Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. jūnijs, 2012
Drukāt

EP jaunākais priekšlikums par tiešmaksājumiem Latviju neapmierina

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikums saistībā ar tiešmaksājumiem, iesakot noteikt maksājumu 65% no vidējā Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu līmeņa, ir neliels progress, tomēr tas Latviju neapmierina, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Kā ziņots, ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sagatavoto priekšlikuma projektu tiktu nodrošināts, ka katrai ES dalībvalstij tiešo maksājumu apjoms būtu ne mazāks par 65% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa jeb 176 eiro (123,69 lati).

“Esmu savā ziņā gandarīta, ka saspringtajā situācijā saistībā ar ES budžetu sāk ieklausīties Latvijas argumentos par nepieciešamību mainīt netaisnīgo tiešo maksājumu sadales sistēmu dalībvalstu starpā, kas ir ministrijas, Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju, EP deputātes Sandras Kalnietes (V) un citu lauksaimnieku interešu aizstāvju nopelns. Tomēr priekšlikums Latviju neapmierina. Turpināsim skaidrot pašreizējo netaisnīgo sistēmu un cīnīties par mērķi – katrai dalībvalstij tiešie maksājumi jāsaņem vismaz 80% apjomā no vidējā tiešmaksājumu līmeņa,” norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kā ziņots, 19.jūnijā EP Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli prezentēs kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātos priekšlikumus, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs Sociālistu grupas pārstāvis Luiss Manuels Kapulas Santošs no Portugāles.

Viņš ierosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk par 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru jeb 176 eiro (123,69 latus) par hektāru. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro (189,76 miljoniem latu) vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas (EK) iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. EK piedāvāja septiņos gados izlīdzināt tiešmaksājumus līdz 54% no vidējā maksājumu līmeņa, proti, maksāt vismaz 144 eiro (101,2 latus) par hektāru.

Lauksaimniecības komitejas deputāte Kalniete aģentūrai LETA sacīja, ka pastāv “diezgan lielas cerības”, ka tiešmaksājumi tiks izlīdzināti vismaz līdz 65%, taču mērķis ir šo slieksni palielināt.

“Tikpat apņēmīgi, kā mēs panācām tiešmaksājumu paaugstināšanu no 144 eiro (101,2 latiem) uz 176 eiro (123,69 latiem) par hektāru, mēs panāksim maksājuma sliekšņa tālāko palielināšanu. Esmu jau runājusi ar ietekmīgiem mūsu frakcijas – Eiropas Tautas partijas grupas – deputātiem, un viņi ir gatavi manus grozījumus atbalstīt. Tagad ir svarīgi, lai no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti, neatkarīgi no viņu politiskās piederības jautājumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformas formulējumiem, būtu vienoti. Tad mūs sadzirdēs,” pārliecināta deputāte.

Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+