Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
13. novembris, 2017
Drukāt

Enerģijas apvērsums Vācijā (2)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

"Fess" sadrupina mūra sienas, asfaltbetona ceļus un betona pamatus un sastāvdaļas izmanto jauna betona radīšanai – pat smiltis un grants tiek savākta un par jaunu iejaukta tā sastāvā.

Enerģijas pārveides process Vācijā, ko dēvē “Energiewende” (apvērsums enerģētikā), ir valsts plānota pāreja no kodolenerģijas izmantošanas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju.

 

Demokrātija enerģētikā

11 kodolreaktori jau slēgti, pārējo atlikušo astoņu AES gadi ir skaitīti. Taču “Energiewende” nav tikai atteikšanās no kodolenerģijas un pāreja uz atjaunojamo enerģiju līdz 80% no patēriņa (pašlaik 15%). Tas nozīmē zema oglekļa ekonomiku – racionālāku un taupīgāku resursu izmantošanu, izmešu samazināšanu līdz minimumam, elektrotransporta ieviešanu…

Par atomelektrostaciju lomu vairāki mūsu sarunu biedri teica: “Mums bija četras lielas mammas. Tās ražoja elektrību, vāciešiem nedomājot maksāja.” Tagad enerģijas ražotāju ir daudz, katrs uzņēmums, jaunie daudzdzīvokļu nami, privātmājas domā, kā elektroenerģiju ražot pašiem. Tieši salīdzinoši augstāka elektroenerģijas cena (30 centi par kWh) spieda vācu ģimenes elektrību ne tikai taupīt, bet arī domāt par energoefektīvākām mājām, sadzīves tehniku, viedajām tehnoloģijām.

“Energiewende” ir ilgtermiņa stratēģija, kas paredz, ka līdz 2050. gadam Eiropas visvairāk apdzīvotā un rūpnieciskākā valsts klimatu vairs neietekmēs. Tajā pieteikti 108 veicamie pasākumi, no kuriem 98 jau īstenoti.

Salīdzinājumā ar Latviju, kas sevi par “zaļāko valsti” uzskata, pateicoties lielrūpniecības sabrukumam, mežiem un elektroenerģijas gūšanai no upju spēkstacijām, Vācija paliek un kļūs vēl industriālāka, bet enerģiju arvien vairāk gūs no vēja, saules, biomasas un zemes. To arī vēlējos noskaidrot: kā, ražojot vairāk, vācieši sev nodrošinās lielāku komfortu un tīrāku gaisu. Šādu iespēju – iepazīt “Energiewende” darbībā – piedāvāja Vācijas Atjaunojamās enerģijas aģentūra (AEE).

 

Tradicionālais un uzņēmuma "HEWI" radītais uzgrieznis – abi vienādi funkcionāli un izturīgi, taču jaunais rūpnīcai ietaupa 260 tonnas metāla gadā. Foto - Ivars BušmanisTradicionālais un uzņēmuma "HEWI" radītais uzgrieznis – abi vienādi funkcionāli un izturīgi, taču jaunais rūpnīcai ietaupa 260 tonnas metāla gadā. Foto - Ivars Bušmanis

Apgrieztās skrūves noslēpums

Dienvidrietumu Vācijā nonākuši pie atziņas: jo enerģija dārgāka, jo vairāk tiek radītas tehnoloģijas, lai samazinātu tās izmaksas, spriež Dr. Volkers Difenhards, Bādenes-Virtembergas zemes Vides tehnoloģiju aģentūras resursu efektivitātes nodaļas vadītājs. Vides tehnoloģiju aģentūra, kurā strādā 16 inženieri un ekonomisti, piedāvā konsultācijas par materiālu efektīvāku izlietojumu, kurām līdzfinansējumu 1800 eiro vērtībā sedz no federālās zemes budžeta. Arvien vairāk uzņēmumu savu preču ražošanai patērē mazāk izejvielu vai materiāli aizvietoti ar tādiem, kurus ražo ar mazāk izmešiem.

Ir detaļas, kuras saražot ar mazāk resursiem liekas neiespējami. Bet, piemēram, uzņēmumam “HEWI G. Winker GmbH & Co” izdevās radīt citādus uzgriežņus. Uzkonstruējot jaunu uzgriezni, kas pēc izturības un lietojuma der tikpat labi kā tradicionālais, ir izdevies gadā ietaupīt 260 tonnas metāla. Jāpieskaita, ka papildus ietaupīta enerģija, kas būtu jāpatērē dzelzs ieguvei un metāla kausēšanai.

Savukārt būvuzņēmums “Fess Gmbh” Kirheimā pārstrādā pilnīgi visus būvatkritumus (izņemot plastmasas). Pēc kara uzņēmums mājas cēla, bet pēc gadiem tā īpašnieks Valters Fess atrada jaunu nišu – māju graušanu. Tagad “Fess” piedāvā pilnībā izjaukt būves, būvgružus aizvest, sadrupināt, sašķirot un pārstrādāt jaunos būvmateriālos. 90% no būvlaukuma tiek pārstrādāti, un tikai desmitā daļa tiek noglabāta atkritumu poligonos, stāsta Franks Huberts, uzņēmuma pārstrādāto produktu direktors. Ar ūdens strūklu tiek atskalota gan smilts, gan grants, līdz beidzot to pārstrādā betonā. Ekoloģiskais betons ir par trešdaļu lētāks nekā jauns, bet stiprībā neatpaliek. Tas iespējams tāpēc, ka par māju nojaukšanu vai būvgružu savākšanu jau vienreiz samaksājis mājas īpašnieks. Par pareizi nenoglabātiem būv-atkritumiem sods ir tik liels, ka izdevīgāk tos par maksu nodot pārstrādē. No šāda pārstrādāta betona Štutgartē jau top 108 dzīvokļu mājas projekts.

Ir atsevišķi uzņēmumi, kas ir gatavi nodalīties no elektrosadales tīkliem. Tālu no šī soļa nav viens no vadošajiem pasaules farmācijas uzņēmumiem “Pfizer”, kura lielākā rūpnīca atrodas Freiburgā. Jau 90% enerģijas tiek saražota no atjaunotajiem resursiem. Apkuri nodrošina zemes siltumsūkņu cilpas, saules kolektori darbina kondicionierus, kas savāc mitrumu zāļu ražotnē, un Eiropā lielākais koka granulu katls koģenerācijā saražo elektrību. Arī pāreja uz LED apgaismojumu ļāva gaisā neizpūst liekas 162 tonnas CO2.

 

“Nord Stream” buferis

Uzmetot aci enerģijas avotu sadalījumam, liekas, ka no AES likvidēšanas visvairāk ieguvis… “Gazprom”, jo pēdējo desmit gadu importētās dabasgāzes daudzums palielinājies par trešdaļu. Taču jāatzīst, ka pagaidām saules un vēja enerģijas bums ar uzviju nosedzis iztrūkumu slēgto AES jaudas dēļ.

Vēl pāragri teikt, ka Vācijā nekūp skursteņi – joprojām ogļu spēkstacijas ir lielākais piesārņotājs. Valdība nolēmusi līdz 2020. gadam slēgt 13% lignīta (brūnogļu) spēkstacijas, bet pavisam atteikties nespēj.

Pēdējais no fosilā kurināmā, kas palikšot, būšot gāze, uzskata eksperti. Tāpēc Vācija pašlaik ir ļoti atkarīga no Krievijas piegādātās dabasgāzes pa “Nord Stream” cauruļvadiem. Vāciešus šī atkarība neuztrauc tik ļoti kā kauns par bijušā kanclera Šrēdera kalpošanu Krievijas monopolista interesēm, man atzina vācu žurnālisti, kas raksta par enerģētiku. Ekonomika orientēta uz to, lai nākotnē dabasgāze būtu vajadzīga tikai kā buferis, kad jāpiekurina aukstā ziemā. Cauruļvadi pašu valstī noderēšot biogāzes transportēšanai no biomasas koģenerācijas stacijām. Atbilstoši “Energiewende” stratēģijai, ar katru gadu gan ogļu, gan gāzes loma elektrības ražošanā samazināsies, dodot vietu atjaunojamiem energoresursiem.

Par elektromobilizāciju Vācijā būtu jāpastāsta atsevišķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nu biogāze patērē vairāk naftas un enerģijas nekā dot pretī enerģiju…..

    • Atkarībā no tā, kādu izejvielu izmanto biogāzes ražošanai. Ja Rīgas notekūdeņus nesūknētu 3 km tālu jūras līcī, bet izmantotu biogāzes ražošanai, koku lapas, pat kapu kopšanas atkritumus, labības salmus un daudz ko citu, tad tā bilde daudz cerīgāka.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.3
Alūksne +0.4
Daugavpils -0.1
Saldus -0.5
Liepāja +0.5
Jelgava -0.4
Ventspils -1.3
Limbaži +0
Madona -0.9
Rēzekne -2.3
Draugiem Facebook Twitter Google+