Ence: Iespējams, jādibina reģionu partija 0
“Latvijas Avīzē” viesojās viens no ilggadējākajiem pašvaldību vadītājiem, Babītes pagasta (tagad – novada) priekšsēdētājs kopš 1991. gada, partijas Reģionu alianses līderis ANDREJS ENCE. Redakcijā viņu iztaujāju pirms Pašvaldību savienības ārkārtas domes sēdes, kas paredzēta šodien.
– Pastāstiet, lūdzu, kas tie par saviļņojumiem un kas notiek Pašvaldību savienības iekšējā dzīvē? Rīgas dome grasoties izstāties no organizācijas, tai būšot sekotāji?
A. Ence: – LPS domes ārkārtas sēde tamdēļ arī sasaukta, lai atrunātu Rīgu no pārsteidzīgiem soļiem. Pašvaldību savienība aizstāv visus, ne katru reizi tā spēj ņemt vērā šaurās, atsevišķās intereses un tās noturēt valdības priekšā. Domāju, ka tiksim skaidrībā un ka pār LPS nākotni nav savilkušies tumši mākoņi. Savulaik savienība bija diezgan asa organizācija, bet tad pašvaldībniekus piespieda sastāties partijās, jo likumā noteica, ka citādi nevar piedalīties vēlēšanās. Daudzi kļuva centrālo partiju cilvēki – bija korektāki vai pat stāvēja mierā attiecībā pret valdības lēmumiem. Šobrīd prasās, lai asumiņš atgrieztos, lai karūsu dīķī iemestu līdaku. Tādā ziņā Rīgas domes priekšsēdētāja emocionālais paziņojums kalpo kā līdakas plunkšķis.
– Nav noslēpums, ka valdošās koalīcijas partijas ir pie varas dažās pašvaldībās, kamēr pārsvarā novados saimnieko ZZS, pilsētās bijušie tautpartijieši, bet Rīgas domi vada “Saskaņas centrs”. Vai tas jau “dabīgi” nesaasina attiecības?
– Taisnība, ka ne “Vienotībai”, ne NA, ne zatleriešiem nav lielas ietekmes novados un pilsētās, bet piemetināšu, ka mūsu Reģionu aliansei jau pašlaik 11 novados ir priekšsēdētāji, dažviet vietnieki. Tā ir zināma ietekme. Taču pašvaldībās strādā saimnieciski cilvēki, kam nav raksturīga dalīšanās pozīcijā, opozīcijā.
– Kā prognozējat šīsdienas iznākumu – arī Ventspils minēta starp pašvaldībām, kas varētu izstāties no LPS?
– Manuprāt, panāksim samierināšanos. Jā, Ventspils dome paziņojusi, ka varētu izskatīt izstāšanās iespēju, taču šodienas sēdei būs otrā daļa, kur LPS uzstās gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju pārskatīšanu, gan uz bērnudārzu pedagogu algu piešķīrumu, gan uz ceļu naudas palielinājumu. Tās būs prasības valdības pārstāvjiem, Saeimas frakciju vadītājiem, kuri tur aicināti piedalīties. Rīgas un Ventspils neapmierinātības iemesls – it kā LPS piekritusi 80:20 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalei, taču par to balsojums nemaz nav bijis. Valdība gribētu tā uzskatīt, bet Jaunsleinis argumentēs, un mēs vērsīsimies Saeimā, lai mainītu šo situāciju pašvaldībām labvēlīgāku.
Dombrovska un Vilka kungi ar pēkšņo piecu miljonu dotāciju samulsināja pašvaldību pārstāvjus, taču aprēķini liecina, ka, pieprasot 85:15 proporciju, būtu lielāks ieguvums visām pašvaldībām.
– Uz pašvaldību vēlēšanām soļo novadu un pilsētu partijas, kas saaugušas kā sēnes pēc lietus. Cik daudzsološs šķiet viņu pirms vēlēšanām izraudzītais ceļš? Jūs to varat vērtēt, darbojoties reģionālajā partijā kopš 2004. gada.
– Toreiz mums bija spiesta lieta veidot partiju un tagad tāpat, jo ir norma, ka novadu un pilsētu pašvaldībās uz vēlēšanām sarakstus drīkst pieteikt tikai politiskas partijas. Citādi nebūtu nekādas vajadzības novadā, pilsētā taisīt partiju, dažviet pat vairākas. Reģionos nebūt ne visi ir gatavi iet zem Rīgas politisko spēku karogiem. Tas velk līdzi negācijas. Ja es savulaik būtu iestājies kādā “lielajā” spēkā, tad vēl šobaltdien man pārmestu – nu kā tu varēji saistīties, re, ko viņi sastrādājuši! Tas pašvaldībniekiem kā saimnieciskiem ļaudīm nepatīk – var piesiet visus grēkus, ko augšā sastrādā. Pēc iepriekš ietekmīgu spēku sabrukšanas palikuši aktīvi, uzņēmīgi cilvēki, kam joprojām gribas ko darīt.
Cienījamiem, kārtīgiem cilvēkiem esam piedāvājuši stāties Reģionu aliansē – tā ir jau gatava partija, kamēr dibināt jaunu nozīmē pūliņus un izdevumus. Vieni noraidīja piedāvājumu, jo izlēma, ka labāk turēties patstāvīgi, citi ir piekrituši, vēl citi pagaidām svārstās attiecībā par nākotni.
– Tā stāsta, ka agrāk valdošās partijas vairāk interesējās par lauku lietām, kamēr tagadējās palikušas par bruģa organizācijām. Vai tas arī nav iemesls, kamdēļ lauku ļaudis negrib iesaistīties ar pilsētniekiem?
– Nē, galvenais ir iepriekšējā apdedzināšanās ar lielajām partijām. Bijušie tautpartijieši un LPP biedri man stāstīja, ka arī toreiz nereti vīlušies, jo licies, ka TP bijis viss norunāts, bet atsevišķi līderi lēmuši citādi, nekā norunāts. Pašvaldību vadītāju viedokli Rīgā varbūt arī uzklausīja, bet daudz vērā neņēma. Tagad neviens netic, ka būs citādi un ka partijas centrs klausīs, ko no provinces teiks ierindas ļaudis, vietējie politiķi.
– Tomēr “lielās” partijas arī kārtojas piedalīties pašvaldību vēlēšanās ar savām listēm. Sakiet, vai tām ir izredzes pārspēt bijušo partiju vietējos līderus, kuri ilgi un sekmīgi vadījuši novadus, pilsētas?
– Pēc manas pieredzes – vietējo varu vēlot, iedzīvotāji skatās, kur ir tas uzvārds. Kur ir personība ļaužu acīs, ko viņi pazīst kā izdarīgu vīru vai sievu. Ja viņi kādā listē ierauga cerīgāku un apsviedīgāku kandidātu, tas var dabūt kaut kādas balsis, bet pamatā ir turēšanās pie pārbaudītām vērtībām.
Vietējos apstākļos priekšsēdētājam ir tā priekšroka, ka labi padarītais asociējas ar viņa vārdu, un, ja galīgi nav savārītas ziepes, tad, manuprāt, pa lielākai daļai esošie turpinās.
– Situācija veidojas šādi – reģionos izveidoti vietējie spēki, kas gatavi risināt lokālās problēmas, un jūs paredzat, ka vēlētāji tiem uzticēs varu. Taču ir samērā lielā pretīstāvēšana ar centrālo varu, un tamdēļ jājautā – vai reģionu politiķu interesēm un ambīcijām nevajadzētu būt pārstāvētām arī augstākā līmenī? Vieni saka, jā, vajag dibināt reģionu partiju apvienību, citi ir nogaidoši.
– Reģionu partiju tuvākais mērķis ir panākums 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās. Bet Reģionu alianse ir uzņēmusies iniciatīvu, ka jāsarīko konference, pārrunājot, ko šīm partijām darīt tālāk. Vai mums ir vēlme un esam gatavi iet uz 2014. gada Saeimas vēlēšanām vai apstāsimies, kur esam. Nav nopietni, ja startē Vidzemes, mūsējā vai Kuldīgas partija vienatnē…
– Taču kopā esat varens spēks – pārdesmit partiju, iespaidīgs pašvaldību cilvēku loks, ietekmīga pārstāvība Latvijas laukos, gudrība un pieredze amatos.
– Jā, bet vajadzīgs apvienot Latvijas reģionālo partiju vairākumu, un tad izredzes nokļūt Saeimā nav sliktas, tad iespējams atlasīt labus saraksta kandidātus. Pieļauju, ka mēs atrastu spēcīgus, aktīvus cilvēkus, kaut neba visi grib mainīt ierasto dzīvesveidu un pārcelties uz Rīgu. Ja šis cilvēks bijis pašvaldības deputāts, tā jau ir noderīgākā pieredze, lai strādātu Saeimā. Es arvien esmu paudis neizpratni, kā var pretendēt uz darbošanos Saeimā, ja neesi bijis kaut pagasta deputāts, neesi vadījis kaut nelielu uzņēmumu un nezini, kā kūsā dzīve un kā šī valsts pārvalde ir veidota no apakšas. Šis ir cikls, kas pēc manas svētas pārliecības jāiziet, lai lemtu par valsts lietām. Diemžēl tā nav ierasts, vadībā bieži nonāk ļaudis, kam nav mazākā pierādījuma, ka tie vispār spēj vadīt un izprot sistēmu.
– Kāds ir jūsu personīgais secinājums – reģionu partiju vajag dibināt?
– Redzot, ka reģionu politika valstī attīstās klupšus krišus, droši vien tā būtu jādara.
Bet iztaustīsim viedokļus – ja liels vairākums esošo partiju piekritīs, sāksim rīkoties un sagatavoties. Nav vērts sasniegt mazumiņu, iekļūt Saeimā un nosēsties tālos opozīcijas solos ar programmu, ko vara negrasās pildīt. Ja vietējie politiķi tomēr nevēlēsies piedalīties šajā spēlē, tad paldies, viss.
– Ir cits variants, kā, piemēram, Tukuma partijai, kam ir sadarbības līgums ar “Vienotību”, ventspilnieki, liepājnieki ir koalīcijā ar ZZS.
– Reģionu alianse šādu piesliešanos neatzīst, jo tad mēs pazaudējam sevi. Tie, kuri jau sadarbojas ar lielajām partijām, nezin vai atkāpsies no iepriekš slēgtajiem līgumiem, lai pievienotos reģionu partijas dibināšanā…
– Nesakiet vis, tur ir gudri cilvēki valdībā. Viņi būs apdomīgi, skatoties, uz kuru kārti likt.
– Vēl neliksim likmes, bet es piekrītu, ka uz pareizām sliedēm nolikta un ievirzīta reģionu partija spētu daudz ko sasniegt.
– Kādas ir trīs lietas, par kurām tūlīt būtu jāuzstājas šādai reģionu savienībai?
– Skaidrs, ka tā ir lielāka varas decentralizācija, jo viss iet pretējā, centralizācijas virzienā. Otrs, ar ko ir nemierā vēlētāji, – pašreizējā vēlēšanu sistēma, ar ko tālu nekur netiekam. Pieņemams ir Lietuvas variants – 50% Saeimā ievēlē no partiju listēm, 50% individuāli cīnoties vēlēšanu apgabalos. Tad nebūtu tik vienkārši valdošajā koalīcijā pieņemt lēmumu, neraugoties, ko saprātīgi iebilst opozīcija un ko par to domā vēlētāji. Un, protams, diez vai vajadzīgs politizēt pašvaldības. Kolīdz atceltu normu, ka partijas un tikai tās drīkst kandidēt uz vietām domē, domāju, ka otrā dienā daļa pilsētu un novadu partiju pārkārtotos par vēlētāju apvienībām. Visbeidzot, ir praktiskas lietas, kamdēļ vairāk varas jānodod uz novadiem un pilsētām. Tas skar patstāvību, rīkojot Eiropas naudas un citu līdzekļu izlietošanu, par ko uz vietas, bez šaubām, ir lielāka izpratne nekā Rīgas kabinetos, resoros. Kopš 90. gadiem esmu vedinājis sekot Holandes piemēram, kur centrālās valsts iestādes izvieto izkliedēti.
Te atskanēja aicinājumi Zemkopības ministriju pārcelt uz Jelgavu, bet tā tas apstājās. Tas nenoliedzami būtu bijis ieguvums reģionam, kur izvietotu pa kādai valsts iestādei – zināma attīstība, karjeras iespējas vietējiem jaunajiem cilvēkiem, taču Rīga apgalvoja, ka tas neērti, nepraktiski, dārgi, tāpēc noraidāmi.
Bet pat kolhozos priekšnieki rīkoja selektorapspriedes, un mūsdienu sakaru līdzekļi nodrošina pilnvērtīgu saziņu, lai kurā valsts malā atrodas iestāde. Tas bija variants, lai Latvija vienmērīgāk attīstītos, un igauņiem neko nekaitēja Izglītības ministriju iekārtot Tartu, viņi ir apmierināti. Tagad sanācis, ka ir Rīga un ir atsevišķi attīstības centri. Kas ir pārējā Latvija? To norakstām?
– Ences kungs, par 1. jūnija vēlēšanām Babītes novadā man skaidrs – jūs ar savu komandu nāksiet un, jādomā, uzvarēsiet. Kādi ir Reģionu alianses partijas mērķi, kas sasniedzami pašvaldību vēlēšanās?
– Reģionu aliansei ir biedri 26 novados un pilsētās – visos liksim sarakstus. Tas nozīmē kandidēšanu Jelgavā, Jūrmalā, Limbažos, Lielvārdē, Saldū, Ādažos, Ķekavā, Salaspilī, Siguldā, Gulbenē, Garkalnē, Baldonē, Skrundā un citur, iespējams, pieteiksies vēl citu novadu cilvēki.
Tas, ko nesīs nākamais gads, Reģionu aliansei būs laba mēraukla pašnovērtējumam. Mēs strādājam bez lielām kampaņām un ažiotāžas, iztiekam ar pašu cilvēkiem un līdzekļiem, ko biedri saziedo. Redzēsim, kāds būs rezultāts.
– Esat piedzīvojis nākam un ejam gana daudzus pašvaldību ministrus. Kā šajā postenī vērtējat Sprūdža kungu, kam ir dikten lieli atbalstītāji un kvēli noliedzēji?
– Bija mazs šoks, ka cilvēks no citas vides var nākt un kļūt par pašvaldību ministru. Taču Sprūdžs ir pietiekami jauns. Divkārt esmu ar viņu ticies. Daudz ko nezinādams par pašvaldību sistēmu, viņš ļoti ātri orientējas, kad par to izstāsta. Līdz tubrālībām neesam nonākuši, bet Reģionu alianse atbalsta divus ministra rosinājumus. Viens – par varas dalīšanu. Izpildvara jānošķir no lēmējvaras, un viņš beidzot pirmais to virza.
– Tas ir, ka novada vidusskolas direktors nedrīkst kļūt par domes deputātu?
– Tieši tā, jo normālā pasaulē nekur nav korekti pašvaldību iestādes vadītājam lemt pašam pār sevi kā deputātam.
– Kučinskim liekas, ka sagrauj inteliģenci, ja nelaiž skolas un tautas nama direktoru pie varas.
– Absurds, par šādi teikto esmu pikts uz Kučinski – it kā lauku sabiedrībā nebūtu kārtīgu, cienījamu, ievērojamu cilvēku, atskaitot dažus posteņus. Otra lieta, ko atbalstām, ir par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu. Tik daudz deputātu pašvaldībās tik mazai valstij kā Latvija nav nepieciešams.
