Foto-Timurs Subhankulovs

“Nav daudz cilvēku, kuri gribētu iet deputātos”. Saruna ar Andreju Enci 2

“Latvijas Avīzē” viesojās Babītes novada domes priekšsēdētājs, partijas “Reģionu alianse” vadītājs ANDREJS ENCE. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Valdošā koalīcija stāsta, ka turēšoties kopā arī pēc nākamajām vēlēšanām, taču to iznākumu izšķirs vēlētāji. Acīmredzot tiks piedāvātas citas – Repšes, Sudrabas vai Šlesera, pat “SC” – iespējas, un arī reģionu cilvēki kārtojoties startam Saeimas vēlēšanās apkopotā spēkā. 


A. Ence: – Jā, tāpēc arī mūsu aktivitātes radušās, ka cilvēki, it īpaši ārpus Rīgas, vairs neuzticas lielai daļai no tiem, kuri šodien ir pie varas. Atmodas gados visi bijām kopā, arī barikādēs, bet pamazām vara attālinājusies no tautas, attiecībās iestājies lūzums un plaisa. Vienkāršais cilvēks palicis par otrās kārtas cilvēku, jo varai ir citas intereses, politiķi valdībā un Saeimā pamatā redz Rīgas problēmas, bet ievērojami mazāk to, kas notiek 100 km aiz galvaspilsētas, kur dzīve ir pavisam citāda. Neapmierinātība ar šo stāvokli ir briedusi, sevišķi pašvaldību vadītāji ir neizpratnē – kāpēc mūs neuzklausa, kāpēc ar katru gadu mazāk un mazāk ņem vērā reģionu intereses? Kaut kas jādara tam pretī! Pašvaldību vēlēšanas bija tik veiksmīgas reģionālajām partijām – 
mūsējai, Vidzemes, Latgales un novadu partijām, ka izkristalizējās doma, kāpēc nepamēģināt apvienoties un startēt nacionālā līmenī, ja jau tik daudzviet vēlētāji mums uzticējās. Tā ideja “dzīvo” no pērnā gada, un esam secinājuši, ka jāveido sava komanda uz Saeimas vēlēšanām. Cik ilgi pakļausimies centralizējošai politikai, un arī ļaudis apspriežas – par ko balsot, ja līdzšinējās partijas neapmierina? Šobrīd skaidrs, ka “Reģionu alianse” ar Vidzemes partiju veidos Reģionu apvienību, kas būs mūsu piedāvājums 12. Saeimas pārstāvniecībai. Regulāri tiekamies ar pārējiem reģionālajiem līderiem, kuri puslīdz “jā” ir pateikuši, bet līdz 15. februāra dibināšanas pilnsapulcei Ādažos dos galīgo atbildi par līdzdalību apvienībā. Kurš negribēs pievienoties juridiski, to aicinām atbalstītājos. Turklāt ir valstī pazīstami cilvēki, kuri nāk ar mums aprunāties, interesējas, sola iesaistīties. Tās nav pašas spilgtākās personas Latvijā, bet zināmi, cienīti ļaudis.

CITI ŠOBRĪD LASA

E. Līcītis: – No kā vēl gaidāt jāvārdu, lai saliedētos reģionu apvienībā?


– Esam aicinājuši Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Latgales, Ogres, Tukuma vietējās partijas un citus, ar ko sapasētu mūsu intereses. Tomēr bija reģionālās organizācijas, kas neatsaucās tuvināties. “Laucinieki” tagad saņem daudzus vilinājumus sadarboties ar Rīgas partijām, arī uz “Reģionu aliansi” braukuši precinieki, Repšes kunga runasvīri un citi.

– Tomēr centrālā “Vienotība” pie jums nebrauc, runā ar citiem?


– Jā, mūs pie sarunu galda viņi neaicina, bet paši neuzprasāmies, sak, nekāda naida nav, bet, ja, paldies, nevajag, mums arī nevajag.

V. Krustiņš: – Visi sola debesmannu un tamlīdzīgi. Kas jūsu apvienībai būs galvenais, kas jāpanāk? Protams, reāli, ne “vizuāli”. 


– Pirmkārt, gribam, lai cilvēks grib dzīvot un palikt Latvijā. Jārada apstākļi, lai nedz mēs, nedz mūsu bērni nebrauktu prom un šeit pat justos droši. Kā to panākt, būs ierakstīts “RA” programmā. Tā top, un šobrīd neiedziļināšos detaļās. Nepretendējam uz viszinību visās jomās, bet ir lietas, kuras saprotam. Valstiskā ziņā esam pārliecināti, ka šī vēlēšanu sistēma vairs neattaisno sevi. Cilvēki neuzticas partijām, vismaz tādā veidā, kā tās darbojas. Iegūstot pārstāvību parlamentā, rosināsim vēlēšanām citu kārtību.

Eiropā pastāv varianti, mums pievilcīgākais liekas divpalātu parlaments, kur vienus deputātus ievēlē partiju cīniņos, bet otru palātu izrauga no pašvaldībniekiem. Tur būtu mūsu tribīne, varbūt veto un ierosinājumu tiesības, likumus un lēmumus pieņemot. Tā būtu vieta, kur izspriest lietas, kuras zinām labāk par partiju cilvēkiem. Daudzi ienāk Saeimā, bet dzīvē neko nav vadījuši, nav strādājuši pašvaldībā – kā viņi var vadīt valsti! Mums tomēr ir pieredze un sapratne šajos procesos. Tāpēc līdzšinējā kārtība rada vir-
kni pretrunīgu normatīvo aktu. Rada likumus, kurus lasi un brīnies par autoru nekompetenci. Mazāk radikāls valsts pārvaldes pārbūves risinājums ir jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešana kā Lietuvā, Lielbritānijā. Tas arī būtu pieņemams. Tepat pašvaldību vēlēšanām uzspiesta partijiskā verdzība. Kāpēc gan nepieciešams ik novadā partiju taisīt, ja iedzīvotājiem jau alerģija pret partijām no veciem un jaunākiem laikiem? Kāpēc vēlēšanās nevarētu konkurēt bezpartijisko kandidātu veidotās apvienības un listes?

Reklāma
Reklāma

– Jūs tādu godīgu cilvēku kā Sudrabas kundzi ar viņas tautas kustību varētu pieņemt pulkā? Vai ar to biedroties kā sabiedrotie?


– Runāsim ar Sudrabas kundzi, ja vien viņa vēlēsies.

– Un kā ar Šlesera kungu?


– Viņa atgriešanās gan nav visai nopietna, jo, nosaucot šo vārdu, cilvēki kļūst dusmīgi vai sāk smieties. Šleseram piemīt daži talanti organizēšanā, enerģijā, apņēmībā – buldozeram līdzvērtīgi, taču laikam jau darbības virzieni nav bijuši pareizākie, ja pret to attiecas tik negatīvi lielā daļā sabiedrības.

E. Līcītis: – Teicāt, ka Repšes runasvīri jūs apmeklējuši. Nevienojāties?


– Te arī bijusi aura, kad daudziem Latvijā nav visai labā atmiņā viņa premjerēšanas laiks. Labi saprotam, ka Repšes un visām pārējām Rīgas partijām vajag pārstāvjus laukos, bet mēs neesam gatavi akurāt ar visiem sadarboties. Domāju, ka kopsapulcē “Reģionu alianse” diezgan atklāti definēs – ar tiem ejam kopā, bet ar tiem nesaderam.

V. Krustiņš: – Vai pieskaitīsiet sevi pie labēji centriskiem spēkiem, kā tagad modē teikt? Būsiet konservatīvie?


– Šis iedalījums nav mana stiprā puse, un partiju politoloģiskas definīcijas maz interesē. Tā kā ar abām kājām stāvam uz zemes, sauciet “RA” par centristiem. Klasiskais izvērtējums Latvijā lāgā arī nedarbojas, jo pie kreisām nezin kāpēc pieskaita nelatviešu partijas, man liekas, pie mums īstu “kreiso” vispār nav vai tie palikuši mazskaitlīgās kopās.

E. Līcītis: – Daugavpils mērs Lāčplēsis, valmierietis Boķis izteikušies, ka reģionu lietas dēļ varētu kandidēt uz Saeimu. Vai jūsu apvienības līderi, pašvaldību vadītāji, jūs pats vai Valkas mērs Krauklis, rūjenietis Gladkins startēsiet?


– Nē. Kāpēc? Tas būtu nodevīgi pret balsotājiem, kuri pirms pusgada uzticēja mums vadīt vietvaru. To iedzīvotāji atklāti uzsvēruši, lai projām neejam. Pat teikuši, ka speciāli strīpos ārā mani, ja ieraudzīs vārdu Saeimas kandidātu listē. Tā kā ar tām lietām nevar jokot, saimniecību un iesāktās rūpes nevar pamest. Bet tā nopietna problēma, ka Latvijā nav atlicis daudz cilvēku, kuri gribētu iet deputātos. Cits negrib riskēt, cits pamatoti novērtē savas zināšanas un spējas, un piemēroti kandidāti aktīvi jāmeklē. Mēs savējos atradīsim – sabiedrībai interesantus, Saeimā noderīgus. Pašlaik turam varu 13 Latvijas pašvaldībās, kur ir “Reģionu alianses” biedri domes vadītāji, vēl sešās mūsējie ir pirmie vietnieki. Kopā – 140 deputāti. Vidzemes partijai, Latgales partijai arī bija labi panākumi un vadība vairākās vietvarās.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.