Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. marts, 2013
Drukāt

Endziņš: Paaugstinot mikrouzņēmuma nodokli, ēnu ekonomikā atgriezīsies miljoniem latu

Foto - LETAFoto - LETA

Vai vēlamies, lai ēnu ekonomikai atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas, komentējot deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 000 latu līdz 40 000 latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma, atzina Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra, ka LTRK kategoriski iebilst pret Siliņas priekšlikumiem.

“LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011.-2014.gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties,” teica Endziņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus mikrobiznesa sekmēšanai – mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 000 latu gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus, kā tas ir patlaban. Endziņš norādīja, ka šāds darbinieku skaits atbilst Eiropas Savienības nostājai par mikrouzņēmumiem.

“Efektīvākā recepte problēmu, kuras deputāte Siliņa iecerējusi risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes,” piebilda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune.

“Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,” ir pārliecināta Caune, piebilstot, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

Viņa norādīja, ka mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi ēnu ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas patlaban kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu.

Jau ziņots, ka Saeima vakar, 7.martā, otro nedēļu pēc kārtas izslēdza no sēdes darba kārtības grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20% likme.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V), vairāki priekšlikumi šim likumprojektam paredz ļoti nozīmīgi mainīt nosacījumus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam. Iepriekš komisijā atbalstu neguva deputāta Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) piedāvājums no 70 000 līdz 100 000 latu paaugstināt noteikto apgrozījumu kalendārajā gadā, ko mikrouzņēmums nedrīkst pārsniegt. Naudiņš iepriekš skaidroja, ka šis priekšlikums jāvērtē kontekstā ar viņa ierosinājumu no pieciem līdz desmit palielināt maksimālo darbinieku skaitu mikrouzņēmumos.

Tomēr šie priekšlikumi jāizskata arī Saeimas plenārsēdē, un konsultācijas pirms balsojumiem rādot, ka deputātu vairākums šos priekšlikumus varētu arī atbalstīt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+