Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. septembris, 2014
Drukāt

Grāmatas “Eņģeļu acis” autores Kristīnes Mucinieces atziņas, vīru zaudējot (10)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Eņģelis, kurš mācīja prieku” – šādu stāstu, savu vīru Ivo pavadot, bija uzrakstījusi KRISTĪNE MUCINIECE pateicībā par viņai doto pieredzi un atgriešanos pie sevis un rakstīšanas. Nu dienas gaismu ieraudzījusi viņas grāmatu cikla “Eņģeļu acis” 3. grāmata. Kristīnes stāsts.

Dzīvojām pilsētā, bet pēkšņi gribējās māju. Kādā vecā avīzē izlasīju sludinājumu. Brīnums – bet māja vēl nebija pārdota. Kad aizbraucām un alejas galā to ieraudzīju, uzreiz bija sajūta – mana māja, mūsu māja! Viņa tik silti mūs pieņēma. Māja atnāca īstajā laikā, tieši tad, kad bija visvairāk vajadzīga. Kāpēc? Lai šeit varētu iziet savu pieredzi. Iespējams, ka viņš jau bija slims, bet mēs to nezinājām. Diezin vai tam visam spētu iziet cauri pilsētas dzīvoklī, bet šeit bija daba, enerģijas, spēks, jebkurā brīdī varēju izskriet laukā, iebāzt pirkstus zemē un negatīvo novadīt.

Pēc operācijas ārsti teica, ka viņam atlikuši divi, ilgākais, trīs gadi. Bet mēs dabūjām septiņus, dzīvojot saskaņā ar dabu, te un tagad, ar pienākumu pret zemi, māju. Tāpēc es saku – māja atnāca īstajā brīdī.

Esmu studējusi uzņēmējdarbību, strādājusi vecāku uzņēmumā, un galvenās man bija materiālās vērtības. Bet vīra slimība vērtību kausu nosvēra citā virzienā. Vīrs sapņoja par savu galdniecību. Mājās izveidojām viņam galdnieku darbnīcu, un pēdējos gadus viņš varēja strādāt savu sapņu darbu. Iespējams, arī tāpēc viņa dzīves laiks pagarinājās. Katrs mirklis bija svarīgs. Un tas mani aizveda pie apziņas, ka līdzsvara punktu nevar atrast ārpusē, tam ir jābūt šeit, sevī. Tagadnē. Tas ir tik smalks un ass kā adatas gals. Bet tajā ir milzīgs spēks.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kristīne, patlaban lasu Jūsu grāmatu Eņģeļu aci. To, par kristāliem. Gribēju vairāk uzzināt par Jums. To, ko uzzināju šai stāstā, mani ļoti aizkustināja. Paldies. Veiksmi rakstīšanā!

  2. Ļoti mīļi uzrakstīts.It kā jau reiz ar šo stāstu jau Kristīne padalījās Pavasara studijas nometnē,bet šodien es izlasīju ar citām acīm un dabūju atkal jaunas dzīves atziņas.Šodien es arī sajutu sevi ar savu eņģeli,jāprot tikai ieklausīties sevī.Viņi visulaiku ir ar mums.Un Kristīne man atgādina vienu lielu eņģeli,viņas kustības ir plastiskas,vieglas un bez skaņas.Paldies,ka esi mums tāda brīnišķīga,un paldies par grāmatām!

  3. Paldies par atklāsmi. Jūs esat no tiem, kas izprot mācības savā dzīvē. Tas nav viegli un daudzi to nesaprot un meklē vainīgos, bet katram savs ceļš un atskaites punkts izaugsmei. Tā nu mēs esam viens otram skolotāji.

  4. Katram sav ceļš ejams, sava pieredze uzkrājama, diemžēl – ne vienmēr skaistākā, vieglākā. Varu tikai iedomāties cik tas viss bija smagi/grūti.
    Kristīne! Man ļoti žēl, ka tev ir bijis jāpiedzīvo tik smags, grūts, sāpju pilns laiks. Laiks dziedējot visu. Domās esmu ar tevi.

  5. Paldies, piekrītu Jūsu domām un atbalstu. Lai Jums ir Labi!

  6. Paldies par šīm atklātajām domām un atziņām.Patika !

  7. Ļoti stipra un vieda sieviete! |šīs ir tās atziņas, ko neviena augstskola neiemācīs!

  8. JA BUUTU TIKAI LJAUSHANAAS, MUMS NEBUUTU DAUDZU IZCILU SASNIEGUMU, “MURRAASHANAS” GAN. DIEMZHEEL SHOBRIID NEATCEROS, KURSH NO CILVEECES SPEECIIGAJIEM GARIEM IR TEICIS : CILVEEKU RADA VINJA PRETOSHANAAS APSTAAKLJU VARAI. ATVAINOJOS, BET TAD UZVAR ARII NAAVI, LIEK TAI ATKAAPTIES. TAGAD VAR PAJAUTAAT VIIRAM. PAARMEERU DAUDZ REAALU PIEMEERU. NEGRIBU SPLJAUT AUTORES “SKAISTAJAA DAARZINJAA”, BET TAA IR TIKAI VIENA PATIESIIBA, SAMIERINOSHA.

    • Ar vārdu ļaušanās, vairāk jāsaprot iekšējo stāvokli. Pretoties notiekošajam mirklim nozīmē- pretoties Visumam. Mainīt vari tikai sevi, apkārtesošais Visums vienkārši jāpieņem, kā tagadnes realitāte.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+