Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

ERAB: Kipras krīze var apdraudēt Austrumeiropas izaugsmi

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Ja Kipras glābšana no krīzes izraisīs kapitāla aizplūšanu no visvairāk parādu māktajām eiro zonas valstīm, Austrumeiropas izaugsme tirdzniecības un banku sektora sakaru dēļ palēnināsies, paziņojusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz ERAB galvenā ekonomista vietnieka Jeromina Cetelmeijera teikto, vēstīja, ka kārtējās neskaidrības par Eiropas parādu krīzi var palielināt banku finansēšanas izmaksas un radīt “lielo noguldījumu” un finansējuma aizplūšanu no valstīm, kuru banku sistēma ir novārdzināta.

Cerelmeijers intervijā “Bloomberg” teicis, kas Austrumeiropa ekonomikas izaugsmē pirms 2008.gada pasaules finanšu krīzes paļāvās uz ārvalstu kapitāla plūsmu un viegli pieejamajiem kredītiem, kā arī eksporta tirgiem, savukārt desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) starptautiskais aizdevums Kiprai var izraisīt kapitāla aizplūšanu un izaugsmes pavājināšanos tādās valstīs kā Itālija un Spānija.

“Tās ir ļoti nozīmīgas valstis, un tās ir ļoti lielas valstis, un, ja tādēļ notiek ekonomikas palēnināšanās Eiropas Savienībā (ES)”, tas noteikti ietekmēs 20 Austrumeiropas valstis, kurās darbojas ERAB, klāstīja bankas ekonomists un piebilda, ka “riski ir augstāki, nekā mēs domājām”.

Janvārī ERAB prognozēja, ka Austrumeiropas valstu ekonomikas izaugsme šogad būs 3% pretstatā 2,6% pērn. Banka savu jaunāko prognozi publiskos maija sākumā, bet Cetelmeijers norādīja, ka, visticamāk, tā tiks samazināta.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ES nav izdarījusi pietiekami, lai apstiprinātu ERAB, ka Kiprā izmantotā glābšanas formula ir unikāls risinājums.

Īpaši Cetelmeijers norādīja uz bažām finanšu tirgos Slovēnijā, kas bija pirmā bijusī komunistu režīma valsts, kas iestājās eiro zonā, bet varētu kļūt par nākamo valsti, kam nepieciešams starptautisks aizdevums.

Slovēnijā, kurā ir jau otrā ekonomikas lejupslīde kopš 2009.gada, banku sektoru īpaši satricināja lielie aizdevumi būvniecības nozarei, kas pēc straujas izaugsmes piedzīvojusi smagu krīzi.

Cetelmeijers gan pauda cerību, ka, kamēr Slovēnijas valdība “rīkosies pareizi” un īstenos taupības pasākumu plānu, tai ir izredzes izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšanas.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Slovēnijai šogad ir nepieciešams papildu finansējums triju miljardu eiro (2,1 miljarda latu) apmērā, bet Slovēnijas bankām ir nepieciešams papildu kapitāls viena miljarda eiro (700 miljonu latu) apmērā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+