×
Mobilā versija
°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
19. oktobris, 2015
Drukāt

Enciklopēdija nav “goda plāksne”. Atbilde “LA” lasītājai (2)

Kaupens

Ansis Kaupēns

Vai jaunajā Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā būs atspoguļoti tie cilvēki, kas devušies savulaik bēgļu gaitās vai mācīties, strādāt ne tikai rietumu, bet arī austrumu virzienā? Olga Bormane Rīgā

 

Arī citi “LA” lasītāji ir uzdevuši līdzīgus jautājumus: pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlētas enciklopēdijā iekļaujamās personības, vai tur būs arī tādas, kuras saucamas par pretrunīgi vērtējamām? Nacionālās enciklopēdijas (NE) galvenais redaktors Valters Ščerbinskis uzsver, ka pieejamais finansējums un mūsdienu realitāte nosaka enciklopēdiju pāriešanu no drukātas formas uz virtuālo vidi internetā. Tāda pēc pašreizējiem plāniem būs arī jaunā NE. Tas nozīmē, ka tā būs pieejama ikvienam interneta lietotājam par brīvu un būs ļoti ietilpīga, jo šķirkļus varēs pastāvīgi papildināt. Pagaidām 2018. gadā drukāt iecerēts tikai vienu, Latvijai veltītu sējumu.

“Mēs liksim visus, kas jāliek. Bet vispirms pašus svarīgākos neatkarīgi no tā, kas viņi ir. Būs arī tādi kā Jēkabs Peterss, jo viņš un citi viņam līdzīgie bija pietiekami nozīmīgi vēsturei. Enciklopēdija nav memoriālā plāksne. Nav tā: kurš tur ielikts, tas cienījams, kura nav, tas nav cienījams. Enciklopēdija ir informācijas resurss, kurā varēs atrast Ansi Kaupēnu un līdzās lielus varoņus. Tur jābūt visām personām, kurām ir kāda nozīme Latvijas fizikā, dārzkopībā, vēsturē un tā tālāk. Ideoloģiskas šķirošanas nebūs. Enciklopēdija top uz zinātniskiem pamatiem,” skaidro Ščerbinskis. Lielākā atbildība biogrāfiju izvēlē gulsies uz speciālistiem, kas atbildīgi par konkrētās nozares šķirkļiem. Taču arī viņi rīkosies pēc noteiktiem biogrāfiju atlases kritērijiem, kas vēl izstrādājami.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jāpajautā tieši – vai Sarmucis būs tas, kas izvēlēsies enciklopēdijas veidošanas politikas virzienu? Vai nepietiek ar to, ka LTF muzejā par valsts naudu sataisīta tāda vēsture, kas tikai daļēji ir patiesa?

  2. davai, ņebuģem ! Atbildēt

    Ir gan “goda plāksne” !
    Izvēlas sastādītājiem simpātiskākos …

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+