Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

EP vadīs temperamentīgais Šulcs

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Enerģisks, ass savos izteikumos, Eiropas Federācijas idejas kaismīgs aizstāvis – tāds ir jaunais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vācu sociāldemokrāts Martins Šulcs. Par pretrunīgi vērtēto politiķi savas balsis atdodot 387 eiroparlamentāriešiem, viņš amatā tika ievēlēts pirmajā kārtā.

 

Uz EP priekšsēža posteni kandidēja arī britu eiroparlamentārieši Nirdžs Deva un Diāna Volisa, kuri saņēma attiecīgi 142 un 141 balsi. Līdzšinējais EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks šajā postenī aizvadīja pusotru gadu un uz amata otro termiņu nekandidēja.

 

Grib stipru Eiroparlamentu

Stājoties jaunajā amatā, līdzšinējais Eiroparlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcijas priekšsēdētājs 56 gadus vecais Šulcs solījās EP piešķirt lielāku politisko svaru. “Eiroparlaments ir vienīgā ES institūcija, kurā amatpersonas tiek izraudzītas tiešās vēlēšanās. Tādējādi tai jāuzņemas lielāka atbildība par kopēju ES politiku, pat tajās jomās, kurās valstu nacionālie līderi grib saglabāt suverenitāti,” vēl pirms dažām dienām apgalvoja Šulcs. Pēc ievēlēšanas viņš atkārtoti uzsvēra, ka Eiroparlamenta deputāti lielā mērā “tiek degradēti par izpalīgiem jau pieņemtu lēmumu īstenošanai”. “Taču EP nestāvēs malā un tajā bezpalīdzīgi nenoraudzīsies!” uzsvēra Šulcs, piebilstot, ka jaunākais izaicinājums būs starpval-stu līgums par jauno fiskālo politiku. Viņaprāt, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aizmuguriski mēģina panākt vienošanos šajā jautājumā, raksta vācu žurnāls “Der Spiegel. Un tas Šulcam nav pa prātam. “Cilvēkiem ir pieriebies, ka viss tiek izlemts aiz slēgtām durvīm. Šādu tendenci mēs varam izmainīt tikai cīņā,” apgalvoja vācu sociāldemokrāts, kurš arī aicināja rūpēties par iedzīvotājiem svarīgākajām interesēm – darba vietām un pensijām.

 

Pēc ievēlēšanas Šulcs sacījās nebūt “ērts priekšsēdētājs, bet gan tāds, kurš darīs visu, lai tiktu atgūta cilvēku zaudētā uzticēšanās Eiropas apvienošanas procesam.” Viņš arī norādīja, ka pirmo reizi kopš ES izveides bloka izjukšana kļuvusi pavisam reāla. Tāpēc Šulcs aicināja dalībvalstis strādāt kopīgu interešu vārdā, jo “ES nav spēle, kur vienam jāzaudē, lai kāds cits uzvarētu”.

 

“Tieši pretēji – vai nu zaudējam mēs visi, vai visi kopā uzvaram,” apgalvoja nule ievēlētais EP priekšsēdētājs, kurš vairākkārt aizstāvējis federatīvas Eiropas ideju. Savulaik uzrunājot EP deputātus no parlamenta tribīnes, viņš izteicās, ka “mēs nedrīkstam pieķerties nacionālas valsts idejai”. Viņaprāt, bloka valstīm suverenitāte jāupurē, lai kopīgiem spēkiem varētu sacensties ar tādām valstīm kā Ķīna. Tāpat Šulcs uzskata, ka nav pareizi blokam svarīgu jautājumu izlemšanu uzticēt iedzīvotājiem balsošanā referendumos. “Esmu ļoti tiešs un daiļrunīgs cilvēks. Esmu nolēmis šādas īpašības ieviest arī EP,” apgalvoja jaunais Eiroparlamenta priekšsēdis.

 

Ar Ļeņina seju un Hitlera runasveidu

Bijušais grāmatu tirgonis Šulcs savu politisko karjeru sāka jau 19 gadu vecumā, kad iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā. 31 gada vecumā viņš kļuva par Virselenas mēru – jaunāko visvairāk apdzīvotajā Vācijas federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē. Šajā amatā aizvadījis 11 gadus, viņš 1994. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur strādājis vairākās komitejās, tajā skaitā Cilvēktiesību komitejā, kā arī Pilsoņu brīvību un iekšlietu komitejā.

Šulcs ar saviem reizēm, liekas, neapdomātajiem izteikumiem izpelnījies skarbus vārdus kā no labējā, tā kreisā spārna politiķiem daudzviet Eiropā. Savulaik viņš nonāca franču sociālistu kritikas krustugunīs, jo tos salīdzināja ar baložiem, kas, “atrodoties gaisā, kakā uz galvas, bet, kad ir uz zemes, ēd no rokas”. Savukārt bijušais Francijas labējo līderis Žans-Marī Lepēns par jauno EP priekšēdētāju savulaik izteicies, ka viņam ir “Ļeņina seja un Hitlera runas veids”. Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni 2003. gadā izteicās, ka Šulcs būtu ļoti atbilstošs, lai tēlotu galveno lomu 1960. gadā uzņemtajā filmā “Kapo”. Par “kapo” tika dēvēti nacistu koncentrācijas nometņu ieslodzītie, kuriem bijis jāuzrauga citu ieslodzīto padarītais darba nometnēs. Šulca izteikumu dēļ Britānijas Neatkarības partijas līderis un eiroparlamentārietis Naidžels Feridžs par enerģisko vācieti izteicies: “Tāda temperamenta un kalibra cilvēks kā Šulcs var kļūt tikai par EP vai kaut kādas trešās pasaules valsts prezidentu.”

 

Latvija pagājušā gada rudenī pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām izpelnījās Šulca kritiku. Viņš Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcijas vārdā sadusmojās par to, ka jaunajā koalīcijā vieta atradusies Nacionālajai apvienībai, nevis “Saskaņas centram”. Šādā koalīcijā tagadējais EP priekšsēdētājs sazīmēja cilvēktiesību pārkāpumus.

 

“Esam vīlušies, ka palaista garām iespēja veidot plašu nacionālās vienotības koalīciju, iekļaujot tajā vēlēšanās uzvarējušo “SC”. Tā vietā tiek veidota savienība ar politisko spēku, kuram ir sasniegumi ksenofobijas un neiecietības veicināšanā,” bija teikts pirms pāris mēnešiem izplatītajā paziņojumā. Ar šādu paziņojumu viņš izpelnījās Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika (“SC”) simpātijas, kurš Šulcu raksturojis kā “redzamu personību parlamentā, viņa uzstāšanās ir gaidītas, izvērstas, asas un taisnīgas”. Tikmēr Inese Vaidere (“Vienotība”) Šulcu nodēvējusi par pretrunīgu personību, informē ziņu aģentūra LETA. “Piemēram, kad Igaunijā notika Krievijas specdienestu organizētie kibernoziegumi, viņš bija viens no aktīvākajiem to nosodītājiem. Viņa nepamatotie uzbrukumi Latvijas nacionālajiem spēkiem liek domāt, ka viņš ne vienmēr kritiski izvērtē savus informācijas avotus paša politiskajā grupā,” skaidroja Vaidere.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+