Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. februāris, 2012
Drukāt

«Erasmus» – jau 25 gadus


erasmus_9

Sava redzesloka paplašināšana, patstāvīgas dzīves skola, jaunu valodu apguve un draugi visās pasaules malās. Par galvenajiem ieguvumiem šīs lietas min studenti, kuri izmantojuši studentu apmaiņas programmas “Erasmus” piedāvāto iespēju mācīties kādā citā valstī. Pasaulē sekmīgākā studentu apmaiņas pro-gramma šogad atzīmē jau 25. gadskārtu.


“Erasmus” izveidoja 1987. gadā un kopš tā laika gandrīz trīs miljoni studentu izmantojuši studiju iespējas vai stažēšanos ārzemēs. “Dzīvojot tikai Latvijā, tu nezini, cik plaša un atšķirīga ir pasaule ārpus tās,” norāda Elīna Ladinska, kura 2007. – 2008. gadā studējusi tūrisma menedžmentu Valensijā Spānijā. “Tikai mācoties tur, sapratu, cik patiesībā Latvija ir maza. Mans studiju biedrs no Sanpaulu Brazīlijā vaicāja, cik daudz cilvēku tad Latvijā dzīvo. Uzzinot, ka divi miljoni, viņš bija šokēts un norādīja – manā kvartālā Sanpaulu laikam dzīvo vairāk ļaužu. Ja nopietni, manai dzīvei “Erasmus” devis trīs pamatīgas lietas – paplašinātu redzesloku, spāņu valodu, ko esmu apguvusi tik labi, ka Latvijā pasniedzu privātstundas, kā arī draugus visā pasaulē,” norāda E. Ladinska.

Šķiet, Elīnas teiktais sasaucas ar Eiropas Komisijas (EK) stratēģijā minēto “Erasmus” mobilitāti, ko uzskata par pamatelementu stratēģijai, kas vērsta uz jauniešu bezdarba apkarošanu. Jautājumu par jauniešu prasmju pilnveidošanu, ko sniedz arī šī apmaiņas programma, Eiropadomes neformālajā sanāksmē jau apsprieduši valstu un valdību vadītāji. Jāpiebilst, ka Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu jubilejas gadam izvēlējusies devīzi “”Erasmus” piedāvā citādu dzīvi un plašāku redzesloku”, kas tieši sasaucas ar Elīnas Ladinskas atziņām.

Tikmēr EK prezidents Žozē Manuels Barozu norādījis: “Programma “Erasmus” ir ļoti lielā mērā ietekmējusi ne tikai atsevišķus studentus, bet arī visu Eiropas ekonomiku kopumā.

 

Atbalstot augstas kvalitātes mācības un modernu augstākās izglītības sistēmu ar ciešākiem sakariem starp mācību iestādēm un uzņēmējiem, tā palīdz mums risināt zināšanu un prasmju neatbilstības problēmu. Programma arī sniedz jauniešiem pašapziņu un prasmi strādāt citās valstīs, kurās varbūt ir pieejamas vajadzīgās darba vietas, un nepalikt vietā, kur viņu zināšanām nav pieprasījuma.”

 

“Latvijā dzīvošana nav dārgāka kā Portugālē, arī universitāte šeit ir ļoti laba, turklāt – pie jums ir sniegs!” smaidot teic Ivo Luiss Dos Santoss no Portugāles. Viņš studē ekonomiku un ir pārliecināts, ka “Erasmus” ir arī viņa veiksmes atslēga. “Studēt vajag iespējami tālāk no mājām – jo tālāk esi, jo lielāku pieredzi gūsti, iepazīstot citas kultūras, dzīves stilu un domāšanu. Tas noteikti palīdz tālākā dzīvē, veidojot savu karjeru, kurā īpaši noderīgi var izrādīties studējot iegūtie kontakti,” ir pārliecināts Ivo Luiss.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc “Erasmus” studiju vietām ievērojami pārsniedz to pieejamību daudzās valstīs, EK plāno paplašināt iespējas studijām un praksei ārzemēs, izmantojot jauno izglītības, apmācības un jaunatnes programmu “Erasmus visiem”. Šī programma apvienos visas septiņas pašreizējās ES un starptautiskās shēmas vienā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmā. Tādējādi iespēja studēt, mācīt vai praktizēties ārzemēs būs gandrīz divas reizes lielākam skaitam nekā patlaban – līdz pat pieciem miljoniem personu. Pašlaik komisijas priekšlikumu apspriež dalībvalstis un Eiropas Parlaments, kas lemj par nākamo budžetu.

2011./2012. mācību gadā “Erasmus” programmu izmantos vairāk nekā 250 000 studentu. Paredzams, ka vispopulārākie studentu ceļamērķi būs Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste, Vācija un Itālija, un lielākais studentu skaits varētu būt no Spānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas. No 2007. līdz 2013. gadam ES pro-
grammai “Erasmus” ir piešķīrusi apmēram trīs miljardus eiro.

 

Uzziņa

Par “Erasmus”

1987. gadā 3244 studenti devās mācībās uz kādu no 11 valstīm, kas sākotnēji piedalījās programmā.

Pašlaik programmā piedalās 33 valstis: 27 ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija.

“Erasmus” apmaiņas programmā var piedalīties arī pasniedzēji un citi augstskolu darbinieki, piemēram, universitāšu ārlietu departamenta koordinatori, lai mācītu vai mācītos ārzemēs. 2010./2011. mācību gadā šo iespēju izmantojuši 40 000.

Kopš 2007. gada programma “Erasmus” atbalsta praksi ārvalstu uzņēmumos, un tā kļūst aizvien populārāka. Līdz šim brīdim jau ir piešķirtas stipendijas apmēram 150 000 studentiem. 2009./2010. mācību gadā stažēšanos izvēlējās 35 000 studentu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+