Nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāglābj bankas, nolemj EP 0
Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja pēdējos nepieciešamos tiesību aktus, lai novērstu situācijas, kad finanšu grūtību māktu banku dēļ Eiropas Savienības (ES) valstis nonāk bankrota priekšā, atkārtošanos.
EP ar pārliecinošu vairākumu pieņēma tā dēvētās Banku savienības nosacījumus, bet ES finanšu tirgu komisārs Mišels Barnjē norādīja, ka “tagad mums ir izveidota patiesa Eiropas sistēma, lai pārraudzītu eiro zonas bankas un risinātu jebkādas neveiksmes nākotnē”.
Deputāti atbalstīja Banku savienības nosacījumus pēdējā plenārsēdē pirms maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, noslēdzot sarežģīto procesu, ko izraisīja vairāku banku krahs eiro zonas parādu krīzes karstumā.
Banku savienība ietver jauno banku uzraudzības sistēmu – Vienoto uzraudzības mehānismu (SSM) -, kas Eiropas Centrālās bankas (ECB) paspārnē darboties sāks novembrī.
To papildina Vienotā noregulējuma mehānismu (SRM), kas pēc ECB ierosinājuma tiks iesaistīts, lai stabilizētu vai slēgtu banku, pirms tā var nodarīt tālāku kaitējumu ekonomikai.
Bankas daudzi vainoja par spekulatīviem aizdošanas un investīciju darījumiem, tādējādi veicinot finanšu un pēc tam arī pasaules ekonomikas krīzes rašanos 2008.gadā.
Tādas valstis kā Īrija, kas mēģina izglābt brūkošās bankas, cieta ekonomikas krahu, jo to parāda līmenis pārsniedza valsts finansiālās spējas un lika lūgt starptautisku glābšanas aizdevumu.
Tagad aizdevējiem ir jāievēro stingrāki darbības nosacījumi un kapitāla līmeņa normas, kas izveidotas, lai ierobežotu to riskantos darījumus un nodrošinātu, ka akcionāriem un kreditoriem, nedz arī nodokļu maksātājiem netiek uzkrautas glābšanas izmaksas.
“ES ir izpildījusi savas saistības,” uzsvēra komisārs Barnjē.
Banku savienība “izbeidz plašu glābšanas aizdevumu laikmetu un nodrošina, ka nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāmaksā par banku grūtībām,” viņš uzsvēra.
