Ēnu ekonomiku apkaros ar algu pielikumu 11
Vai būvuzņēmumu vienošanās nozarē strādājošajiem paaugstināt minimālo algu uz 780 eiro mēnesī mazinās ēnu ekonomiku?
Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs: “Domāju, ka šī vienošanās dos labu gan būvniecībai nozarei, gan valstij. Pirmkārt, tiem uzņēmumiem, kuri piedalās valsts un pašvaldību rīkoto iepirkumu konkursos un iegūst tiesības būvēt, vairs nebūs izdevīgi pēc tam nodot projekta realizēšanu mikrouzņēmumiem, kuros nereti strādā zemākas kvalifikācijas strādnieki.
Otrkārt, samazināsies algu maksāšana aploksnēs, līdz ar to pieaugs valstij samaksātie darbaspēka nodokļi.”
Andris Božē, būvniecības uzņēmuma “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs: “Šaubos, vai cīņā pret ēnu ekonomiku kaut ko dos cita, par valstī oficiāli noteikto gandrīz divas reizes lielāka minimālās algas noteikšana nozarē strādājošajiem.
Šaubas rodas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas uzturētajā Būvkomersantu reģistrā reģistrēto komersantu ir aptuveni trīs reižu mazāk nekā to Uzņēmumu reģistrā reģistrēto, kuri par savu pamatdarbību deklarējuši ar būvniecību saistītos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ļoti lielai daļai nelielu uzņēmumu, kuri darbojas būvniecībā, šādas vienošanās nebūs saistošas un arī turpmāk tie nemaksās valstij nodokļus. Iemesls, kāpēc uzņēmēji nevēlas reģistrēties Būvkomersantu reģistrā, ir ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas – līdz 5000 eiro apmērā, kuras uzņēmumam jāmaksā no gada apgrozījuma, turklāt neatkarīgi no tā, kādus pakalpojumus tas gada laikā sniedzis.”
Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražošanas asociācijas izpilddirektors: “Vai lielākas minimālās algas noteikšana ierobežos ēnu ekonomikas izplatību būvniecības nozarē, to redzēsim pēc kāda laika. Jāatzīst, būv-materiālu ražošanas uzņēmumos minimālās algas problēma nebija aktuāla arī pašlaik, strādājošie nopelna lielākas algas par valstī minimāli noteikto.”
