Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. septembris, 2016
Drukāt

Ēnu ekonomikas apkarotāji atslābuši? (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Krīzes gados starptautiskie aizdevēji Latvijai sniedza finanšu palīdzību, pretī pieprasot veikt nopietnus politiskos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai. Aizdevuma programmai beidzoties, Latvijas politiķi atslābuši un cīņa pret ēnu ekonomiku apsīkusi. Tā secināts “Stockholm School of Economics” (“SSE Rīga”) veiktajā pētījumā.

Pēc pētnieku aplēsēm, Latvijā 2015. gadā bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums. Taču tas ir kļuvis lēnāks un kopējais līmenis Latvijā joprojām ir daudz lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars esot attiecīgi 14,9% un 15% no IKP, kamēr pie mums tā sasniegusi aptuveni 21,3% no IKP. Galvenokārt to veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir būvniecībā.

Pētījumā arī uzrādīti vairāki iemesli, kādēļ uzņēmēji izvēlas uzturēties tā sauktajā pelēkajā zonā. Pirmkārt, neapmierinātība ar nodokļu politiku vai valdību (apmierinātāki uzņēmēji daudz retāk izvairās no nodokļu nomaksas). Otrkārt, nepieciešamība sasniegt konkurences slieksni (mazāki un jaunāki uzņēmumi biežāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā un izvairās no nodokļu maksāšanas, lai spētu konkurēt atklātā tirgū ar vecajiem un lielajiem uzņēmumiem). Trešais iemesls saistīts ar pieņēmumu, ka iespēja tikt pieķertam ir niecīga un gaidāmā soda apmērs neliels. Tātad izvairīšanās no nodokļiem ir šī riska vērta.

“Korupcija ir sistemātiska lieta. Tas ir galvās. Tādēļ skaļi paziņojumi par plāniem no ēnu ekonomikas apkarošanas ieņemt tik un tik miljonus nav nopietni. Cilvēka domāšanu tik ātri nevar pārmainīt,” komentēja “SSE Rīga” asociētais profesors Arnis Sauka.

Par Latvijas ēnu ekonomikas cēloņiem “SSE Rīga” eksperti lūguši arī ārzemju investoru viedokli, un viņu teiktais mūsu amatpersonām nav glaimojošs. Ārvalstu investori uzsvēruši, ka Latvijas valdība nespēj tikt galā ar ēnu ekonomiku un tas rada aizdomas gan par korupciju, gan politiskajām spēlēm privātu interešu labā.

Pētnieki atgādina, ka 2012. gadā Latvija ēnu ekonomikas rādītājos bija gandrīz jau sasniegusi Igaunijas un Lietuvas līmeni, bet pēc tam atkal sākusi atpalikt. “Krīzes gados finanšu palīdzība Latvijai tika sniegta, pretī nodrošinot valdības īstenotos vairāk nekā 60 dažādus politikas pasākumus cīņai pret neformālo ekonomiku un liela daļa reformu tika īstenotas jau pašā sākumā, tas ir, 2010. un 2011. gadā,” teikts pētījumā. Šie pasākumi esot devuši rezultātu un ēnu ekonomika no tās augstākā punkta (28% no IKP 2010. gadā) sarukusi līdz zemākajam punktam (21% no IKP 2012. gadā). Taču, pabeidzot šī vērienīgā pasākumu kopuma īstenošanu, Latvijas politikas veidotāju centieni mazināt ēnu ekonomiku ir ievērojami atslābuši.

Šo atslābumu tiešā veidā varēja vērot arī vakar, kad pētnieki, uzņēmēji un atbildīgie ierēdņi ar pētījumu rezultātiem iepazīstināja Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātus. Uz sēdi bija ieradušies tikai pieci no astoņiem locekļiem, turklāt nebija neviena pārstāvja no premjera un finanšu ministra pārstāvētā politiskā spēka ZZS. Arī tie deputāti, kas bija saņēmušies ierasties, īpaši ar jautājumiem neaizrāvās, bet miegaini paklausījās, kā eksperti diskutē savā starpā, un pie pirmās iespējas nemanāmi nozuda. Līdz diskusijas beigām izturēja tikai divi tautas kalpi – komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) un Kārlis Krēsliņš (NA). Bez kvoruma nekādus lēmumus pieņemt viņi nevarēja, tādēļ vien lūdza klātesošos ekspertus un ierēdņus informēt par nepieciešamajiem likuma grozījumiem.

 

EnuEk_4

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kā lauku omītes atstāj miljonu mantojumus, tā darbi kaut kā nesokas…

  2. Ēnu ekonomika baro politmafiju, kas to ir arī dažādi stimulējusi!

  3. atslābuši, bet NEKAD nav iespringuši darbam…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+