Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. augusts, 2012
Drukāt

Ēnu ekonomika Latvijā 2020.gadā varētu sarukt līdz 15%

Foto - LETAFoto - LETA

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2020.gadā būs sarucis līdz 15% un nodokļu nemaksāšana būs kļuvusi aizvien grūtāka, jo vairāk nekā 96% visu norēķinu notiks elektroniski – šādu scenāriju iezīmējusi koalīcijas pārstāvju darba grupa sagatavotajā papildinājumā Nacionālajam attīstības plānam (NAP) 2014.–2020.gadam.

“Nodokļu nemaksāšana ir neizdevīga un nevajadzīgi riskanta, jo darbaspēka nodokļi ir salīdzinoši nelieli un valsts pakalpojumi daudzās jomās ir tieši saistīti ar nodokļu samaksu,” sacīts dokumentā.

Tajā teikts, ka darbaspēka nodokļi Latvijā būs konkurētspējīgi reģionā un samaksājami gan maziem, gan lieliem uzņēmējiem, tādējādi starp tiem nekropļojot konkurenci. Tas veicinās nodarbinātību, ārvalstu investīcijas un būtiski cels Latvijas eksporta konkurētspēju. Kopējais nodokļu īpatsvars 2020.gadā būs pieaudzis patēriņa un kapitāla jomās, taču cilvēki tos maksās, jo redzēs un sapratīs sasaisti starp samaksātajiem nodokļiem, to izlietojumu un kopējo labumu. “Galveno nodokļu slogu, pārceļot uz patēriņa un kapitāla jomām, netieši tiek ieviesta nodokļu progresivitāte, kas paredz, ka cilvēki, kam pieder lieli resursi, maksā vairāk,” uzsvērts NAP papildinājumā.

Sagatavotajā dokumentā arī norādīts, ka Latvijai jāvirzās uz mērķi 2020.gadā nodarbināt vismaz 73% darbspējīgo iedzīvotāju 20–64 gadu vecumā.

Tāpat NAP pielikumā minēts, ka apstrādes rūpniecība ir būtisks ekonomikas mugurkauls un tās īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā pieaugs līdz 20% no kopējās tautsaimniecības pienesuma.

Nākotnes vīzijas autori sagaida, ka 2020.gadā Latvijā būs labi attīstīta ceļu infrastruktūra, kā arī plaši pieejams platjoslas internets. Plānots, ka kvalitatīvi ceļi savienos reģionālos attīstības centrus, kuros ir koncentrēta ražošana un pakalpojumi. Pateicoties mērķtiecīgām investīcijām, reģionālajos attīstības centros tiks radītas jaunas darbavietas, un daudzi Latvijas cilvēki, kultivējot veselīgu dzīvesveidu, izvēlēsies dzīvot reģionu centriem pieguļošajās teritorijās. Arvien lielāku lomu tranzītā savukārt sniegs multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas. Tranzīta koridoru elektrifikācija un modernizācija ļauj arvien palielināt tranzīta koridoru apmēru, neapdraudot Latvijas zaļākās valsts statusu.

Sagatavotajā dokumentā arī teikts, ka galvenais uzņēmējdarbības atbalsta instruments 2020.gadā būs valsts mērķtiecīgi dibinātas aģentūras katrā Latvijas vēsturiskajā reģionā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Rīgā, kas pēc vienas pieturas aģentūras principa apvienos visas valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un fokusēs tos darbavietu radīšanai un uzņēmējdarbības atbalstam reģionā.

Nākotnes vīzijas autori arī paredz, ka, ekonomikai un sabiedrībai attīstoties, arvien vairāk teikšanas par savu dzīvi būs vietējās varas rokās. “Pašvaldību budžeta apmēra un valsts kopbudžeta apmēra attiecība [2020.gadā] sasniegusi vidējo Eiropas Savienības rādītāju. Liela un arvien pieaugoša loma valsts un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju sadalē ir tieši reģioniem un pašvaldībām,” sacīts dokumentā.

Otrdien valdību ar vīziju “Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē. Vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti” iepazīstina izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Tam ir vairākas sadaļas – bērni un ģimene, izglītība, darbs, kultūra un vērtības. Koalīcija vēlas, lai šis izskaidrojošais dokuments tiktu iekļauts NAP.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+