Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. maijs, 2015
Drukāt

Enerģiskie sprogaiņi bedlingtonterjeri

Foto no Marinas Gusačenko personiskā arhīvaFoto no Marinas Gusačenko personiskā arhīva

Bedlingtonterjeri ir reti sastopama šķirne. Iespējams, cilvēkiem ne visai patīk šo suņu izskats, bet raksturs tiem ir lielisks, teic Marina Gusačenko.

Bedlingtonterjeri:

* kā medību suņu šķirne radīta Lielbritānijā 19. gadsimtā

* svars – 8 līdz 10 kg

* augstums skaustā – 38 līdz 43 cm

* ļoti mīksts, sprogains apspalvojums

* kažokam mēdz būt divas nokrāsas – zila vai bēšīga

* raksturs – enerģisks, mīļš, bezbailīgs

* vidējais dzīves ilgums – 10 līdz 12 gadi.

Jāatzīst, bedlingtonterjeri ir viena no neparastākajām un mīklainākajām suņu šķirnēm, kādu man nācies redzēt. Kad pirmo reizi uz ielas ieraudzīju šīs šķirnes pārstāvi, nodomāju, ka dzīvniekam ar muguru kaut kas nav kārtībā – tik lokana tā bija. Arī citādi šie suņi izskatās ļoti neparasti. Lai iepazītu tos labāk, sameklēju viena bedlingtonterjera saimnieci, rīdzinieci MARINU GUSAČENKO, un kopā ar viņas četrkājaino draugu devāmies pastaigā.

Agrāk Marinai bijis pundurpūdelis, taču reiz viņa uz ielas ieraudzījusi bedlingtonterjeru un nodomājusi, ka nākotnē vēlētos arī sev šādu suni. Pūdelis nodzīvoja sešpadsmit gadus, līdz devās uz citiem medību laukiem. Bet Marina, pēc laika sprīža apmeklējot dzīvnieku izstādi, ieraudzīja bedlingtonterjeru un piegāja aprunāties ar viņa īpašnieci. Liels bija viņas izbrīns, kad sarunas laikā suns ar savu mīksto kažociņu cieši piespiedās viņai klāt. Nu Marinai bija skaidrs, ka nākamais suns, kas dzīvos viņas ģimenē, būs bedlingtonterjers. Sameklēja Purvciemā saimniekus, kuru bedlingtonterjeru kucītei bija piedzimuši seši kucēni, un vienu pārveda mājās. Deva tam vārdu Grejs. Tā jau desmit gadus Grejs mitinās Gusačenko ģimenē un ir kļuvis par Marinas, viņas vīra un mammas mīluli. Tiesa, ģimenē ir vēl viens suns – garspalvainais krievu toiterjers. Marinas mamma ik dienu ved ārā pastaigāties toiterjeru, jo ar enerģisko Greju viņa savos gados vairs netiek galā. Bet Marina ik rītu pirms darba un, atgriezusies no tā, dodas pastaigā ar bedlingtonterjeru. Jebkuros laika apstākļos.

– Esmu grāmatvede, darbs ir sēdošs, tāpēc priecājos, ka Grejs piespiež mani divas reizes dienā iziet kārtīgi izstaigāties. Smejos, ka toiterjers ir manas mammas veselības “tabletīte”, bet bedlingtonterjers – manējā, – stāsta Marina. Grejs savukārt ir uzņēmies rūpes par mazo toiterjeru – aizsargā viņu, izlaiza actiņas un kažoku. Gadās jau arī, ka abi suņi sastrīdas, taču šo strīdu iniciators vienmēr ir mazais toiterjers.

Foto no Marinas Gusačenko personiskā arhīvaFoto no Marinas Gusačenko personiskā arhīva

Raksturs bedlingtonterjeriem ir ļoti dzīvīgs, ziņkārīgs, bet reizē arī maigs un mīlīgs. Grejam ļoti patīk ciemiņi, viņš tos visus grib samīļot. Arī pret bērniem Grejs izturas iecietīgi un draudzīgi. Kad bija jaunāks, dodoties pastaigā, mēdza uzrūkt svešiem suņiem, bet, kopš sasniedzis brieduma gadus, pret visa izmēra četrkājainajiem ir kļuvis daudz draudzīgāks. Pastaigājoties pa Pārdaugavas mazajām ieliņām, ik pa brīdim satiekam kādu suni. Grejs ar tiem draudzīgi apošņājas un dodas tālāk. Bet lēna pastaiga gan ar Greju nesanāk. Suns saimnieci velk uz priekšu gluži vai vēja ātrumā. Lai bedlingtonterjers justos labi, tam jānodrošina diezgan liela fiziskā slodze. Turklāt šīs šķirnes suņi nebaidās no aukstuma. Kombinezonu Marina viņam velk mugurā tikai tad, ja ārā ir slapjdraņķis vai stipri līst.

Ģimene bedlingtonterjeru ņem līdzi arī ceļojumos, piemēram, visi kopā bijuši Palangā. Grejam ļoti patīk braukt ar mašīnu. Suns ir tik pacietīgs, ka viņa klātiene tikpat kā nav jūtama. Atšķirībā no toiterjeriem, bedlingtonterjeri maz rej. Grejs ir paklausīgs, neiet tur, kur nav atļauts, necenšas neko nozagt no galda. Ja dzīvniekam dod komandu: “Vietā! Gulēt!”, viņš to arī izpilda, lai gan Grejs nav mācījies nekādās speciālās suņu skolās. Šos suņus var viegli apmācīt mājās, stāsta Marina.

Bedlingtonterjera kažokam gan vajadzīga rūpīga kopšana – reizi trīs mēnešos suns jāved pie friziera un apspalvojums rūpīgi jāapcērp. Ja to ievēro, spalvas neizkrīt un telpas ir tīras. Īpaši skaisti dzīvnieks tiek saposts, kad jādodas uz kārtējo suņu izstādi. Grejs ar labiem rezultātiem ir piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Pat ieguvis Baltijas čempiona titulu.

Ūdens gan bedlingtonterjeriem nepatīk, bet Grejs, “sakodis zobus”, varonīgi ļaujas šai procedūrai. Arī četru stundu ilgo frizēšanu pirms izstādēm viņš pacieš godam, jo nojauš, ka pēc tam sekos piedalīšanās izstādē, kas Grejam ļoti patīk. Dabūt Greju prom no izstāžu zāles ir visnotaļ grūti. Īpaši tas izpaudās, kad suns bija jaunāks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+