Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Enciklopēdija – izaicinājums Latvijas zinātnei (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Darbs sācies. Nacionālās enciklopēdijas redaktore Astrīda Iltnere (no kreisās), galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un redaktore Santa Jērāne. Ārpus kadra palikušas darbos aizņemtās Anda Feščenko un Ieva Heimane.

Latvijas zinātnieku aprindas ļoti atsaucīgi uzņēmušas piedāvājumu piedalīties Latvijas Nacionālās enciklopēdijas tapšanā, kas taču ir viens no Latvijas valstiskuma simtgades pamatprojektiem. Enciklopēdijas redakcijā jau sācies darbs ar pirmajiem iesūtītajiem šķirkļiem.

Kopš vasaras beigām Nacionālās enciklopēdijas redakcija tikusi pie savām telpām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Gaismas pilī. Arī redaktori konkursa kārtībā izvēlēti. Par humanitāro bloku – filoloģiju, vēsturi, tieslietām – atbildīga Astrīda Iltnere, par socioloģiju, politiku, pedagoģiju, sportu Santa Jērāne, par bioloģiju un dabaszinātnēm Anda Feščenko, par tehniskām zinātnēm Ieva Heimane. Visas redaktores, protams, ir zinošas, taču tikai Astrīda Iltnere var lepoties ar pieredzi enciklopēdiskā darbā, jo savulaik strādājusi pie Latvijas padomju enciklopēdijas (LPE) sējumiem. Tomēr, ja neskaita universālos enciklopēdijas veidošanas principus, ar LPE jaunajai enciklopēdijai nebūs nekā kopēja, jo sākts “no baltas lapas” – tātad pilnīgi no jauna. Vecais LPE redakcijas arhīvs pa šiem gadiem jau tāpat pagaisis bez pēdām, un neviens vairs nezina tā likteni. Protams, šķirkļi tajā bijuši padomju ideoloģijas apdvesti, tomēr Iltneres kundze uzsver, ka zudušajā arhīvā bijis arī daudz noderīga – kartotēkas, bibliogrāfija, avoti.

Kopš septembra vidus redakcijas rīcībā ir LNB iegādātā enciklopēdijas virtuālā platforma rediģēšanas darbam. Pirmie autoru iesniegtie un izrediģētie šķirkļi bijuši “Čingizhans”, “dārzkopība”, “politika”. Nemulstiet – šie vārdi izvēlēti vienkārši izmēģinājumam. Jaunajiem autoriem vēl jā­trenējas enciklopēdijas specifikā, tādēļ redaktorēm nākas tos pamācīt, ka jāraksta lakoniski. Atsaucība zinātnieku aprindās esot ļoti liela. “Ļoti daudzi teikuši: “Paldies, ka uzaicinājāt. Man ir gods tam strādāt.” Daudzi gatavi strādāt arī bez atlīdzības,” stāsta Astrīda Iltnere. Šķirkļu autori nebūs anonīmi – ar savu vārdu tie apliecinās teksta ticamību. Līdz šim tikai daži potenciālie rakstītāji atteikušies no sadarbības piedāvājuma, norādot uz savu aizņemtību vai to, ka samaksa par šķirkli nav adekvāta samaksai par tā sagatavošanu. “Enciklopēdija pamazām kļūst par ļoti apjomīgu visas izglītotās Latvijas sabiedrības lietu,” piebilst Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

21. oktobrī sanākusi Nacionālās enciklopēdijas pirmā redkolēģijas sēde, kurā pulcējās visi nozaru atbildīgie. Tādu pavisam ir ap 50 – zinoši cilvēki, kas darbojas no darba brīvajā laikā un par to nekādu atalgojumu nesaņem. Patlaban katrai nozarei tiek gatavots nepieciešamo šķirkļu saraksts, taču procesā atklājušās 
arī Latvijas akadēmiskās vides vājās vietas. Piemēram, 
enciklopēdijas sagatavošanai maz derīgs izrādījies Latvijas Zinātnes padomes izveidotais nozaru klasifikators. Atsevišķās nozarēs pašiem zinātniekiem trūcis skaidrības par apakšnozaru un apakšapakšnozaru skaitu un izkārtojumu. “Lai mēs sāktu, svarīgākais ir radīt hierarhiju. Un tā dažkārt ir liela problēma. Neviens līdz šim nebija tā kārtīgi domājis, kas ir, piemēram, galvenās vēstures, fizikas, ķīmijas apakšnozares; kādas teorijas un metodes tajās pastāv,” atklāj enciklopēdijas galvenais redaktors. Principā ar zinātņu nozaru strukturēšanu vajadzētu nodarboties kādam institūtam, taču pagaidām darbu nākas organizēt Nacionālās enciklopēdijas redakcijai. Līdz nākamajam gadam ar to esot jātiek skaidrībā. Tāpat izrādījies, ka atsevišķās lietās Latvijas akadēmiskajā vidē trūkst cilvēku, kas spētu prasīto jautājumu aplūkot vispārināti. Teiksim – militāro jomu, kurā notiek nepārtraukta attīstība. Arī latviešu militārā terminoloģija sola grūtības, kas būs jārisina. Ja nu tomēr uzradīsies kādi specifiski šķirkļi, ar kuriem latviešu zinātnieki netiks galā, sliktākajā gadījumā, būs jāpiesaista ārvalstnieki. “Mēs tiekamies ar visu nozaru pārstāvjiem un uzdodam viņiem tos būtiskākos jautājumus: kas ir jūsu zinātne un no kā tā sastāv. Tie ir vienkārši jautājumi, bet katrs reaģē citādi. Manuprāt, neviena cita ie­stāde visā Latvijā neredz, kas ir kas Latvijas zinātnē, tik labi kā mēs,” pasmaida Ščerbinskis.

Jāatgādina, ka šobrīd top Nacionālās enciklopēdijas virtuālā, interneta versija, kaut drukātā visu laiku tiks “paturēta prātā”, lai iespējas gadījumā to realizētu. Toties virtuālā enciklopēdija sola daudzas priekšrocības. Tā būs ne tikai visiem brīvi pieejama un ļoti ietilpīga, viegli papildināma, bet arī ar šķirkļu tapšanā izmantotās literatūras sarakstu. Ja attiecīgā grāmata būs LNB rīcībā, noklikšķinot uz grāmatas nosaukuma saites, interesents automātiski nonāks LNB kopkatalogā un varēs darbu pasūtīt lasīšanai. Šķirkļu tekstu varēs un drīkstēs kopēt. Ar pašreizējo finansējumu drukātu enciklopēdiju sagatavot gan nav iespējams. Jāapzinās, ka liela apjoma daudzu desmitu sējumu enciklopēdijām, kādas pastāvēja agrāk, mūsdienās vairs nav pielietojuma. Pirmie sējumi noveco jau desmit gadus pēc iznākšanas. “Mūsu vīzija ir tāda, ka tie varētu būt astoņi desmit sējumi, intelektuāli, ekskluzīvi, poli­grāfiski lieliski noformēti. Tur varētu būt kompleksi raksti, kas tik ātri nenoveco. Tā varētu būt savā ziņā laikmeta liecība, reprezentācijas lieta,” par drukas izredzēm prāto galvenais redaktors. Tas, ka 2018. gadā atvērsies enciklopēdija virtuālajā vidē, esot diezgan droši, un, ja būs papildu finansējums, iespējams, arī atsevišķs Latvijai veltīts drukāts NE sējums. Valsts enciklopēdijas veidošanai līdz 2018. gadam paredz ik gadu atvēlēt 200 000 eiro. (2017. gadā 250 000). Apmēram puse no summas domāta piecu redakcijas darbinieku algām.

Iepazīstinot ar tuvākajiem plāniem, Ščerbinskis atzīmē, ka 2016. gadā jāķeras pie ilustratīvā materiāla vākšanas – ko, cik daudz, kur ņemt, autortiesības. Arī par audio un videomateriāliem virtuālajai versijai jādomā. Nākamgad tāpat jāsāk kalkulēt Latvijai veltītā drukātā sējuma izmaksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. būs veltīti Latvijai un visām latviskām lietām? Uz zemes lodes ir arī tāda vieta kā Latvija. To visu pārejo var apgūt sadarbojoties un pārtulkojot kādu Britāniku vai Larusu!

Draugiem Facebook Twitter Google+