Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. novembris, 2012
Drukāt

EP prezidents: tiešmaksājumu apmērs Baltijai ir kauns visai ES

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Lauksaimniecības tiešmaksājumu apmērs Baltijas valstīm ir kauns visai Eiropas Savienībai (ES), otrdien tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

Prezidenta preses dienestā aģentūrai BNS pavēstīja, ka tikšanās laikā ar Šulcu prezidents saņēma apliecinājumu, ka EP vairākums izprot un atbalsta Baltijas valstu mērķus un centienus lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos un Eiropas struktūrfondu apmēra saglabāšanā līdzšinējā apmērā arī nākamajā budžeta plānošanas periodā.

“Tiešmaksājumu apmērs Baltijas valstīm ir kauns visai ES. Esmu devis savu solījumu baltiešu fermeriem un valdību vadītājiem tos atbalstīt un tā arī rīkošos,” uzsvēra Šulcs.

Vienlaikus EP prezidents atzina, ka Latvijas paveiktais ekonomiskās krīzes pārvarēšanai ir iespaidīgs, un norādīja, ka līdzīgi viņam domā daudzi ES.

Savukārt Bērziņš EP prezidentam pateicās par augsto novērtējumu un pausto atbalstu un sacīja, ka šajā vizītē viņš zināmā mērā pārstāv visas Baltijas valstis, jo Baltijas valstu mērķi ES daudzgadu budžetā ir vienoti. Vienlaikus viņš apliecināja, ka Latvija pašlaik ir nostājusies uz ilglaicīgas izaugsmes un attīstības ceļa, virzoties uz eiro zonu, tomēr lauksaimniecības tiešmaksājumi un ES fondu apguve arī nākotnē ir izšķiroša valsts sociālās stabilitātes, iedzīvotāju aizplūšanas apturēšanas un valsts izaugsmes kontekstā.

Bērziņš arī pastāstīja, ka Eiropas fondu ietekme uz krīzes pārvarēšanu Baltijas valstīs ir bijusi izšķiroša un tai ir liela nozīme arī turpmākajā izaugsmē.

Bet, raksturojot politisko situāciju Latvijā, prezidents teica, ka tā ir stabila, kaut arī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, ir vērojamas atsevišķas politiskās sāncensības iezīmes. Vienlaikus aprakstot sadarbību Baltijas reģionā un Baltijas valstu attiecības, Andris Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk Baltijas valstīm ekonomiski sadarboties ciešāk. Uz to Šulcs pauda pārliecību, ka Baltijas jūras reģions potenciāli ir viens no dinamiskāk augošajiem ekonomikas reģioniem pasaulē. “Esmu par to cieši pārliecināts. Tādēļ Baltijas valstu sadarbība un sadarbība Baltijas reģionā ir ļoti nozīmīga,” minēja EP prezidents.

Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī jautājumu par Latvijas virzību uz eiro zonu, par ko EP prezidents pauda pilnīgu atbalstu Latvijas centieniem un uzsvēra, ka viņš atbalsta arī Lietuvas un Polijas virzību uz eiro zonu.

Jau vēstīts, ka Latvijas prezidents pirmdien, 12.novembrī, devās divu dienu darba vizītē uz Briseli.

Vizītes pirmajā dienā viņš tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu, kā arī EK ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu un attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+