Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. jūlijs, 2016
Drukāt

Emsis: bijām naivi par ES brīvo tirgu (39)

Bijušais Ministru prezidents, SIA "Eiroprojekts" valdes priekšsēdētājs Indulis Emsis.Bijušais Ministru prezidents, SIA "Eiroprojekts" valdes priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Foto - LETA

Iespējams, mēs bijām pārāk naivi un ticējām, ka Eiropas Savienības (ES) brīvais tirgus, kur ir brīva produktu kustība, nodrošinās mūsu zemnieku saražotās produkcijas realizāciju, intervijā aģentūrai LETA atzīst kādreizējais premjerministrs Indulis Emsis (LZS).

Bet izrādījās, ka tirgus vairāku iemeslu dēļ nemaz tik brīvs nav. Pirmais iemesls ir tas, ka starp pārtikas preču ražotāju un patērētāju ir ne tikai tirgotāji, bet arī bankas, apdrošinātāji un daudzi citi starpnieki. Šie starpnieki uzpērk biržās virtuālus pārtikas produktus daudzus gadus uz priekšu, piemēram, biržā tagad var nopirkt jau 2026.gada ražu. Zemnieks to var pārdot ar garantētu, bet zemāku cenu. Protams, zemnieks var arī biržā nepiedalīties un gaidīt, kāda būs patiesā cena, skaidro Emsis.

Tas nozīmējot, ka pasauli pārvalda bankas, biržas un starpnieki. Viņiem nekad nav izdevīgi, ka cenas graudiem, pienam vai gaļas produktiem ir stabilas, jo tad neveidojas starpība starp prognozēto un reālo cenu. Biržu mākleriem ir svarīgi, lai cenas lēkātu, nedodot iespēju prognozēt darba iznākuma maksu. Šī pasaules kārtība šobrīd attālina ražotāju no pircēja. Mēs, esot globālajā tirgū, esam mākleru “instruments”. Tas nozīmē, ka zemniekiem neviens nevar dot garantijas par piena cenu.

Kā norādīja Emsis, vēl trakāk ir tas, ka mums ir problēmas ar savu austrumu kaimiņu. Mēs vairs nevaram īsti droši nosūtīt savus produktus uz Krievijas tirgu. Mēs vāji pārzinām Āzijas tirgus iespējas, neesam iemanījušies nodrošināt tiem pieeju. Mūsu glābšanas riņķis ir tikai ES kopējā politika, mūsu vienīgā iespēja ir lobēt mūsu zemnieku un pārtikas ražotāju stabilitāti, izmantojot ES instrumentus. To mēs arī darām dažkārt sekmīgi, dažkārt mazāk sekmīgi. Bet tas ir pārāk vājš instruments iepretim globālajam finanšu mehānismam, kas izsūc no ražotāja maksimumu savas peļņas nodrošināšanai.

“Man nav zināmi mehānismi, kā varētu cīnīties ar šo globalizācijas ēnas pusi. Vienīgais, ko varu ieteikt Latvijas zemniekiem, ir nekoncentrēties uz vienu produktu, tā teikt, nelikt visas olas vienā groziņā. Šis pasaules fenomens nozīmē, ka ražotājs kļūst arvien ievainojamāks,” saka kādreizējais premjerministrs.

Jautāts, vai ES fondi nav mūs pārāk izlaiduši, Emsis atzīst, ka esam pieraduši pie ES fondu resursiem. Tā Latvijai ir kā “narkotiku šprice”, kas ik gadu nodrošina papildu baudas devu. Paldies Dievam, zinām, ka šī ES politika ir stabila, tā tik ātri nevar mainīties. Tā, protams, mainīsies, bet, cerams, tas notiks pietiekami lēzeni, lai mūsu ražotāji un iedzīvotāji spētu tam piemēroties.

Sliktā ziņa esot tāda, ka ES fondu dēļ Latvijā vairs nestrādā bankas kā finanšu instrumenti. Bankas faktiski vairs nenodarbojas ar biznesa kreditēšanu tādos apjomos, kā to darīja agrāk. Šajā ziņā esam palaiduši garām iespēju Latvijā izveidot Attīstības banku un paturēt šo instrumentu valsts rokās.

Emsis norāda, ka, Latvijai nonākot ekonomiskajā krīzē, no ES vadošajām valstīm bijis liels spiediens likvidēt visas valstij piederošās bankas. “Es nezinu nevienu Rietumeiropas valsti, kurā nebūtu šādas Attīstības bankas, kas nodrošina stratēģisko investīciju piesaisti uzņēmumiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Tāpēc Latvijā ir palikuši tikai ES fondi kā vienīgais resurss, un tas ir par maz. Manuprāt, vajadzētu ideju par valstij piederošu Attīstības banku no jauna celt galdā un to izveidot,” saka Emsis.

Viņš nepiekrīt tiem, kas ir skarbās ekonomikas piekritēji, un uzskata, ka tirgus ekonomika un komercbankas visu atrisinās. Valsts iejaukšanās ekonomikā, tautsaimniecībā un stabilitātē ir ne vien attaisnojama, bet krīžu vēsture Eiropā pierāda, ka tas ir pat vienīgais stabilizējošais mehānisms. Kad Latvijā komercbankas nonāca krīzē, nodokļu maksātāji tāpat maksāja par to glābšanu. Kad komercbankām iet labi, tās peļņu bāž savās kabatās. Pēc Emša domām, arī tas, ka Latvijas bankās dominē ārzemju kapitāls, nav nekas stabilizējošs.

Pievienot komentāru

Komentāri (39)

  1. Neceri ka Emsi laidīs pie siles.Nevajdzēja laizīt grūti sasniedzamas vietas sivēnam no …..

  2. Apžēliņ Emsi, tev kaut nedaudz pašlepnums ir??? Kaut gan, kur tam rasties…. Kā traktors kalpo? Kas tu tāds esi, ka vispār vēl ko komentē? Traktorists :-)? Vēl nav miera? Esi taču vīrietis beidzot un atstājies no politikas, pēc apkaunojuma, ko esi uztaisījis visai Latvijas Valstij…

  3. Piedošanu, pat es, kurai nav pieejami ne ekonomisko analīzu veicēji ne vairāk informācijas, balsoju pret E.s. Saprotot, ka mums tās zemes ir svešas ar svešām problēmām, mentalitāti, nostājām, kas tur atrodas. Kaut vai DienvidEiropas-Krievijas attiecību jautājumu uzreiz redzeju. Tapat migracija, brīvās robežas bij saprotams, ka tautai ir nāvējoši bīstamas.
    Tad kā var vieni, kam ir pieejams vairāk informacijas kā man un kas ir piesēdušies pie valsts stūres teikt, ka viņi neko no tā nesaprata. Mani daži ģiemenes locekļi gan nesaprata, pārlieku ticot, ko stāsta oficiālajas darbavietās un skolas.
    Vienkārsi vajag paļauties uz savu loģiku. Un neticēt, ja pat visi mediji un darbā un skolā tev saka pretējo. Bet gan ticēt savai galvai. Un tā it visā. Ikvienā lietā. Nicinu cilvēkus, kas nedomā patstāvīgi, nerunā pretī ofic. līnijai kur vajag un kas vispār interesējas tikai par ziepenēm, līdz ar to nemāk spriest.

  4. izgāja ar to traktora iegādi?

  5. Tas bija zināms jau pirms iestāšanās.

  6. Domāju, slikti, ka tādu biržu mums faktiski vēl tā arī nav.

  7. Nu Induli, ja tā nav taisnība, tad mēģini šos faktus atspēkot kaut komentāros. Bet laikam to nesagaidīt.

  8. Nevajag krokodila asaras liet. Paši pataisījāt savu Latviju par muļķu zemi. Nevienā erudītā cilvēkā neklausījāties. Notēlojāt patriotus,bet redzes logs šaurāks par šauru. Bez analīzes visus ES un ASV ieteikumus pieņēmāt. Pasvītroju – ieteikumus, nemaz nerunājot par noteikumiem. Tas jau kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums. Otrs – izveidojāt vēlēšanu sistēmu, kur nenotiek vēlētāju kandidātu izvirzīšana. Tos izvirza pelēkie kardināli no saviem rokas puišiem. Un šeit mazs sakars ar demokrātiju.

    • Paturpināšu: Atskatīsimies uz rezultātiem. Zemi un meži ārzemniekiem. Pat neviens negrib zināt cik daudz Latvijas zemes ārzemnieku rokās. Un kāpēc tas atrodas ārzemnieku rokās. Izveidojāt Latviju par banku paradīzi, iedzīvotājiem piežūžojāt pilnas ausis ”visa pasaule dzīvo uz parāda, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neizmanto šo attīstības iespēju. ” Bet noziedzīgi noklusējāt, ka pasaulē turpat 10 reizes mazāki banku aizdevuma procenti nekā Latvijā. Tā daudzi Latvijas iedzīvotāji palika bez īpašumiem, bez nepieciešamajām ražošanas iekārtām, pie tam bankas savācot ķīlas un līzinga iekārtas iedzīvotājus no parāda nastas neatbrīvoja un parādus nesamazināja ne par kapeiku. Ražošana stājās un iedzīvotāji tika noziedzīgi izdzīti svešumā.

      • Ne velti meža īpašnieks uz kredīta par 200Ls paņēma telefonu. Pēkšņi viņam liedza ciršanas atļauju un par parādu banka viņam atsavināja 40 000 Ls vērtu mežu. Parunāsim par PVD. Kādreiz pagastā darbojās lopu kautuve. Atbrauc viena PVD inspektore – ”Šeit nepieciešams logs, bet durvis būs šeit. Pēc dažiem mēnešiem atbrauc cita – kāpēc šeit ir logs, šeit jābūt durvīm. Zemnieks uzcēļis piena māju. Kāpēc jums fasāde piena mājai par dažiem centimetriem platāka nekā projektā. Šādu objektu pieņemt nevarēšu. Tas viss raksturo pārtikas ražošanas prasības. Tādēļ zemnieki bija spiesti uzpircējiem pienu pārdot par 4 santīmiem litrā, graudus par 3 santīmiem kilogramā, gaļu par 30 santīmiem kautsvarā. Dabīgi, zemniekiem pensijas neiznāca, toties uzpircēji, pārstrādātāji. tirgotāji tika pie varenām pensijām.

        • Un ko nozīmē bankas neatbrīvoja no parādu nastas, kā tas bija visā pasaulē pieņemts. Mans kaimiņš, ieķīlājot savus nekustamos īpašumus iegādājās artēzisko aku urbšanas iekārtas. Aizdevuma procentu maksājumu viņš bija sapratis, ka tas ir gada maksājums, bet tā bija mēneša maksājuma summa. Dabīgi, banka savāca gan īpašumu, gan urbšanas iekārtu. Tad viņš uztaisīja pašbūvētu primitīvu urbšanas iekārtu. Kā ienāca pirmā nauda, tā banka visu naudu savāca, atstāja tikai iztikas minimumu. Tā ka nekāda bizenēšana nebija iespējama. Un nav ko brīnīties ka Latvijā ir uzņēmēju trūkums, tie visi ar valdības mērķa politiku tika izdzīti no valsts.

  9. Nē Induli ,Jūs visu zinājāt,bet tautai neteicāt,klusējāt.

    • Protams, ka zināja, gudrāki cilvēki runāja tāpat, tikai tautai pūta miglu acīs, kā tas LR vēsturē ar zināmu regularitāti atkārtojas, piemēri: Banka baltija un Māris Gailis, iestāšanās ES un Indulis Emsis, Ekonomiskās izaugsmes burbulis un krīze 2008. g. un Aigars Kalvītis.
      Minēto vīru darbībām piemērotu definīciju var atrast Krimināllikuma 177.pantā (ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu), taču ar pašu politiķu gādību Krimināllikuma spēks neizplatās laikā un telpā, ja darbību apmērs ir valsts mērogā un politiskajā līmenī.
      Tāpat Krimināllikums paredz atbildību par tādām pašām darbībām, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs pieļauj, ka gan jau neiestāsies noziedzīga nodarījuma sekas (gan jau nekas nebūs), KL to sauc par noziedzīgu pašpaļāvību.
      Līdz ar ko nevajag te runāt, mēs nezinājām, tā sanāca!

  10. Nevajadzēja būt tik augstprātīgiem, vajadzēja vienkārši ieklausīties parasto reņģēdēju teiktajā. Tā vietā lai ieklausītos prātigos padomos, jūs,varturi, viņus apsūdzējāt visos iespējamajos grēkos!

  11. E ! Nemuldi tukšu ! Atbildēt

    Nevis mēs bijām naivi, bet tu biji noziedznieks, jo iespītējies !
    Tu to šļuru ar ES savārīji kopā ar godmann un kalnieti !!!

  12. Vai šis kukuļņēmējs un pērkamā dvēsele arī ko var mācīt? ‘Būtu labāk klusējis un sēdējis kaktiņā.

  13. Kapec bijat naivi. Nu atzist kludas. A, ja kludijos. A, ja, kludijos. Viss vienas kludas. Tas nebija kludasm bet speciala riciba, lai grautu un sev naudu iegutu. Neker bebrus sausa diki.

  14. Paldies I.V. Trāpīts 10-kā!!!

  15. Paldies I.V. Trāpīts 10-kā!!!

  16. Kungs ir nolēmis piepelnīties vēršoties pret ES. Tādi šodien saņem Kremlī konsultācijas, proti, ko un kādā veidā attēlot.

  17. Nelegālo,agresīvo migrantu miljoni ar šo ES stabilitāti ātri vien tiks galā!

  18. Emsis laikam slimo ar šizofrēniju, ja par sevi saka “mēs”. Ja emsis būtu normāls, tad viņš teiktu, ka tieši viņš bija naivs un nevis kaut kāds mistiskais “mēs”.

    • Tieši tā -precīzi!!!!!Kad normāli cilvēki teica – mums tirdzniecības bilance kļūs negatīva pakļaujoties šiem “”ieteikumiem””,tad teica – tagad visi dzīvo uz parāda:))))

    • Šitā šizofrēnijas forma parasti nāk kopā ar kleptomāniju. Tiem kas slimo ar kleptomāniju, parasti, kad viņš nāk ciemos atstāj kaut ko, lai viņš varētu nočiept un justies labi. Šim vīram arī kādu koferi atstās neuzkritošā vietā. Tici man.

  19. LA – atradām un izvilkām saulītē “politisko līķi”… cerējām – varbūt nesmirdēs. Bijām naivi…

  20. zem naivuma maskas ir pabāzta alkatība, par kuru nāksies maksāt nākošajam paaudzēm. Savukārt, ja naivumu pieņem par sinonīmu stulbumam, tad kungam varētu būt arī taisnība

    • Bet kā tev patīk tā : “naivs līdz stulbumam” vai “blēdis, kas piesedzās ar naivumu” vai “izņēmot zagšanu un muldēšanu neko citu neprot”

  21. Es nekad neesmu bijusi naiva par brīvo tirgu, ne arī par ES, un tādu gudru cilvēku nav mazums. Zelta teļu sagribējās un izzagt valsti, bet nav jau mūsu bāliņi vienīgie. Bet..esot ES mēs esam iznīdējuši zvejniecību, cukura ražošanu, visu citu ražošanu, un nu mums vēl sola piemaksāt, ja govi kārtīgi neslauksim, un Latvijas brūnās jau arī vēl tikai daži simti. Lūk, Emsi!

  22. Tas ir tikai tāpēc, ka valdošie neieklausās savā tautā, bet dažbrīd akli iet kāda pavadā.

  23. Bet portfelos nodot lielas naudas summas no viena otram,nebijaat naivi.

    • Lai dabūtu īkšķi uz augšu, tika katram balsotājam samaksāta zināma summa, bet diriģentam visvairāk.
      Tā tika pieņemti visi likumi par labu pašiem un maksātājiem. Ja tas nebūtu bijis un vēl pašlaik nav, tad Latvija nebūtu pirmajā vietā nabadzības ziņa un pirmajā vietā korupcijas ziņa’.

  24. Pareizi viņš raksta par attīstības banku, bet kad bija pie varas, tad pats staigāja pa varas koridoriem ar skaidras naudas tūkstošiem portfelī lai nopirktu “traktoru”. Tāpēc arī nav bankas, ka korupcija sita augstu vilni un vēl šodien tas notiek, kas dod kukuļus, tos arī atbalsta un viss par labu pašiem, bet par tautas interesēm raksts kad ir pagājuši vairāki gadi kopš valdīšanas laikiem, domādami, ka neviens neatceras viņu “varoņdarbus. Labāk būtu paklusējis.

  25. Bet nebijaat naivi naudu ar koferiisiem neesaat no vienas kabatas otraa.

  26. “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!” Latviešu sakāmvārds.

  27. Te tev nu bija Jurģu diena, jeb “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”

  28. Paties raksts kas parāda cik mums bija un ir tuvredzigi politiķi.Ja mums ES kaut ko piesola līdzfinansēt mēs kā tādi pionieri-nosacījumus neapdomājot-viemēr gatavi.Vēlāk tad sākam gausties un meklēt vainīgos,kas parakstija un ak vai tas jau vairs sen nav pie varas grožiem,kā tai dziesmā -nekas mums par to nebūs-un tā šis riņķa dancis turpinās.

  29. Ja nav ko ieteikt, tad nav ko arī kladzināt. Visi žīdi ir aizlaidušies no Latvijas – nav kam šo jautājumu celt. Tie kas nāk no Krievijas tie tikai prot “davai, mojo”. Tagad jāmācās pašiem darboties. Vienīgais, ko varu pateikt, ko rāda mana pieredze, proti, tur kur viens krīt izmisumā, sak, ka neko nevar darīt, atnāk cits kas dara un viss iet griezdamies. Tā kā nevajag savā nespējā vainot sistēmu, kura, starp citu, viegli baro miljardu ēdāju. Par Krieviju aizmirsti, ja negribi dzīvot tambovas laucinieku līmenī.

    • Starp Tambovas laucinieku un Latviju starpiba jau nemaz tik liela nav,tur razosana visas dzives jomas aug ,Latvija kritas,iet uz leju, ipasi laukos

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+