Torti, kas cepta par godu “Erasmus+” jubilejai, griež programmas jaunie vēstneši: biedrības “Līdzdalības platforma” valdes locekle Nataļja Gudakovska un Meža nozares darba devēju organizāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Torti, kas cepta par godu “Erasmus+” jubilejai, griež programmas jaunie vēstneši: biedrības “Līdzdalības platforma” valdes locekle Nataļja Gudakovska un Meža nozares darba devēju organizāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Foto – EPIB

“Erasmus+” – kā laimēt loterijā 0

142 miljoni eiro – tik daudz 18 gados Latvija saņēmusi no Eiropas Savienības programmas “Erasmus+”. Turklāt naudas ar katru gadu kļūstot vairāk.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Erasmus+” ieguldījums Latvijā saskaitīts par godu programmas 30 gadu jubilejai. Tā galvenokārt gādā par to, lai ļaudīm būtu iespēja iegūt izglītojošu pieredzi kādā citā valstī. Savulaik gan tā bija pazīstama kā “Erasmus” ar dažādām apakšprogrammām: savu brīvprātīgajam darbam, savu profesionālajai izglītībai, savu skolotāju tālākizglītībai utt. Taču nu visas šīs izglītojošās pro­grammas apvienotas zem “Erasmus+” jumta.

Neraugoties uz ilgo un plašo darbības laiku, ne visi zina par šo programmu un vēlējušies izglītoties ar tās atbalstu. Tāpēc izvēlēti 30 erasmieši – cilvēki, kuri paši jau izglītojušies ar programmas atbalstu un nominēti kā “Erasmus+” vēstneši. Viena no nominētajām vēstnesēm – Baltijas reģionālā fonda “Erasmus+” projektu koordinatore Jana Janaite, kurai piecu gadu laikā izdevies piedalīties vairākos “Erasmus” programmu veidos, – saka: lai popularizētu programmu, ļoti svarīgi ir prast jauniešiem vienkāršos vārdos izskaidrot, ko tieši nozīmē dalība šādās pro­grammās. Nepietiek, ja pasaka, ka tā ir mobilitātes programma. Jāstāsta konkrēti, kur var aizbraukt un ko var iemācīties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Komisijas Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: svarīgi saprast, ka “Erasmus+” apmaiņas programma vairs nav paredzēta tikai studentiem – katram taksometra šoferim un santehniķim būtu jābūt iespējai profesionāli pilnveidoties kādā citā valstī.

Vispirms uz tramvaju!

Viens no “Erasmus” vēstnešiem nu ir arī Arvīds Barševskis – Daugavpils Universitātes (DU) rektors un bioloģijas profesors, kurš aizrāvies ar vaboļu pētniecību. Viņa pirmā saskarsme ar programmas “labumiem” bijusi gana kurioza. Ar “Erasmus” programmas atbalstu mācībspēku mobilitātei Daugavpilī ieradās jautri poļu profesori, kuri vispirms vēlējās nevis tikties ar studentiem, bet gan braukāt ar tramvaju, tajā dalot pasažieriem degvīnu. Galu galā sadarbība tomēr ievirzījās nopietnākās sliedēs un kopā ar poļu kolēģiem pat izveidots nozīmīgs zinātnisks žurnāls. Viņš stāsta, ka “Erasmus+” dos studentiem un mācībspēkiem iespēju doties uz citu valstu laboratorijām, lai strādātu ar iekārtām, kādu pašu universitātē nav. Pieredzes apmaiņas braucienos var uzzināt arī daudz sīku noderīgu knifiņu par to, kā strādā citur, un nav otrreiz jāizgudro ritenis. DU pārstāvji biežāk paši dodas uz ārvalstīm nekā uzņem ārzemju kolēģus, tomēr gana daudz ārvalstnieku pro­grammas ietvaros ierodas arī Daugavpilī.

Cits vēstnesis – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – uzskata, ka “Erasmus” netieši veicina arī kultūras apmaiņu. Mūzikas augstskolu pasniedzēji, aizbraukuši uz citas valsts augstskolu, ne tikai skolo topošos mūziķus, bet arī piedalās koncertos. “Man pašam dalība “Erasmus+” projektos devusi neatsveramu pieredzi gan kā mācībspēkam, gan kā profesionālam mūziķim,” atzīst A. Sīmanis.

Savukārt Artūrs Bukonts, kurš šobrīd ir vairāku meža nozares darba devēju organizāciju izpilddirektors, “Erasmus” programmu iepazinis, vēl mācoties Rīgas Valsts tehnikumā par kok­apstrādes tehniķi. Viņam bija iespēja trīs nedēļas pavadīt praksē Turcijā. Tolaik vēl nebija tik daudz ceļošanas iespēju kā pašreiz, tāpēc, kad Artūrs uzzinājis, ka izraudzīts praksei ārzemēs, sajūta bijusi tāda “it kā es būtu vinnējis “Superbingo” spēlē”. “Arī man šī prakse deva plašāku redzējumu un pieredzi. Interesanti bija arī vērot, kā turku galdniecības darba ritmu iespaido šīs valsts reliģiskās un kultūras tradīcijas,” stāsta A. Bukonts. Viņš uzskata: ir ļoti vērtīgi paraudzīties uz norisēm pašu mājās caur ārvalstīs gūtās pieredzes prizmu.

Reklāma
Reklāma

Vairāki “Erasmus+” vēstneši, kuri par tādiem kļuvuši, kādu semestri pavadot ārvalstu augstskolās, atzīst: tas bijis viens no labākajiem laikiem viņu dzīvē. Baudīti jauni iespaidi, studentu ballītes un izdevies arī gana daudz iemācīties.

Modina uzņēmēja garu

Aprēķināts, ka “Erasmus” sniegtās izglītošanās iespējas jau izbaudījuši gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju – studenti, skolēni, skolotāji un dažādu nozaru profesionāļi. Ja visi erasmusieši sanāktu kopā, viņi varētu izveidot otro lielāko pilsētu Latvijā. Aplēsts arī, ka piedalīšanās “Erasmus” programmās modina arī uzņēmēja garu: “Erasmus” dalībnieki divreiz biežāk nodibinot savus uzņēmumus nekā citi. Savukārt 92 procenti darba devēju, lemjot par jauna darbinieka pieņemšanu, pievērš uzmanību tam, vai darbinieks piedalījies “Erasmus” programmās, un 64 procenti darba devēju gatavi vairāk paļauties tieši uz bijušajiem erasmusiešiem: uzticēt nopietnākus darba pienākumus un maksāt labāku algu. A. Bukonts piebilst: visticamāk, darba devēji secinot: ja reiz darbinieks bijis “Erasmus” pro­grammā, tad viņš ir mērķtiecīgs un motivēts. Arī A. Barševiskis novērojis, ka apmaiņas programmu sniegtās iespējas izmanto tie centīgākie studenti. Ir arī kāda pikantāka statistika: katrs ceturtais erasmusietis savu dzīvesbiedru sastapis tieši kādā no “Erasmus” programmām.

“Erasmus+” programmas 30 gadu jubilejas svinībās gan izskanēja arī kāda sāpe. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece vaicāja, kāpēc “Erasmus” projektos Latvijas pētniekiem, ekspertiem, pedagogiem maksā trīs reizes mazāku algu nekā, piemēram, Vācijā un Īrijā.

Valsts Izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās atbildēja, ka ne jau tikai Latvijā maksā mazāk, atalgojums ir atšķirīgs dažādās valstīs, jo “Erasmus” programmās nodarbinātajiem atalgojumu rēķina, ņemot vērā, kāds ir atalgojuma apmērs katrā valstī.

95,2 tūkstoši mobilitāšu:

kur un kas braucis mācīties “Erasmus+” programmā

22 859 studenti. Visbiežāk braukuši uz Lietuvu, Vāciju, Spāniju

11 215 augstskolu mācībspēki. Visbiežāk braukuši uz Lietuvu, Vāciju, Poliju

7059 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi. Visbiežāk braukuši uz Vāciju, Portugāli, Spāniju

3568 profesionālo skolu darbinieki. Visbiežāk braukuši uz Itāliju, Vāciju, Igauniju

1888 vispārizglītojošo skolu darbinieki. Visbiežāk braukuši uz Lielbritāniju, Maltu, Spāniju

308 pieaugušo izglītotāji. Visbiežāk braukuši uz Itāliju, Portugāli, Zviedriju

44 689 jaunieši un 3635 jaunatnes darbinieku piedalījušies jaunatnes programmās. Visbiežāk braukuši Itāliju, Lietuvu, Spāniju.