Mobilā versija
+0.9°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

EP atbalsta “sarkanās līnijas” sarunās par “Breksitu”

Foto: EPA/Scanpix/LETAFoto: EPA/Scanpix/LETA

ĢIRTS VIKMANIS Strasbūrā

Eiropas Parlaments (EP) šodien ar 516 balsīm par atbalstīja rezolūciju, kurā noteikti nosacījumi, kas sarunās par Britānijas izstāšanos jāņem vērā ES pārstāvjiem. Faktiski tas nozīmē, ka EP devusi savu akceptu izstāšanās procesam no ES, kurš ilgs vismaz divus gadus. Pret rezolūciju balsoja 133 EP deputāti. Debatēs pirms balsojuma vairāku ES politisko grupu pārstāvji uzsvēra, ka breksitam jānorit, nodrošinot ES pilsoņu tiesības ES, kā tas uzsvērts rezolūcijā, kamēr no breksita atbalstītājiem EP izskanēja bravūrīgas runas un mīti par Lielbritāniju kā “tirdzniecības nāciju”, kura spēs dzīvot globālajā pasaulē.

Farāžs apsaukā EP par “mafiju”

“Tā ir patiesība, ka attiecības starp Britāniju un Eiropu nekad nav bijušas vieglas. Tas nekad nebija mīlasstāsts un noteikti arī, ne “mežonīga” kaisle. Vairāk tā bija aprēķina laulība. Un tā jau tas bija no paša sākuma,” debatēs uzsvēra Eiropas Parlamenta ALDE politiskās grupas vadītājs Gijs Ferhofštāds. Viņš norādīja, ka dažu mēnešu laikā sāksies šķiršanās process, un nākotnes attiecību mērķis starp ES un Britāniju ir, lai tās būtu stabilas, kā arī aicināja atcerēties nākotnē par kopīgo vēsturi, vērtībām un mantojumu.

“Neaizmirsīsim, ka mēs kopā piederam Eiropas civilizācijai, kura plešas no Bristoles ostas līdz pat varenajai Volgas upei,” piebilda G. Ferhofštāds. Kaut arī ar skumjām viņš lūkojas uz Britānijas izstāšanās procesu, tomēr uzsver, ka breksits ir iespēja dot jaunu elpu Eiropas projektam, turklāt Eiropa pašlaik joprojām ir krīzē, no kuras nepieciešama izeja, un tas ari bijis viens no iemesliem, kādēļ breksits notiek.

Līdzīgu akcentu uzrunājot kolēģus teica arī “S&D” deputāts Džianni Pitellla, kurš atgādināja, ka pametot dzīvokli, bijušajam īrniekam jāsamaksā rēķina par elektrību un gāzi. “Breksits parāda, ka ES nav vien projekts, kurā valstis var īstenot nacionālās intereses vai tas ir vienotais tirgus. Breksits, mums, paver iespēju veidot jaunu kopīgu nākotni,” teica Pitella. Starp uzrunām EP prezidents Antonio Tajāni aicināja deputātus uzvesties mierīgi un nepārvērst debašu noskaņu par futbola stadionu.

Drīz vien uzrunu teica viens no galvenajiem breksita atbalstītājiem Naidžels Farāžs. Viņš nosauca ES piedāvājumu izstāšanās procesam ne tikai par nesaprātīgu, bet arī par “nopietnu izpirkšanas pieprasījumu”, kurš nav iespējams, minot to, ka Britānijai tiek prasīts maksāt 60 miljardus sterliņu mārciņu par izstāšanos. “Jūs uzvedaties kā mafija, un maldīgi domājat, ka mēs esam ķīlnieki,” teica Farāžs. Viņam repliku izteica A. Tajāni, kurš aicināja nelietot terminu “mafija”, jo šādi tiekot diskreditēts EP. Piezemētāks noskaņojums izskanēja no britu konservatīvā eiroparlamentārieša Ešlija Foksa, kurš teica, ka vēlas redzēt arī turpmāk Britāniju, kurai ir veiksmīga tirdzniecība un šodien pieņemtā vienošanās būs saprotama, un no tā ieguvējas būs visas puses.

Bet no britu eiroparlamentārietes Ketrīnas Bīrderas izskanēja noskaņa, ka varbūt vēl iespējamas Britānijas otrās laulības ar ES. “Terēzas Mejas sūtītais vēstījums bija melīgs. Jūs, mums melojāt. Mēs vēlamies atpakaļ savu valsi, mēs piederam ES. Kā liberāldemokrāte cīnīšos pret breksitu. Esmu lepna, ka esam panākuši pozitīvu rezolūciju. Ja darījumu izdosies atsaukt, tad būtu iespējams balsot par Britānijas palikšanu ES,” teica Bīrdera.


Skotija ārpus Britānijas?

Līdzās breksita praktiskajai norisei tika aplūkoti arī jautājumi par Skotijas, Ziemeļīrijas un Gibraltāra nākotni. Vakar Eiropas parlamenta deputāts no Skotijas Alins Smits “LA” uzsvēra, ka skoti joprojām esot ļoti dusmīgi par pērnā gada breksita refrendumu.

“Dusmas ir par to, ka mums atņems iespējas un tiesības būt ES. Un to dara vadība, kuru mēs neatbalstām un par kuru neesam balsojuši,” teica A.Smits, kurš uz tikšanos EP ēkā Strasbūrā ierodas uzvalkā, pie kura atloka nēsā nozīmīti ar Skotijas un ES karogiem.Bieži vien, breksita atbalstītāji Britānijā uzsvēruši, ka Apvienotā Karaliste ir “tirdzniecības nācija”, kura bez ES nepazudīšot. “Mūsdienās visas valstis ir tirdzniecības nācijas, ir iespējas plašai pārrobežu tirdzniecībai. Tagad Apvienotā Karaliste būs atrauta no pasaulē attīstītākā vienotā tirgus, kas ir tepat blakus. Šīs runas “par tirdzniecības nāciju” ir brekstita atbalstītāju maldi,” teica Smits.

Viņš uzsvēra, ka Skotijas otrajam neatkarības referendumam pastāv reāla varbūtība, un, ja Skotija atdalīsies no Apvienotās Karalistes, tad tā ir gatava darboties ES un piebilda, ka Skotiju, kurā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju, var pielīdzināt nelielai ES valstij kā Dānijai. Viņš teica, ka ekonomikas jomā Skotija jūtoties svētīta ar to, ka tai ir daudz naftas un gāzes resursu, turklāt nesen esot atklātas jaunas atradnes. “Mums ir arī daudz vēja enerģijas un iespējas lietot citus zaļās enerģijas resursus. Ja mēs kļūsim par neatkarīgu valsti, tad līdzīgi kā Norvēģija izveidosim fondu, kurā no ienākumiem, kurus dod pagātnes energoresursi, uzkrāsim nākotnes infrastruktūrai,” piebilda eiroparlamentārietis.

Skotijā atrodas arī vairākas Apvienotās Karalistes bruņoto spēku bāzes, kur Britānija izvietojusi arī zemūdenes ar “Trident” kodolraķetēm. “Mēs esam pret kodolieročiem, tādēļ, ja iegūsim neatkarību, lūgsim Britānijai izvākt kodolieročus no Skotijas. Tomēr atļausim Skotijā palikt britu karaspēkam. Mēs vēlētos būt NATO kā neatkarīga valsts, un likt uzsvaru uz mūsu jau spēcīgajām konvencionālajām militārajām spējām,” piebilda Smits.

Toriju deputāts: Londona ir globāls finanšu centrs

Pretēju viedokli sarunā ar Latvijas žurnālistiem pauda eiroparlamentārietis, kas pārstāv Britānijas konservatīvos jeb torijus Sieds Kamals, kurš norādīja, ka bažas Britānijā par Ziemeļīrijas statusu lielākoties ceļot cilvēki, kuri ir bijušie “Īru republikāņu armijas” teroristi un tās parlamentārā spārna “Sinn Feinn” pārstāvji, kas britu eiroparlamentārieša ieskatā vēloties uzkurināt situāciju un breksitu izmantojot saviem nolūkiem. “Līdzīgi ir ar Skotijas nacionālo partiju (SNP) – tā pastāv, lai Skotija izstātos no Britānijas. Skotijā jau 2014. gadā bija referendums, kurā skoti nobalsoja pret neatkarību, bet tagad atrada vel vienu iemeslu. Partija pastāv tikai tāpēc, lai dabūtu Skotiju laukā no Britānijas,” piebilda S. Kamals. Viņš pats parlamentā ievēlēts no Londonas un “LA” jautāja par to, vai banku sektors Londonā breksita ietekmē nemazinās, jo medijos izskanējuši pieņēmumi, ka Sitijas bankas pārvāksies uz Frankfurti vai Amsterdamu. “Uztveru to kā uzticības zīmi, ka Vācijas banka “Deutsche Bank” cels jaunu biroju Sitijā. Kļūda ir uztverē: Londona nav tikai ES finanšu centrs bet viens no lielākajiem globālajiem finanšu centriem,” norādīja Kamals.

Pievienot komentāru

Dienas klāt pie atvaļinājuma, ja ir bērns vai jākopj slimnieks. Ierosinājums EiropāEiropas Komisija ierosina noteikt labākus vecāku atvaļinājuma standartus
Draugiem Facebook Twitter Google+