Ekonomika
Bizness

Energoefektivitāte palīdz uzņēmumiem0


Grants energoaudita veikšanai sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām
Grants energoaudita veikšanai sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām
Foto: Ivan Smuk/SHUTTERSTOCK

Uzņēmumiem energoefektīva energoresursu izmantošana sniedz ekonomisku ieguvumu un samazina to darbības negatīvo ietekmi uz vidi.

Viens no veidiem, kā pasaulē izvairīties no globālas klimata katastrofas, ir samazināt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju atmosfērā.

Daļa SEG emisiju rodas cilvēku rīcības rezultātā. Piemēram, sadedzinot fosilos kurināmos (ogles, naftu, gāzi u. c.) enerģijas iegūšanai un transporta nodrošināšanai, palielinās oglekļa dioksīda (CO2) emisija.

Pēc 2017. gada datiem, valstis, kas rada lielāko CO2 emisijas apjomu, ir Ķīna, ASV, Indija un Krievija, savukārt Eiropā – Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija. Vācijā lielākās CO2 emisijas rodas enerģētikas sektorā, rūpniecībā, ēku ekspluatācijā, transportā un lauksaimniecībā.

Pat zaļajā Latvijā, pēc Pasaules dabas fonda aprēķiniem, šobrīd viens cilvēks rada vidēji piecas tonnas CO2 gadā, kas par divām tonnām pārsniedz ilgtspējas robežu.

Energoefektivitāte Eiropas Savienībā

Energoefektivitātes paaugstināšana šobrīd ir būtisks priekšnosacījums katras Eiropas Savienības (ES) valsts tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Lai samazinātu elektroenerģijas ražošanā radīto slodzi uz dabu, Eiropas Enerģijas sektora attīstībā iezīmējas jaunas tendences, kas iet roku rokā ar energoefektivitātes paaugstināšanu. Plānots, ka decentralizēta enerģijas ģenerācija tuvāk patēriņa vietām samazinās enerģijas zudumus pārvades laikā.

Arvien lielāku nozīmi iegūs atjaunīgo energoresursu izmantošana. Tie būs vēja ģeneratori, saules enerģija, biomasa, ģeotermālā enerģija un hidroelektrostacijas. Jaunā sistēma radīs jaunus izaicinājumus enerģijas pārvadē, ko efektīvi palīdzēs atrisināt viedizācija – viedie tīkli, digitālie risinājumi, blokķēdes un viedie skaitītāji.

Paplašināsies enerģijas uzglabāšanas iespējas, pilnveidosies akumulatoru tehnoloģijas. Kopumā prognozējams enerģijas cenu pieaugums un sarežģītāks enerģijas cenas veidošanās princips. Valstis, kas pratīs enerģiju ģenerēt energoefektīvi un ar zemu SEG emisiju līmeni, varēs tirgot kvotas.

Lai ES nodrošinātu energoresursu racionālu izmantošanu, tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par energoefektivitāti, kas 2018. gada tika papildināta ar jauniem mērķiem 2021.–2030. gadam.

“Arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) periodam no 2021. līdz 2030. gadam būs iekļauts princips – energoefektivitāte vispirms. Pirms uzņēmējs, valsts vai pašvaldības iestāde pieņem lēmumus par pasākumiem un tos īsteno, ir jāizsver to energoefektivitātes aspekts,” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) forumā “Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos” pauž Ekonomikas ministrijas pārstāve Andžela Pētersone.

Energoefektivitāte Latvijā

Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu šobrīd pienākums iesaistīties valsts enerģijas ietaupījuma mērķu sasniegšanā ir saistošs arī lielajiem uzņēmumiem un lielajiem enerģijas patērētājiem.

Tiem ir jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50 001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14 001 ar energoefektivitātes prasībām.

Viens no rīkiem darbinieku izpratnes veicināšanā par energoefektīvu rīcību ir Elektrum Energoefektivitātes centra piedāvātais interaktīvais bezmaksas mācību kurss. Tas ir pieejams elektrum.lv/macibas.

Valsts ir paredzējusi papildu priekšrocības uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificēta energopārvaldības sistēma ir labvēlīgs kritērijs, vērtējot uzņēmumu pieteikumus valsts, pašvaldības vai no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Šobrīd nedaudz vairāk kā 200 lielo uzņēmumu un aptuveni 550 lielo elektroenerģijas patērētāju ir izpildījuši savu energoefektivitātes pienākumu. Ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības, tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu.

Tomēr ieviest energoefektivitātes pasākumus vajadzētu būt pašu uzņēmēju vēlmei, nevis obligātai prasībai, jo tie paaugstina konkurētspēju. Tādēļ likums paredz iespēju uzņēmumiem noslēgt brīvprātīgo vienošanos ar Ekonomikas ministriju par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.

Tās mērķis ir stimulēt uzņēmumus sasniegt vismaz 10% enerģijas ietaupījumu. Patlaban brīvprātīgo vienošanos ir noslēguši tikai divi siltumapgādes uzņēmumi.

Jāpiebilst, ka šā gada 18. aprīlī LTRK prezidents Aigars Rostovskis un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro parakstīja memorandu par sadarbību energoefektivitātes veicināšanā. Tas paredz pastiprināt un veicināt Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības biedru centienus energoefektivitātes un konkurētspējas uzlabošanā.

Vienošanās iekļauj arī informācijas apmaiņu par uzņēmumu jau ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem, rezultātiem un labo praksi.

Enerģiju jāmācās pārvaldīt

Tā kā elektroenerģijas cena visā pasaulē arī nākotnē turpinās pieaugt, energoekonomijas pasākumi kļūst arvien rentablāki. Kā barjera energoefektivitātes pasākumu ieviešanai uzņēmumos tiek norādīta finansējuma un specifisku zināšanu trūkums, kā arī uzņēmēju skepse attiecībā uz energoefektīvu tehnoloģiju un pasākumu atmaksāšanās laiku. Situāciju varētu uzlabot valdības atbalsts, izglītība un finanšu pieejamība. Īpaši svarīga ir finanšu līdzekļu pieejamība.

Piemēram, energoefektivitātes veicināšanas virzienā ir vērsta valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” jaunā programma – grants energoaudita veikšanai. Tas sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām.

“Tāpat mēs atbalstām dažādus energoefektivitātes pasākumus uzņēmumos,” informē Edgars Kudurs, “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs. “Piedāvājam aizdevumus līdz 2,85 milj. EUR, kuru iegūšanai nav nepieciešams nodrošinājums. Kredītam ir zems pašu ieguldījums – 15%, un aizdevuma atmaksa plānota no energoietaupījuma.”

Kompleksa energoefektivitātes paaugstināšana ir ne tikai izaicinājums Latvijā, bet vēsturiski bija arī ES valstīs. Lai uzsāktu energoefektivitātes projektus un samazinātu enerģijas izmaksas, jau 1992. gadā Vācijā radās ideja par uzņēmumu energopārvaldnieku izglītošanu, kā rezultātā tika izveidots projekts “European energy manager” (EUREM) jeb “Eiropas enerģijas pārvaldnieks”.

Tajā ir piedalījušies prestižu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, piemēram, “ABB”, “BMW”, “Siemens”, “Puma” un “Schneider Electric”. Projekta laikā dalībnieki iziet teorētisku un praktisku nodarbību kursus, pašmācās un kārto noslēguma eksāmenu (www.energymanager.eu). Šobrīd EUREM projektā 60 apmācību vietās piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku, kurus izglīto 850 pieredzējuši eksperti.

“Arī Latvijā šogad tiks realizēts projekta “EUREMnext” pilotkurss – Eiropas uzņēmumu enerģētikas pārvaldītāju programma ražošanas uzņēmumu pārstāvjiem. Apmācībās, kuru materiāli tiks pielāgoti Latvijas situācijai, būs iekļauti enerģētikas tehniskie pamati, projekta vadība, ekonomiskais aprēķins, enerģijas pārvaldība, enerģijas un emisiju tirdzniecība, ēkas energoefektivitātes prasības, apkures tehnoloģijas, siltuma, tvaika apstrāde un siltuma atgūšanas sistēmu analīze, siltuma un elektroenerģijas koģenerācija, ventilācija un gaisa kondicionēšana, saldēšanas tehnoloģijas, elektrotehnika, elektriskās piedziņas pamatzināšanas, apgaismojums, saspiests gaiss, saules tehnoloģijas, enerģija no biomasas un zaļās informācijas tehnoloģijas,” atzīmē Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja.

Arī Elektrum Energoefektivitātes centrs regulāri organizē bezmaksas izglītojošus seminārus uzņēmējiem par dažādām ar energoefektivitāti un energotaupīgām tehnoloģijām saistītām tēmām.

Šajā gadā Energoefektivitātes centra telpās Jūrmalā bija iespējams vairot zinātību par energoresursu racionālu izmantošanu un pārvaldību, ilgtspējīgiem apkures un ūdens patēriņa risinājumiem, kā arī atjaunīgo energoresursu lietošanas nākotni un pašreizējo situāciju Latvijā. Semināru arhīvs, videoieraksti, prezentācijas un detalizēta informācija par tuvākajiem semināriem ir pieejama elektrum.lv/seminari.

Vācijas pieredze

“Jāatzīmē, ka Vācijā elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir augstākas nekā Latvijā un rūpniecībā pastāv princips – jo vairāk patērē, jo lētāka enerģija. Pēc Vācijas pieredzes, apgaismojuma nomaiņa ļauj samazināt tā elektroenerģijas patēriņu vidēji par 70%, kompresoru nomaiņa – ap 50%, sūkņu, dzesēšanas sistēmas un siltuma ražošanas sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana – ap 30% un ventilācijas efektivitātes uzlabošana – ap 25%.

Veiksmes formula ir vienkārša – uzņēmumiem sākumā jāveic enerģijas patēriņa analīze un tad jārealizē ekonomiski izdevīgākie pasākumi. Galvenie dzinuļi Vācijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai ir valsts izvirzītie klimata mērķi un attiecīgi no tiem izrietošais noteiktais obligātais energoaudits vai energopārvaldības sistēma, kā arī banku piedāvātie aizdevumi ar zemākām procentu likmēm,” LTRK forumā “Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos” atzīmēja Dr. Roberts Šmits no Vācijas.

LA.lv