Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. janvāris, 2015
Drukāt

Jaunā enciklopēdija turpinās Konversācijas vārdnīcas misiju. Saruna ar Valteru Ščerbinski (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Gandrīz vai grūti noticēt, taču 2014. gada nogalē ar Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) palīdzību beidzot iekustējies Latvijas Nacionālās enciklopēdijas projekts, kas bija ierakstīts pat Laimdotas Straujumas (“V”) valdības deklarācijā. “Sākam veidot enciklopēdijas mugurkaulu – strādājam pie enciklopēdijas veidošanas procesa, kas ietver koncepcijas izstrādi un tehniskas lietas. 2015. gadā būs jau redaktori, kas sāks lēnām un pakāpeniski strādāt ar materiālu,” stāsta LNB Nacionālās enciklopēdijas projekta vadītājs, vēstures doktors Valters Ščerbinskis. Šis viņam ir karsts darba laiks, un sarunai ar “LA” žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi laiks atlicināts vēlā pēcpusdienā.

– Vai var sacīt, ka tas, pie kā strādājat, zināmā mērā būs pirmskara Konversācijas vārdnīcas turpinājums?

V. Ščerbinskis: – Tas atkarīgs no tā, ko saprotam ar vārdu “turpinājums”. Konversācijas vārdnīcas izdošana pārtrūka. No burta, kur viss apstājās, mēs, protams, nesāksim. Sāksim no jauna. Bet, ja ar to domājat enciklopēdiju kā zināmu simbolu, tad pilnīgi noteikti – jā.

– Tātad ko jūs darīsiet?

– Taisīsim enciklopēdiju vai enciklopēdijas – šobrīd tas nav pilnībā skaidrs. Bet skaidrs, ka pamatu pamats ir virtuālā enciklopēdija. Jautājums, vai tā būs vēstures vai universālā, vai vēl kāda enciklopēdija, vēl tiks debatēts, bet mana nostāja, ka jāsāk ar vispārējo enciklopēdiju. Es domāju, Latvijas akadēmiskā vide ir spējīga piedalīties šādas enciklopēdijas izveidē.

– Ja enciklopēdija būs universāla, tad cik sējumos?

– Jau minēju, ka pirmais solis būs virtuālā versija. Mūsdienās praktiski visi enciklopēdiju veidotāji pāriet uz virtuālu vidi. Ja gribam, lai būtu daudz lasītāju – un mēs to gribam, tad enciklopēdija jāveido virtuālā vidē, internetā. Taču es tāpat uzskatu, ka arī papīra, drukātā versija ir noteikti nepieciešama. Šobrīd vienīgi nav skaidrs, kur mēs varētu gūt vajadzīgos līdzekļus. Par to vēl jādomā, jo esam tikai pašā ceļa sākumā. Pats pirmais solis ir izveidot metodiskus norādījumus enciklopēdijas gatavošanai. Pie metodiskajiem norādījumiem strādājam trijatā – es kā algots darbinieks un divi konsultanti. Tas ir Valdis Veilands, viszinošākais cilvēks enciklopēdiju lietās Latvijā, un Astrīde Iltnere – arī ļoti pieredzējusi enciklopēdiste, ilgus gadus strādājusi ”Latvijas padomju enciklopēdijā” (LPE). Trijatā strādājam, lai izveidotu metodiskos norādījumus, kas kalpos par pamatu sistemātiska, loģiska enciklopēdiska izdevuma tapšanai, lai arī kādā vidē šis izstrādājums izveidotos. Metodiskie norādījumi būs pamats praktiskai šķirkļu apstrādāšanai. Jo enciklopēdijai ir savi noteikumi.

Protams, nākotnē būs jādomā, kur ņemt naudu papīra versijai, taču uzsveru – pirmā versija būs virtuālā. Internets mums ir, kā saka, no Alsungas līdz Varakļāniem, tas nozīmē, ka jebkurš jaunietis varēs piekļūt enciklopēdijai un ar to iepazīties. No otras puses, tās ir manas personiskās domas, latviešiem ir nepieciešams kaut kas tāds, kas pabeigts neatkarīgas valsts laikā – proti, vispārējā enciklopēdija papīra versijā. Decembra vidū ar Veilanda kungu bijām Lietuvā pie kolēģiem, kas veidojoši to skaisto grāmatu, ko redzu jums uz galda – Lietuvas enciklopēdiju. Lietuviešu kolēģi atšķirībā no Latvijas nelikvidēja Enciklopēdiju redakciju. Tā turpina darbu līdz pat mūsdienām – lielā ēkā, ap 60 darbinieku. Bet… šī enciklopēdija acīmredzot būs viņu pēdējais lielais izdevums, jo lietuvieši tagad dramatiski samazina darbinieku skaitu un arī pāriet uz virtuālo variantu. Tomēr viņu lielā priekšrocība ir jau izdarītais darbs plauktos (rāda Lietuvas enciklopēdiju).

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tikai Konversācijas vārdnīca vērā ņemama? Kas tad nepatika šajā: Latvijas enciklopēdija – piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju. Tā izdota no 2002. līdz 2009. gadam Rīgā, V. Belokoņa izdevniecībā.

  2. Vai Enciklopēdija tiks rakstīta Endzelīna latviešu pareizrakstībā, vai žargonā, kādu patlaban lieto Latvijā? Ko, piemēram, nozīmē virtuāla vide, virtuāla versija, virtuāls variants?

  3. Vai Zinātņu akadēmija tiks iesaistīta un piesaistīta pie šī projekta?

  4. Vai kāds var paskaidrot, kāpēc neder mērķtiecīgi papildināta Vikipēdija vai tās ne-katram-rediģējams analogs? Un papīra versiju nevajag! Jau tika pieminēts, ka papīra formā izdotas grāmatas noveco fantastiski ātri.

  5. Pirms 2 gadiem gadiem tika izdota “Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”. Pie tās apmēram 1 gadu strādāja kādi 30 cilvēki. Izmaksas bija ~1 miljons latu.
    Prognozēju, ka “Konversācijas vārdnīcas” izmaksas būs 30 miljoni eiro un darbs ilgs apmēram 6 gadus.

Draugiem Facebook Twitter Google+