×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
20. maijs, 2018
Drukāt

Ēnu ekonomiku apkaros ar algu pielikumu (11)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto.

Vai būvuzņēmumu vienošanās nozarē strādājošajiem paaugstināt minimālo algu uz 780 eiro mēnesī mazinās ēnu ekonomiku?

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs: “Domāju, ka šī vienošanās dos labu gan būvniecībai nozarei, gan valstij. Pirmkārt, tiem uzņēmumiem, kuri piedalās valsts un pašvaldību rīkoto iepirkumu konkursos un iegūst tiesības būvēt, vairs nebūs izdevīgi pēc tam nodot projekta realizēšanu mikrouzņēmumiem, kuros nereti strādā zemākas kvalifikācijas strādnieki.

Otrkārt, samazināsies algu maksāšana aploksnēs, līdz ar to pieaugs valstij samaksātie darbaspēka nodokļi.”

Andris Božē, būvniecības uzņēmuma “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs: “Šaubos, vai cīņā pret ēnu ekonomiku kaut ko dos cita, par valstī oficiāli noteikto gandrīz divas reizes lielāka minimālās algas noteikšana nozarē strādājošajiem.

Šaubas rodas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas uzturētajā Būvkomersantu reģistrā reģistrēto komersantu ir aptuveni trīs reižu mazāk nekā to Uzņēmumu reģistrā reģistrēto, kuri par savu pamatdarbību deklarējuši ar būvniecību saistītos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ļoti lielai daļai nelielu uzņēmumu, kuri darbojas būvniecībā, šādas vienošanās nebūs saistošas un arī turpmāk tie nemaksās valstij nodokļus. Iemesls, kāpēc uzņēmēji nevēlas reģistrēties Būvkomersantu reģistrā, ir ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas – līdz 5000 eiro apmērā, kuras uzņēmumam jāmaksā no gada apgrozījuma, turklāt neatkarīgi no tā, kādus pakalpojumus tas gada laikā sniedzis.”

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražošanas asociācijas izpilddirektors: “Vai lielākas minimālās algas noteikšana ierobežos ēnu ekonomikas izplatību būvniecības nozarē, to redzēsim pēc kāda laika. Jāatzīst, būv-materiālu ražošanas uzņēmumos minimālās algas problēma nebija aktuāla arī pašlaik, strādājošie nopelna lielākas algas par valstī minimāli noteikto.”

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Cienijamā Latvijas Avīze!Man ir ierosinājums.Izveidot Latvijas Avīzes ietvaros sadaļu,publicējot visus uzņēmējus,kas kaut daļu algas maksā aploksnēs,apzogot savus strādniekus.Latvijā strādājošie iedzīvotāji,rakstiet kaut komentāros,droši nosaucot tos uzņēmējus,kas izvairās no nodokļu nomaksas.Nav svarīgi kādā darbības sfērā,jo šī krāpšana notiek netikai būvniecībā.

  2. Beidzot kaut kam pieleca.Vai tas pirms vēlēšanām.Būs alga,būs pirktspēja.Attīstīsies ražošana.Vēl ir jāsamazina cigarešu cenu.Par paciņu 1,50-2.20 eiro.Nepirks tās kontrabandas un krūmu angāros fasētās.Sabiedriskais transports vietējos reisos bez maksas,izzudīs nelegālie pārvadātāji,kā šķira.Tālsatiksmes nelegālos vieglāk būs apkarot.Par transporta līdzekļu vadīšanu reibumā,arī narkotiku,cietumā un vēlreiz cietumā.Kā promile,tā gads kamerā pie recīvidistiem,nevis šādu sodu likvidēt.

  3. Būvuzņēmēji apzog savus strādniekus acīs skatīdamies,nemaksājot nodokļus.Padomājiet cilvēki,kas notiek!Maksājot algu aploksnēs,strādājošie nesaņem pienācīgas atva\linājuma naudas,pienācīgas slimības kompensācijas,un pensijā nesaņemsiet pat nabaga pabalstu…Bankas jums nedos kredītus,jo pie tādiem ienākumiem bankas nevar neko iedot,pat ja tie ir 780 eiro!Nevajag klusēt un samierināties ar šo massveida krāpšanu,ir jārunā,jāiet ielās protestēt!Ja paši neko nedarīsim,mūs samīdīs ar kājām,jo tiesiskuma Latvijā nav.

    • Tikai neaizmirsti, ka būvuzņēmējam budžets uz vienu strādnieku nemainīsies šā kā tā. Ja tagad viņš tev izmaksā, piemēram, 430,- ar algas nodokli, bet, teiksim 300 – bez, tu saņem uz rokas apm. 306,- + 300,-, bet, ja viņš samaksās vēl no tiem 300,- arī algas nodokli, tad tu uz rokas saņemsi apm. 519,76, t.i. par apm. 87,- mazāk. No tā, ka pieliek nazi pie rīkles, naudas vairāk nekļūst. Vnk aritmētika. Ja domā, ka būvuzņēmējam nauda krīt no debesīm, kāpēc pats nekļūsti par tādu???

      • Jāni,es strādāju būvniecības organizācijā,kur tiek nomaksāti visi nodokļi pilnā apmērā.Un tas pierāda to,ka tas ir iespējams.Bet jūs jau nodokļu nemaksātāji,paši esiet sačakarējuši darba tirgu,izkropļojot ari uzņēmējvidi un godigu konkurenci.Jūs jau startējiet iepirkumos un dempingojat cenas,ar domu,ka apkrāpsiet strādniekus,tādā veidā ‘izdzīvojot” pašu sakropļotajā sistēmā.Ja visi uzņēmēji uzsitīs kulaku galdā un pateiks ka nav iespējams uzbūvēt par tādu cenu,kā pasūtītājs piedāvā,godīgi nomaksājot visus nodokļus,sistēma būs spiesta piedāvāt citu cenu un citus risinājumus.

        • Un kas Latvijā tādu dārgu produktu pirks?
          Ar burvju nūjiņu uzbursim naudu Latvijā?
          Ak, vārdi, vārdi!

      • Un kur pasūtītājs Latvijā ņems naudu, lai nomaksātu tik dārgu produktu?!
        Valsts paņems no nodokļu maksātājiem, bet privātais kur lai to naudu ņem??
        Ja pircējam nav naudas, nepērk produktu -> ja nepērk produktu, uzņēmējam nav naudas! Ar nazi pie rīkles problēmu neatrisināsi!

  4. Latvijā jādibina jauna,neatkarīga arodbiedrība.Ja skandināvijas valstīs strādājot,par arodbiedrību dzird katru dienu,tad pie mums arodbiedrība uzrodās tikai pirms vēlēšanām….

  5. algas paaugstinās vārdos Atbildēt

    Algas paaugstinās valsts – valsts birokrātiem.
    “Privātie” saviem strādniekiem nepaaugstinās.

  6. Vai būvuzņēmumu vienošanās nozarē strādājošajiem paaugstināt minimālo algu uz 780 eiro mēnesī mazinās ēnu ekonomiku?
    ……………..
    Ņirgājas vai?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+