Latvijā
Politika

EP Lūgumrakstu komiteja slēgusi petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā 3

ES karogs. Foto – LETA

Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komiteja ir slēgusi 2016.gadā iesniegto petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja EP deputāta Arta Pabrika (V) palīdze Inga Tauriņa.

Pēc viņas teiktā, petīcijas slēgšanu izdevies panākt, atspēkojot Latvijai nedraudzīgu deputātu aktivitātes, kā arī skaidrojot aktuālo situāciju Rietumvalstu deputātiem.

“Ir bijuši neskaitāmi mēģinājumu šo petīciju aktualizēt politiski kritiskos brīžos, piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām 2017.gadā, vai tagad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Būtiski palielinājušās Latvijai nedraudzīgo deputātu aktivitātes, un ir neskaitāmi centieni nepilsoņu jautājumu iekļaut EP dienas kārtībā, lai panāktu oficiālu Latvijas valsts nosodījumu EP līmenī. Man ir prieks, ka vienam no šādiem mēģinājumiem ir pielikts punkts, bet tas ir nožēlojami, ka tik daudz laika jāvelta, apkarojot no Latvijas ievēlētu deputātu pretvalstiskas iniciatīvas, tā vietā, lai mēs kopā aizstāvētu Latvijas intereses,” skaidroja Pabriks.

Viņš norādīja, ka mēģinājumi aktualizēt nepilsoņu jautājumu EP līmenī ir bijuši jau kopš 2004.gada, taču šobrīd tie atgūst jaunu sparu un vērienu. Tas iespējams, jo šī brīža EP deputātu sasaukums ir politiski salīdzinoši kreisi orientēts, īpaši Lūgumrakstu komitejā. Tāpat ir mēģinājumi kļūdaini nepilsoņu jautājumu iekļaut pie kāda cita pašlaik aktuālā temata, piemēram, tradicionālajām minoritātēm Ungārijā/Slovākijā vai bezvalstnieku problēmas migrantu vidū, kas ļauj gūt dzirdīgas ausis, starp citu, valstu deputātiem, kuri nav zinoši par Baltijas valstu vēsturi un situāciju šodien.

Pēc Pabrika domām, tas, ka šī petīcija tika pieņemta izskatīšanai EP, nav bijis pareizi. “EP Lūgumrakstu komiteja ir ļoti specifiska un bieži tās deputāti atļaujas ignorēt gan Eiropas Savienības (ES) kompetenču sadalījumu, gan parlamenta juristu atzinumus, gan Eiropas Komisijas (EK) viedokli. Vēlēšanu tiesības nav ES kompetence, bet gan dalībvalstu nacionālā kompetence, par kuru EP nav nekādas teikšanas,” uzsvēra eiroparlamentārietis.

Uz kompetenču sadalījumu savā atbildē 2017.gada septembrī EP Lūgumrakstu komitejai norādīja arī EK, uzsverot, ka ES likumdošanas kontekstā Latvijas un Igaunijas lēmums nepilsoņiem nepiešķirt vēlēšanu tiesības EP vēlēšanās nerada bažas par diskrimināciju tautības dēļ. Tāpat EK uzsver, ka tā neredz pamatu iejaukties saistībā ar Latvijas un Igaunijas nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā tas norādīts petīcijā.

Petīciju politiski atbalstīja trīs EP deputāti – Andrejs Mamikins, Tatjana Ždanoka (LKS), kuras darbu ir pārņēmis Miroslavs Mitrofanovs (LKS), un Jana Toma no Igaunijas.

LA.lv