Foto – Shutterstock

ENAP atklāj kārtējo ES fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumu 0

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā gadījumā – vairāk nekā 200 000 eiro. Policija par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Lasīt citas ziņas

Kā informē policijā, kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pagājušā gada vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”.

Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Panākumiem izmeklēšana vainagojās šā gada februārī, kad pierādījumu kopums ļāva par aizdomās turētajiem atzīt trīs personas, kas bija krāpšanā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas.

Jau pagājušajā gadā VP ENAP darbinieki ir uzrādījuši labus rezultātus ES fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā – 2014. gadā uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas sešas lietas, kurās kopējais materiālais apdraudējums valstij pārsniedz septiņus miljonus eiro.

Galvenokārt ar šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem nodarbojas organizētas grupas, kurās darbojas bijušie vai esošie uzņēmēji, kuri savās krāpšanas shēmās visbiežāk izmanto komersantus no Polijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kanādas un beznodokļu vai zemu nodokļu ārzonas kompānijas.

Katra no šīm krāpšanām tiek veikta rūpīgi gatavojoties un maskējot krāpnieciskās darbības ar dažādiem saimnieciskiem dokumentiem (pirkuma-pārdošanas līgumi, aizdevuma līgumi, vienošanas u.c.), kas ievērojami apgrūtina izmeklēšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.