Latvijā
Sabiedrība

Enciklopēdija kā stratēģisks objekts. Nav izslēgts, ka dublējošā versija glabāsies Stenforda universitātē ASV 16


Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis cer, ka ar laiku enciklopēdijas interneta versija kļūs par populārāko uzziņu vietni latviešu valodā.
Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis cer, ka ar laiku enciklopēdijas interneta versija kļūs par populārāko uzziņu vietni latviešu valodā.
Foto – Zane Bitere/LETA

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas (NE) tipogrāfiskā, Latvijai veltītā sējuma, kā arī NE elektroniskās versijas vides izveide nonākusi finiša taisnē. Vasarā sāksies NE Latvijas sējuma drukāšana un tiks pārbaudīta elektroniskās versijas funkcionalitāte. Enciklopēdijas veidotāji atzīst, ka tiek domāts arī par NE vietnes aizsardzību pret ārējiem uzbrukumiem virtuālajā vidē.

Nacionālajā bibliotēkā šonedēļ sarīkotajā preses konferencē vairākkārt izskanēja, cik valstiski svarīgs ne vien no izglītojošā un valsts simbola, bet arī no Latvijas informācijas telpas drošības viedokļa ir NE projekts. Uz to citstarp norādīja kultūras ministre un NE padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde: “Svarīgi, ka interneta vidē veidojas uzticams zināšanu avots, kas ir drošs un par kurā iegūstamo informāciju nav jāšaubās. Es vēlētos akcentēt enciklopēdijas lomu tieši šajos laikos un atļaušos sacīt, ka tā ir arī nozīmīgs nacionālās drošības jautājums. Proti, mēs dzīvojam laikā, kad informācijas telpā tiek radīti un izplatīti dažādi mīti un dezinformācija par Latvijas valsti, tās vēsturi un cilvēkiem. Ja savu informācijas telpu nepiepildīsim ar uzticamu saturu paši, tad kāds cits to izdarīs mūsu vietā, piedāvājot dezinformāciju, melus vai propagandu.” Arī NE galvenais redaktors Valters Ščerbinskis uzsvēra topošās enciklopēdijas kā ilgtermiņa, pietiekami laikmetīga un uzticama informācijas avota lomu jebkurā jomā: “Mūsu mērķis ir ar laiku kļūt par visvairāk izmantoto zināšanu resursu latviešu valodā.” Kā zināms, pie NE šķirkļiem strādā gaišākie Latvijas universitāšu, akadēmiju, kultūras un zinātnes pasaules prāti. Līdz ar to akadēmiskā vide ir gatava akceptēt NE informāciju kā studijām un akadēmiskajām prasībām atbilstošu atšķirībā no, piemēram, “Vikipēdijas” satura, kas, Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvelas vārdiem sakot, ir “anonīms un nestabils avots, kur izmantošanu sevi cienošas mācību iestādes nepieļauj”.

Jautāts, vai, ņemot vērā NE elektroniskās versijas svarīgumu mūsdienu informācijas kara apstākļos, domāts arī par īpašu vietnes aizsardzību, enciklopēdijas galvenais redaktors Ščerbinskis atzina, ka praksē pie attiecīgu pasākumu izstrādes esošā budžeta ietvaros tiks strādāts brīdī, kad sāksies elektroniskās versijas testēšana: “Mēs par to domāsim, taču mēs, protams, neesam Aizsardzības ministrijas iestāde.” Kultūras ministre Melbārde savukārt atgādināja, ka nacionāli nozīmīgas interneta vietnes Latvijā tiek aizsargātas īpaši: “Un šai ir jābūt vienai no tām vietnēm, kam nodrošināta īpaša aizsardzība. NE tiks aizsargāta tieši tāpat kā citi stratēģiski svarīgi objekti interneta vidē.” Melbārde gan nevēlējās par to runāt tuvāk, jo “tādus jautājumus risina noteiktā kārtībā”. Tomēr ministre pavēstīja, ka tiks nodrošināta šīs vietnes satura identiskas kopijas glabāšana tā sauktajā spoguļserverī kādā citā pasaules valstī. Nav izslēgts, ka dublējošā versija glabāsies Stenforda universitātē ASV. Melbārde norādīja, ka NE nav vienīgā ar Latvijas simtgadi saistītā vietne, kuras drošība jāsargā īpaši: “Bet es tiešām atļaušos neiegrimt detaļās.” Ministre ir stingri pārliecināta, ka nākotnē jārod līdzekļi drukātās NE versijas izdošanai. Viens no apsvērumiem – drukāta veidā daudzos eksemplāros pavairota informācija joprojām ir pasaulē drošākai veids, kā to saglabāt. Tāpat valda pārliecība, ka NE kā informācijas resurss par Latviju nedrīkst atrasties privātās rokās, jo pasaules prakse rāda, ka tikai valsts spēj nodrošināt šādu projektu uzticamību, turpināšanos un aizsardzību.

 

FAKTI PAR NACIONĀLO ENCIKLOPĒDIJU

* Drukātais Latvijai veltītais sējums tiks atvērts 2018. gada 18. oktobrī; sējumā būs ap 800 lappušu un 270 šķirkļu, ko sagatavojuši 250 autori. Sējumā būs vismaz 1000 ilustrāciju.

* NE elektroniskā versija sāks darbu 2018. gada 18. decembrī, sākotnēji piedāvājot ap 1500 šķirkļu, kuru skaits turpmāk augs.

Saistītie raksti
LA.lv