Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Enerģētiskie kārkli Latvijā – par un pret (7)

Foto - Lāsma ApsīteFoto - Lāsma Apsīte

Domas par enerģētisko kārklu lietderību atšķiras. Vieni uzskata, ka kārklu šķelda kurināmajam nav īsti piemērota, turklāt, iestādot šo daudzgadīgo energokultūru meliorētā platībā, tā, tāpat kā bērzi, ar savu sakņu sistēmu var aizsprostot drenāžas caurules. Citi savukārt apgalvo, ka ātraudzīgajiem kārkliem ir daudzsološas perspektīvas nākotnē, jo arvien vairāk katlumāju sāk izmantot tieši šķeldu.

Saredz noietu kārkliem

Šķelda ir lēts un enerģētiski noderīgs materiāls apkures un koģenerācijas vajadzībām, turklāt ir atjaunojams energoresurss. Ilgstoši novārtā atstātas platības aizaug, dabiski apmežojas. Ierīkojot tajās kārklu plantācijas (pēc Zemkopības ministrijas definīcijas, tie ir īscirtmeta atvasāji enerģētiskās koksnes iegūšanai), zemes vērtību var paaugstināt un tas īpašniekam garantē nākotnes peļņu. Plantācijas mūžs ir vairāk nekā 20 gadu.

Ātraudzīgo kārklu plantācijas Latvijā pašlaik aizņem vairāk nekā 1000 ha, lielākās stādījumu platības ierīkotas Vidzemē un Kurzemē.

Interese par enerģētiskajiem kārkliem joprojām ir, Latvijā ik gadu iestāda pārsimt hektāru. Plantācijas ierīko uzņēmēji, kuri darbojas bioenerģijas sektorā, uzņēmumi, kas investē aizaugušu lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un to vērtības paaugstināšanā, kā arī interesenti, kas redz peļņas iespējas šajā jomā, tāpēc iegulda savus brīvos līdzekļus.

Patlaban kārklu šķeldai vietējā tirgū ir minimāla konkurence vai tās nav nemaz. Līdz šim Latvijā pļauts un šķeldots vairāk nekā pārdesmit hektāru stādījumu. Pirmo rūpnieciska mēroga plantāciju ražu varēs vērtēt šogad. Noieta vietu skaits turpina pieaugt – Latvijā ceļ arvien vairāk lielo, ar šķeldu kurināmo katlumāju.

! Kārklu šķeldu izmanto centralizētās siltumapgādes ūdens sildāmajos un tvaika katlos, kā arī pārstrādā koksnes granulās, kas noder privātmāju apkurē.

Daļa katlumāju šķeldu vēl iepērk beramajos kubikmetros (viens beramkubikmetrs maksā vidēji 8,20 eiro). Tomēr lielākoties ražotāji pašlaik ir ieinteresēti šķeldu pārdot par megavatsundu (iegūto enerģiju). Tas nozīmē: jo kvalitatīvāka šķelda, jo tajā ir vairāk enerģijas, un audzētājs to pašu kubikmetru var pārdot par ievērojami augstāku cenu, savukārt pircējs nepārmaksā par neiegūtu siltuma daudzumu. Ir aprēķināts, ka šķeldas transportēšana atmaksājas, ja kārklu plantācija atrodas tuvu kurināmā patēriņa vietai, t.i., apmēram 50 km rādiusā no tās.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Par vai pret – izvest no Biķernieku meža zarus pēc ciršanas.

  2. Bez tam raksts ir par kaarkliem un kaarklu shkjeldu, nevis par jaanjonkulja vaideeshanu par kogjeneraaciju.

  3. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Kooģenerācijas stacijas elektroenerģijas un siltuma ieguvei ir visneekonomiskākās. Lai varētu darbināt tvaika turbīnu, tvaiks jāuzkarsē līdz 120 grādiem. Kurinot ar kaurināmo, kuram ir tik maza siltumspēja kā šķeldai, lai sasniegtu tik augstu temperatūru, pat ļoti strauji palielinās kurināmā patēriņš. Rezultātā iegūstam dārgu siltumu un elektrību, bet lai papildinātu dzīvokļa siltuma apgādi, esam spiesti izmantot to pašu tik dārgo elektrību. Vis ekonomiskākais variants šķeldas apkurei ir situmu iegūt centrālās apkures katlā, kurā ūdeni uzsilda tikai līdz 75 grādiem.

    • Zaļai šķeldai nekad nebūs tāds siltums ka no sausās šķeldas.

    • jaanjonkuls no laukiem murgo nesakariibas.

      Siltumu shis no kogjeneraacijas stacijas dabuu tikpat kaa ja shim buutu vienkaarshi katlumaaja. Elektriiba tur ir vienkaarshi kaa bonuss siltumam. (protams iekaartas elektriibas taisiishanai ir daargaakas, kaa vienkaarshi kurinaashanai)

      • Jāņonkols no laukiem Atbildēt

        Bonuss siltumam ir tikai pelni. Elektro enerģija tiek saražota patērējot 2-3 reizes vairāk kurināmā.

        • 3 reizes vairaak vairaak kaa kas, jaanjmuljkjiiti?

          (ja juusu suunu ciema pagasts ir biskji shkjiibi apreekjinaajis savas vajadziibas un uzcirtis triis reizes lielaaku staciju, kaa jums iisteniibaa vajag, tad taa ir tikai juusu pashu dumiibas probleema, nevis kogjeneraacijas probleema.)

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+