, drīzāk – emocionāli uzrunāt svārstīgos. Uz viņiem akcija noteikti atstās pozitīvu iespaidu. Mērķis varētu būt arī tiem, kuri neplāno drīzumā atgriezties Latvijā, dot pozitīvu sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti. Tomēr var arī strādāt ārzemēs un dot ieguldījumu Latvijai. Latvieši ārzemēs uz Latviju gada laikā pārskaita vidēji 600 miljonus eiro, no tiem vismaz 200 miljoni nonāk valsts kasē kā nodokļi. Latvieši ārpus Latvijas ir daļa no Latvijas, un saiknes uzturēšanā ar diasporu ir jāiegulda lieli līdzekļi, jo tie nāk simtkārtīgi atpakaļ!”

Elīna Dimante, Latviešu biedrības Īrijā Komunikāciju nodaļas vadītāja: “Lai arī šķiet, ka pirmā reakcija ir pavīpsnāt par šādu piegājienu, jo emocionāli pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā būtu bezatbildīgi, tomēr, iedziļinoties, pamanāma lieliska platforma dialoga veidošanai starp Latviju un diasporu. Ir daudz sociāli aktīvu latviešu, kuri bez jebkādas atlīdzības ir gatavi atbalstīt un piedalīties, lai tiešām iekustinātu “lielākus procesus sabiedrībā”. Šī akcija, cerams, sākotnēji palīdzēs uzrunāt un motivēt izbraukušos tautiešus apzināties un novērtēt savas saknes, arī savas priekšrocības būt latvietim un to, ka varam viens otram palīdzēt. Tas jau notiek – ar valsts institūciju finansiālu atbalstu un brīvprātīgu paš­organizēšanos šo piederības sajūtu var piedzīvot visā pasaulē.”

Aira Miķelsone, Zviedrijas Latviešu apvienības padomes locekle: “Kampaņa kopumā būtu vērtējama kā labs mēģinājums turpināt debates, kā Latvijai nezaudēt savus cilvēkus un uzturēt atgriezenisko saikni ar diasporu. Tomēr šobrīd tās emocionālajam aicinājumam pietrūkst reālā seguma. Konkrēti, lai Latvijā būtu atbilstoši ekonomiskie un likumdošanas priekšnoteikumi reemigrējušo ģimeņu atbalstam, lai tiktu izveidota sadarbība valsts, pašvaldību un skolu līmenī, palīdzot ārvalstīs uzaugušajiem bērniem ar latviešu valodas apguvi un iekļaušanos mācību procesā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, lai pieaugtu iecietība pret citādo un Latvijā tiktu gaidītas un laipni pieņemtas arī Latvijas valstspiederīgo ārvalstīs nodibinātās ģimenes.”

UZZIŅA

* Latvijas Institūts (LI) aizsākto sociālu kustību “#GribuTeviAtpakaļ” uzskata par izdevušos. Kustība relatīvi īsā laika posmā kļuvusi ļoti atpazīstama.

* Augusta beigās iecerēts sākt LI sadarbību ar pašvaldībām, runājot par to, kā novadi var veicināt savu starptautisko tēlu, kā arī piesaistīt cilvēkus, kuri pametuši novadu.

* LI sadarbībā ar mākslinieku Egilu Medni radījis elektronisku pastkaršu sēriju sociālajai kustībai “#GribuTeviAtpakaļ”, piedāvājot iespēju mājaslapā www.li.lv to nosūtīt saviem emigrējušajiem tuviniekiem vai draugiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Gribu Tevi atpakaļ, bet tevi, kurš piestrādā divos darbos vai uz nepilnu slodzi, prom! Tā mūsu gudrais Reiris….grib pildīt valsts maciņu ar līdzcilvēku asinīm un asarām. Kauns , ka politiķi nespēj atšķrt savus vārdus no darbiem.

  2. Tiem un tam LI, kas veido uzsaukumu – “Nac, steidzies atpakal, mes Tevi loti gaidam…” ir pilnigi bezatbildigi cilveki, kas tiko tikai pec naudas iegusanas un kadas nodarbes kadam laika posmam. Sim LI vajag ieklaut sava programma tadu atbildigu punktu, ka, ja aicinatais atgriezoties dzimtene tomer gada laika te neiekartojas un neuzsak normalu dzivi, tad LI lai kompense zaudejumus un apmaksa visus izdevumus, lai cilveks dodas atpakal uz Iriju vai kur citur, no kurienes vins LI bezatbildigi viltiga aicinajuma del atgriezas Latvija.

  3. Mēs ar ģimeni vienkārši zviedzam par to. Ko Latvijas valdība un politiķi piedāvā? Pastarpināto ASV naida kurināšanu ar kaimiņzemi Krieviju? Politisko, kā ari ekonomisko nestabilitāti valstī? Nemitīgos meklējumus un eksperimentus ar pieaugošo bezjēdzīgo nodokļu sistēmu? Darba vietas? Tad ko????
    Atbilde: pilnīgi neko izņemot nostalģisko īdēšanu!
    Paliec sveika Latvija! To sakām mēs un simtiem kas jau ir aizbraukuši un tūkstoši, kuri vēl taisās.
    Latvijā jau gadiem plaukst un zeļ genocīds pret savu tautu!

  4. Un atkal manus komentarus LA speciali dzes! Jau kuro reizi!

  5. Nezinu, kas ar to vispar ir domats,bet mani visvairak, neka sis bezjedzigais buldurejums, patik jauka un mila fotografija, kura ir redzamas skaistas latvju meitenes kajinas. Tadas milas latvju meitenes noteikti un obligati vajadzetu deportet steidzama karta uz musu nabadzigo Latviju. Veci laudis pamazitem izmirst dzivojot uz niecigam pensijam, bet musu deputatiem, diplomatiem un aristokratiem uz to, vienkarsi noplauties. Gan jau musu Latvijas iedzivotaji kaut ka izdzivos, ja nav ko est-ej zagt, cietuma tacu tagad par velti baro. Jauniesi vienkarsi beg no sis valsts, jo valsti valda liela korupcija, un galvenais, ka neviens nopietni neiedomajas, kas butu jadara, lai panaktu kaut kadu kartibu musu Latvija. Visi tikai no Saeimas tribines skasti runa un sola gaisu saulainu nakotni, bet isteniba par vienkarso tautu neviens negrib domat.

    • “…fotografija, kura ir redzamas skaistas latvju meitenes kajinas.” Kāpēc tāda pārliecība, ka tās ir tieši “latvju meitenes” kājiņas? Varbūt tā ir itāliete, varbūt francūzuiete, vāciete vai varbūt angliete, kas tajā bildē redzama. Visticamāk, ka tā ir kofera reklāmas bilde, nekas vairāk. Cik zināms, tad latvijā neko citu kā tikai sadzīves atkritumus neražo.

  6. Manuprāt, ļoti nesmuki no konteksta izrauts virsraksts. Īrijā? Vīpsnā? Viena sieviete pateica, ka tā varētu būt tā reakcija, bet tiešām, – Īrijā vīpsnā?

  7. Zinu cilvēkus, kas uz Latviju sūta, sūta, sūta. Noteiktas summas katru mēnesi – paņemtajiem kredītiem, Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem, vecākiem kā piešprici pie pensijas, kas citādi nevar iztikt, studējošiem bērniem, par veselības aprūpi un operācijām radiniekiem. No kurienes nauda? Nopelna, protams! Ar visu to, ka labu dzīvokļu vai māju īre ir dārga, normāli strādājoša ģimene var mēnesī kādu tūkstoti atlikt un iekrāt. Nu, vai aizsūtīt uz Latviju trūkuma cietējiem radiem.

  8. Izklausās, ka komentētājiem svarīgākais ir naudas aspekts nevis draudzīgā aicinājuma saturs draugiem un radiem apciemot Latviju

  9. Man arī tas rādītājs izsauc šaubas. Vai ir kāds nopietns avots, kur ir izskaidrota metodoloģija, kā šis skaitlis tur ir iegūts? Nesen jau arī bija stāsti par ārvalstu investīcijām – no Kipras un kuriem tur vēl ofšoriem. Ka tikai šajā gadījumā nav līdzīgi “objektīvi” rādītāji.

    • Tak paņem rokās kalkulatoru un parēķini un izdali uz galviņām. Vidējā summa ir vienas algas lielumā – man tikai pārsūtot pa vairākām reizēm tikai sīkumos un arī tērējot Latvijā naudu tikai reizi gadā tas pats vien sanāk.

      Offshore un investīciju naudas apgrozās daudz daudz lielākos apjomos – 600 miljoni ārzemju firmu apgrozītajiem līdzekļiem ir sīkums. Atšķirība no firmām ir tāda, ka firmas ne tikai iegulda investīcijās, bet arī savāc peļņu(īpaši ja vēl offshore, tad arī uzņēmuma peļņas nodoklis netiek maksāts Latvijai), kamēr ārzemēs dzīvojošie latvieši naudu no Latvijas neizved, bet to ieved.

      Kas attiecas uz avotu, tad tak visu ir ir ļoti vienkārši noskaidrot – visiem ir bankas konti un naudas kas tiek ieskaitītas uz šiem kontiem no ārzemēm ir viegli noskaidrot. Parasts students var 10 minūtēs uzrakstīt programmu un apkopot tos klientus kas saņem naudas no ārzemēm un pietiek ar statistikas pieprasījumu no vienas bankas lai iegūtu kopainu.

  10. Interesanti, no kurienes tiek ņemts, ka ārzemju latvieši uz mājām gadā pārsūta 600 milj. eiro ? No kurienes viņiem tur lieka nauda ? Nereti, kad kāds no viņiem tur nolicis karoti, tad Latvijas latviešiem jāsamet ziedojumi mājupceļam.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+